Nedēļas nogalē daudzi brauca uz Cēsīm un Līgatni. Ne tikai baudīt dabu un pastaigas, bet arī izmantot iespēju pievērst uzmanību vērtībām. Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā šoruden bija veltītas tēmai Būvkultūra.

Tajās īpaša uzmanība bija pievērsta vairāk nekā 30 kultūras mantojuma objektiem, kurus nevieno kāda tipoloģiska vai funkcionāla pazīme, bet gan to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums.

Eksperti izraudzījās gan vēsturiskus būvniecības pieminekļus, gan jaunbūves, bija iespēja apskatīt būvkultūras paraugus, kas izceļas ar pārdomātu jaunā un vecā proporciju, augstu profesi­onalitāti izpildījumā, unikalitāti un īpašu stāstu. Tie ir objekti – personības, objekti ar dvēseli, jo tieši tā visbiežāk tiek zaudēta masu būvniecībā visā Eiropā.

“Vēsturiskai apbūvei arvien vairāk piekļaujas jaunā apbūve, kas ar pārspīlētu mērogu un tieksmi izrādīties neļauj elpot vēsturiskajiem šedevriem. Dažkārt liekas, ka jaunā apbūve grib atņemt un baudīt arhitektūras mantojuma vairāku gadsimtu laikā nopelnīto uzmanību. Jaunās apbūves teritorijas tik bieži tiek radītas bez estētiskajām kvalitātēm – bez dvēseles. Vārds “skaistums” ir zaudēts,” tā šodienas celtniecību raksturojis Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Ruckas muižā Cēsīs dienas garumā ritēja lietišķas sarunas un darbs. Arhitekts Ilmāras Dirvei­kas stāstīja par vēsturisko logu un durvju iebūvēšanas metodēm un materiāliem, bet pēc teorētisko zinību dzirdēšanas ikviens pats varēja piedalīties tradicionāli izgatavotu logu iebūvē. Interese par šīm prasmēm bija liela. Vērotājos un darītājos bija 16 interesenti. “Man īpašumā ir muižas sarga namiņš, kas jārestaurē. Tajā daudz darāmā. Jāmaina jumta segums. Likvidējam padomju laika uzaugumu, darba apjoms zināms. Projekts izstrādāts, būs dzīvojamā māja,” pastāstīja cēsnieks Normunds Bērziņš. Viņš aktīvi iesaistījās darbā, atzīstot, ka, tas, ko iemācījies, noderēs.

“Iebūvējām divus logus, kādi bijuši muižas ēkā. Darām tradici­onāli ar linu pakulām, nevis celt­niecības putām. Logus iecelt, tas smagāks darbs, bet pārējo var darīt visa ģimene kopā,” pastāsta biedrības “Cēsu mantojums” vadītājs Jānis Tolpežņikovs un uzsver, ka interesentiem vai nu pašiem pieder kāda veca ēka, kuru iecerēts atjaunot, vai arī viņi vēlas papildināt amata prasmes. “Svarīgi, ka var darīt paši. Ja arī turpmāk to nedarīs, vismaz zinās, ko prasīt meistariem,” vērtē J.Tolpežņikovs.

Ruckas mākslas rezidenču centrs, kas apsaimnieko muižas ēku, piesaistot Kultūrkapitāla fonda finansējumu, atjaunojis vēsturiskos logus, meistarklases dalībnieki tos ielika vietā. Jānis Tolpežņikovs atzīst, ka bieži vien, ja ir saņemts liels finansējums no kāda fonda, ir termiņi un viss jāizdara ātri, kas restaurācijā un vērtību saglabāšanā nav tas labākais. “Šiem logiem ārējās vērtnēs ielikts vēsturiskais stikls. Tas ir svarīgi,” atgādina J.Tolpežņi­kovs un ar smaidu piebilst, ka tam nav sertifikāta.

Ruckas mākslas rezidenču centra vadītāja Ieva Ūbele pastāsta, ka katru gadu nodibinājums ēkā veic kaut nelielus restaurācijas darbus. Tā būs arī turpmāk.

Nedēļas nogalē Līgatne bija cilvēku pārpilna. “Esam lepni, ka mūs uzaicināja piedalīties Eiro­pas kultūras mantojuma dienās. Būvkultūru Līgatnē var iepazīt ik uz soļa,” saka Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints. Tūrisma informācijas centra speciāliste Madara Mālniece atgādina, ka Līgatne cilvēkus piesaista, jo te vienkopus ir vēsture, var uzzināt un redzēt, kā papīrfabrikas strādnieki dzīvoja, strādāja, un šodiena – kā, saglabājot vēsturiskās ēkas, vidi, pilsēta dzīvo šodien. “Ekskursantiem ir liela interese par strādnieku dzīvokli. Daudzi izstaigā Līgatnes kalnus, gūstot priekšstatu par apbūvi, uzzinot par līgatniešu sadzīvi,” pastāsta M.Mālniece.

Līgatnes tūrisma speciālisti atzīst, ka šoruden pilsētā apmeklētāju ir ļoti daudz un regulāri tiek pievērsta uzmanība kam īpašam. Šoreiz tā bija būvkultūra.