Līgatnes novada dome, pateicoties Valsts zivju fonda atbalstam, realizējusi projektu “Zivju pavairošana, atražošana un dažādošana Ratnieku ezerā”. Aizvadītajā nedēļas nogalē Ratnieku ezerā ielaisti 10 000 līdaku mazuļi.

Kā stāsta Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins, šis novadā ir vienīgais ezers, tāpēc rūpe par zivju krājumiem tajā jātur: “Vairākus gadus tos nebijām papildinājuši, tāpēc šogad lēmām, ka derētu ielaist līdaciņas, lai makšķerniekiem prieks.”

Jautāts par lomiem, A. Šteins norāda, ka zivis ķeras, bet tas galvenokārt atkarīgs no paša makšķernieka prasmēm: “Ratnieku ezers izcēlies arī ar lieliem lomiem, piemēram, deviņu kilogramu līdaku, ik pa laikam kāds izvelk četru, piecu kilogramus smagas. Mak­šķerniekiem par to prieks, bet ezeram nav nemaz tik labi, ja tajā mīt tik lielas zivis. Katrai zivij vajag noteiktu barības daudzumu un noteiktu medību platību, tātad, jo lielākas zivis, jo vairāk tām vajag barības. Ja iemājo lielas līdakas, tās savā tuvumā izēd visu, kas atrodams. Tāpēc varbūt labāk, ja ezerā ir mazākas, bet daudzas zivis, nevis vien daži milzeņi.”

Savulaik Ratnieku ezerā mēģināts ieaudzēt zandartus, taču tie neiedzīvojās, tāpēc priekšroka dota līdakām. Izdevies atjaunot brekšu populāciju. Vienu gadu, papildinot barības bāzi, salaists daudz brekšu, tagad no makšķerniekiem pienākot informācija, ka ķeroties skaisti brekši.

“Savulaik Ratnieku ezerā brekši mituši, tad tie izzuda, tagad, šķiet, atjaunojušies un varētu tur arī nārstot,” stāsta A. Šteins.
Līgatnes pašvaldībai šis šogad ir vienīgais projekts ar Zivju fonda atbalstu, bet A.Šteins informē, ka divus projektus īstenojusi “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” sadarbībā ar Amatas novada un Priekuļu novada pašvaldībām, ielaižot taimiņu smoltus Raunā un Amatā. Līdz šim taimiņu populācijas papildināšana veikta valsts programmas ietvaros, ik gadu ielaižot apmēram 20 000 smoltu, šogad pirmo reizi savu artavu devušas arī pašvaldības, ielaižot vēl astoņus tūkstošus.

Zivju fonda līdzekļus pašvaldības izmanto arī ekipējuma, aprīkojuma, tehnikas iegādei zivju krājumu uzraudzībai un sargāšanai. A. Šteins norāda, ka pēc tā vajadzības šobrīd neesot: “Viss vajadzīgais mums ir, nav nozīmes pirkt tikai pirkšanas pēc. Lai iespēju izmanto tie, kuriem ekipējuma nepietiek.”