Ziņas

Sabiedrība

Būt vai nebūt svētku salūtiem

Gadu mijā. Lai arī svētku uguņošana allaž pulcē tūkstošus, pašvaldībās sāk domāt par alternatīvām, kas būtu tikpat krāšņas, bet videi draudzīgākas.Foto: no Cēsu facebook profila

Jaunā gada gaidīšana tradicionāli saistās ar uguņošanu, tomēr aizvien skaļāk skan viedokļi, ka tā lieki tiek tērēta pašvaldību un valsts nauda, aizvien biežāk dzirdamas vides un dzīvnieku aizstāvju balsis, uzsverot salūta nodarīto kaitējumu. Pašvaldībām jau tagad jādomā, kādus risinājumus izvēlēties, lai pulcinātu un iepriecinātu savus iedzīvotājus nākamajā gadu mijā.

Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots atzīst, ka šis jautājums jau ilgu laiku ir aktuāls: “Diskusijas sākās jau vasarā, domājot par 2020. gada pilsētas svētkiem. Arī mēs raugāmies uz alternatīvām, taču, pirms top skaidrs, kas tas varētu būt, ar plašākiem paziņojumiem nenākam.”

Viņš arī stāsta, ka gada nogalē veiktā iedzīvotāju aptauja, kurā piedalījušies nepilns tūkstotis respondentu, parādījusi, ka uguņošanas nepieciešamību atbalsta 40 procenti aptaujāto, pret to ir 60 procenti.

“Lai arī domas dalās samērā līdzīgi, tomēr jūtama tendence, ka cilvēki domā dabai un dzīvniekiem draudzīgāk. Te gan jāapzinās viens risks, ka brīdī, kad paš­valdība vairs nerīkos uguņošanu, to aktīvāk veiks privātpersonas, rezultātā salūti var kļūt nekontrolējamāki un bīstamāki,” saka K. Pots.

Lai ļaudis gadu mijā vēlētos sanākt kopā pilsētās centrā, vajadzīgs kāds papildu vilinājums, tiek runāts par gaismas un lāzera šoviem, citām mūsdienu tehnoloģiju novitātēm, bet jāapzinās, ka tās maksās krietni dārgāk nekā uguņošana, kas kļūst arvien lētāka. Gadu mijas uguņošana Cēsīs izmaksāja aptuveni trīs tūkstošus eiro.

Dažās Latvijas pilsētās skaidri pateikuši, ka pagaidām no uguņošanas neatteiksies, jo tā gadumiju padara svinīgu un pacilājošu, īpaši priecējot gados jaunos pasākuma apmeklētājus. Arī Cēsīs uz pasākuma vadītāja jautājumu, vai vajag uguņošanu, atskanēja daudz­balsīgs – jā!

K. Pots norāda, ka jautājumam jāpieiet izsvērti: “Mums tāds izmēģinājuma brīdis ir pilsētas svētki, un varbūt nākamajos pamēģināsim testēt ko citu uguņošanas vietā, lai uzzinātu, kā to vērtē sabiedrība. Pašvaldībai svarīgi saprast, kā, nepalielinot budžetu, panākt rezultātu, kas būtu videi draudzīgāks, bet tikpat vilinošs skatītājiem.”

Savukārt Raunas pašvaldība spērusi nopietnu soli un tradici­onālo svētku salūtu gadu mijā nerīkoja. Sarunas par to pašvaldības domes deputāti sākuši jau iepriekšējā vasarā, pēc ilgām pārrunām lēma no uguņošanas atteikties. Pašvaldībā norāda, ka tam paredzētie līdzekļi tiks izmantoti citiem lietderīgiem mērķiem. Papildu ieguvums ir arī arvien aktuālākais jautājums par vidi, dabas piesārņošanu, kas līdz ar uguņošanas pārtraukšanu novadā nedaudz, bet tomēr samazināsies.

Publiski izskanēja Siguldas novada domes priekšsēdētāja Uģa Mitrevica teiktais Latvijas Tele­vīzijā, ka pašvaldība domā par uguņošanas lietderību un meklē alternatīvu.

Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja Sindija Brikmane “Dru­vai” apstiprināja, ka šis jautājums ir darba kārtībā: “Gada pirmajā darba dienā jau bija sanāksme, kurā lēmām pasteidzināt aptaujas par uguņošanas lietderību nodošanu sabiedrībai. Tā teikt, lai vēl gadumijas emocijās cilvēki izteiktu savu viedokli, jo nebūtu īsti pareizi to taujāt, piemēram, vasarā, kad svarīgāki citi jautājumi. Šis noteikti nebūs pašvaldības lēmums, to izlemt aicināsim sabiedrību.

Rīkosim autorizētu aptauju, kurā varēs piedalīties tikai novadā dzīvojošie. Ja iedzīvotāji pateiks, ka uguņošanu nevajag, pašvaldībai nāksies domāt, ko likt vietā, jo gribam, lai šāda kopīga pulcēšanās gadu mijā turpinātos, bet tur ir vajadzīgs kāds vilinājums, nepietiek ar pašvaldības vadītāja uzrunu.”

Visu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret uguņošanas vajadzību svētkos parādīs portālā manabalss.lv decembrī uzsāktā parakstu vākšana “Par svētkiem bez salūta”. Tās iesniedzēja Maija Priedīte raksta: “Vēlamies pārtraukt ar svētku uguņošanām saistīto naudas šķērdēšanu un dzīvnieku biedēšanu. Sevišķi jau laikā, kad finansējuma trūkuma dēļ nevar nodrošināt adekvātu veselības un izglītības budžetu. Tāpēc lūdzam virzīt likumprojektu par aizliegumu valsts un pašvaldību budžetus tērēt uguņošanu un salūtu finansēšanai.”

Pirmajās dienās parakstījušies 2113 cilvēki. Lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami vismaz 10 tūkstoši parakstu.

Jāpiebilst, ka arī šajā jautājumā mums priekšā ir ziemeļu kaimiņi igauņi. Trīs Igaunijas pilsētas – Valga, Pērnava un Otepe – paziņoja, ka nerīkos gadumijas uguņošanu. Pamato­jums – sabiedrībā aizvien biežāk izskan viedoklis, ka tas nav vienīgais veids, kā izlietot svētkiem atvēlētos līdzekļus, turklāt pirotehnika piesārņo vidi un salūta troksnis rada stresu dzīvniekiem.