Ziņas

Sabiedrība

“Caur sudraba birzi gāju”

Dzīvespriecīgi. Mākslinieces Ilze Krastiņa (priekšplānā) un Baiba Feoktistova gatavojas izstādei “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu” Skangaļu muižas klētī.Foto: no albuma

Turpinot tradīciju, arī šajā vasarā Liepas pagastā, Skangaļu muižas klēts ēkā, aplūkojama gleznu izstāde. Šogad to veidoja mākslinieces Ilze Krastiņa un Baiba Feoktistova.

Izstādei dots nosaukums “Caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu”, tā būs apskatāma līdz pat novembrim.

Viesu nama “Skangaļu muiža” vadītāja Ligita Eglīte stāsta, ka jau vairākus gadus laikā no Muzeju nakts līdz rudenim klēts ēkā iekārto izstādi. Tur bijuši Cēsu Māk­slas skolas audzēkņu darbi, Cēsu gleznotāju – amatieru gleznas, šoreiz latiņa pacelta augstāk.

“Jau agrāk gribēju izstādīt cēs­nieces Baibas Feoktistovas darbus, bet viņa ir aizņemta māksliniece, tāpēc sadarbība notika vien šogad. Viņa ieteica uzaicināt arī mākslinieci Ilzi Krastiņu no Rīgas. Esmu gandarīta, ka pie mums tagad skatāmi viņu abu dzīvespriecīgie darbi. Manuprāt, Cēsu pusē Ilzes Krastiņas darbi nav redzēti, pati māksliniece teica, ka vairākus gadus arī citur nav bijušas izstādes, tāpēc nu ir iespēja iepazīt arī šīs gleznotājas darbus.”

Abu mākslinieču darbus raksturo košums un dzīvesprieks, izstāde būs kā brīnišķīgs ceļojums krāsu pasaulē. Tā ir lieliska pievienotā vērtība viesu namam, Skangaļu muižai, taču sevi krāsaini bagātināt var ne tikai nama iemītnieki, bet ikviens, piestājot šajā vietā. L. Eglīte gan aicina iepriekš piezvanīt uz viesu namu, lai pieteiktu ierašanos.

Izstādes nosaukums gūts no šī gada Liepas ceļotāju dienas, kurā kā prioritāte izvirzīta dabai draudzīga ceļošana, saudzīga iešana dabā. L. Eglīte norāda, ka mākslinieces par to bijušas ļoti priecīgas, jo viņu darbi ir dzirkstoši un radoši kā sudraba birzs: “Var jau teikt, ka arī mākslinieks strādā, ne zariņa nenolaužot, bet radot savus mākslas darbus no jauna.”

Katra māksliniece izstādei par sevi veidoja aprakstu. I. Krastiņa saka: “Sidraba birzs tradicionālajā latviešu kultūrā ir vieta, kurā satiekas dievības, tur Saules meitas pastaigājas un Dieva dēli uz tām nolūkojas. Senajiem latviešiem, līdzīgi kā daudzām citām tautām, koks simbolizēja Visuma uzbūvi. Koka augšējā daļa tika saistīta ar debesīm – zeltu, vidusdaļa ar zemes kosmisko daļu (tā ir vieta starp debesīm un zemi) – sudrabu, bet saknes, kas attiecināmas uz veļu valstību, ilustrēja varš. Cilvēkam sidraba birzī ieeja bija liegta, bet, ja tomēr atļauja tika dota, nedrīkstēja kaut ko aizskart vai ņemt sev līdzi. Saules meitas var vizēt zeltā vai sudrabā, bet cilvēkam šis dievišķais brīnums jāatrod sevī.”

Kādā sarunā gleznotāja atzinusi, ka neprot formulēt savu sajūtu pasauli vārdos, viņa labāk izvēlas otas un krāsas, kuras palīdz definēt sajūtu kopumu. Vērīgs skatītājs Ilzes gleznas var lasīt kā grāmatas, kurās burtu vietā ir izstrādātas detaļas un tēlus raksturo ilustrēta viņu domu un sapņu pasaule: sīki, izsmalcināti ziedu raksti, kas mijas ar uzplaukušām, gandrīz valšķīgām puķēm, kārdinošiem augļiem un laiskiem putniem.

Mākslinieces Baibas Feok­tistovas darbi cēsniekiem ir zināmi, pagājušajā vasarā Cēsu Vēs­tures un mākslas muzejā bija skatāma viņas izstāde: “Sieviete ir…” B.Feoktistovas lielformāta gleznas ir košas un bagātīgas, tās caurvij sievietes identitātes tēma – brīžiem attēlojot tās kā mistiskas, iekārojamas būtnes, bet citos darbos bērnišķīgi naivas, gaisīgas un trauslas. B. Feoktistova rada darbus eļļas un akrila tehnikā, tiem pievienojot zelta foliju, kas kopā ar košām un kontrastējošām krāsu paletēm veido izteiksmīgu efektu.

L. Eglīte atklāj, ka parasti sezonas laikā izstāde netiekot mainīta, jo mainās cilvēki, kuri izmanto viesu nama pakalpojumus, bet šogad gan gleznas nedaudz pamainīšoties: “Māksliniecēm daži darbi būs nepieciešami citām izstādēm, bet to vietā viņas uzliks citus, tāpēc tukšu vietu nebūs.

Izstāžu tradīcija Skangaļu muižā sākās, kad nolēmām piedalīties Muzeju nakts pasākumos. Tā diena arī bija kā izstādes atklāšana. Šogad gan, ņemot vērā pandēmijas ierobežojumus, varēja rīkot tikai āra pasākumus, Muzeju naktī nepiedalījāmies, nevaram taču šādas gleznas likt ārā. Citviet izstādes veidoja ēku logos, bet tāds risinājums der pilsētās, kur garām iet daudz cilvēku, mums no tā īsti nebūtu atdeves. Tāpēc no 1.jūnija esam vēruši izstādi muižas klētī un ceram, ka apmeklētāji to novērtēs. Plānojam arī pasākumus, ja vien ļaus tiem notikt. Piedalīsimies Liepas ceļotāju dienā jūlija vidū, septembrī esam pieteikušies akcijā “Mājas kafejnīcu dienas”, un gan jau būs vēl citi.”