Lai saprastu, kā bērni visbiežāk gūst traumas un kā no tām izvairīties, Cēsu stadionā uz Bērnu drošības dienas sporta spēlēm bija gaidītas ģimenes – bērni ar vecākiem un vecvecākiem.

Diemžēl statistika liecina, ka Latvija bērnu traumatisma ziņā Eiropā ierindojas starp līderiem.      Veselības ministrija cenšas šīs problēmas profilaksi aktualizēt dažādos veidos, arī caur spēlēm. Cēsu stadionā piektdien vairāku stundu garumā kopīgi darbojās bērni un vecāki, lai izprastu, kādas traumas rodas visbiežāk un kā to novērst. Viens no pasākuma rīkotājiem Atis Sīlis pastāstīja, ka dažādi traumu veidi rodas dažādās aktivitātēs: “Runājam, ko darīt, ja kaut kur sāk degt, ar kādiem priekšmetiem bērni visvieglāk var aizrīties, kāpēc, lēkājot uz batuta, rodas traumas, un tamlīdzīgi. Cenšamies bērniem saprotamā veidā par to pastāstīt, lai, nonākot līdzīgā situācijā, viņi atcerētos un varētu izvairīties no kādas traumas. Jo vairāk par to runāsim, jo lielāka iespēja, ka bērnu traumatisms mazināsies.”

Akcijas sauklis “Pārvērt pārdrošību par drošību!” izvēlēts, lai parādītu, cik trausla ir robeža starp drošību un pārdrošību un ka pieaugušie spēj pasargāt bērnus, radot viņiem drošu vidi.

Lai arī akcents likts uz bērnu iesaisti spēlēs, tikpat nozīmīga ir viņu vecāku, vecvecāku klātbūtne. Tika piedāvātas arī aktivitātes, ko bērns viens nevar veikt, kur jādarbojas kopā ar vecākiem, un, kopīgi darbojoties, pārrunā traumatisma mazināšanu.

“Bieži vien sportojot bērni gūst traumas, no kurām varētu sevi pasargāt, lietojot aizsargekipējumu, iesildoties pirms sportošanas, rūpīgi iepazīstot un uzklausot aprīkojuma lietošanas instrukcijas vai konkrētās aktivitātes noteikumus,” norāda A. Sīlis.

Kamēr bērni sportoja, vecāki varēja paviesoties mobilajā darb­nīcā “Bērnam droša māja”, kurā tika izspēlētas dažādas situācijas, kas var notikt mājā un radīt nevēlamas sekas.

“Patiesībā jau notikt var tik ļoti daudz kas, visu nevar paredzēt, un pat tad, ja it kā par visu būs padomāts, var notikt kas negaidīts,” saka A. Sīlis. “Mobilajā darbnīcā tiek runāts par šādām situācijām. Piemēram, uz plīts karsta panna ar rokturi uz ejas pusi, un bērns, garām ejot, no apakšas var pēc tā pasniegties un uzraut pannu sev virsū, gūstot apdegumus, traumas. Diemžēl šādas situācijas sastopamas itin bieži.”

Zandbergu ģimene no Cēsīm, kas arī paviesojās mobilajā laboratorijā, atzina, ka dzirdētais licis vēl un vēl padomāt, kā mazināt negadījumu iespējamību. Mam­ma Ilze gan saka, ka visu nekad nevar paredzēt: “Ikdienā tik daudz par ko jādomā, kādā brīdī var vienkārši piemirsties kāds sīkums, bet tas var novest pie negaidītām sekām. Piemēram, mammas vai tēta uz galda atstātā karstas kafijas vai tējas krūze, ko bērns, it kā dzert gribēdams, var uzgāzt sev virsū. Patiesībā tik daudz kas var notikt, tāpēc ir tikai labi, ja par to runā atkal un atkal, tas liek vairāk padomāt, pasekot savai rīcībai.”

Spēļu laikā ikvienam bija iespēja piedalīties 14 dažādās aktivitātēs, tostarp uzspēlēt galda hokeju, mini futbolu, atmiņas spēli, veikt labirinta skrējienu, darīt daudz ko citu.

“Visās pilsētās, kur esam bijuši, atsaucība ir fantastiska, nāk vecāki ar bērniem, arī omītes ar mazbērniem, un ļoti aktīvi iesaistās. Dažkārt pat šķiet, ka omītei vairāk gribas piedalīties nekā mazbērnam. Redzam, ka tāda kopīga darbošanās aizrauj visu ģimeni un pilnīgi noteikti vienmēr nāk par labu. Un, ja tas vēl atmiņās atstās informāciju par traumatismu, rezultāts būs sasniegts,” norāda A. Sīlis.

Veselības ministrijas rīkotās Bērnu drošības dienas sporta spēles šovasar notiek 11 pilsētās. Tās norit kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ar mērķi izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežākajiem traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Šis ir pirmais gads, kad tādā formātā izvēlēts runāt par bērnu drošību,    nākamgad kampaņu turpinās, viesojoties pilsētās, kurās šogad netiks pabūts.

Kampaņas ietvaros veikta arī aptauja, kurā piedalījās 1002 vecāki, 18 līdz 49 gadus veci, un kuriem ir viens vai vairāki bērni. Secināts, ka 73 procenti šo ģimeņu bērnu guvuši kāda veida traumu. Savukārt 59 procentiem aptaujāto bērna piedzīvotās traumas smagums licis vērsties pēc palīdzības tuvākajā traumpunktā.