Ziņas

Sabiedrība

Burtniekos uzsāks ezera balto zivju nozvejas programmu

No 21.līdz 23.aprīlim Burtnieka ezerā zinātnieku un zvejnieku grupa no Latvijas un Somijas uzsāks balto zivju nozvejas jeb melioratīvās zvejas programmu, lai gūtu pieredzi no Somijas kolēģiem un sāktu Burtnieku ezera ekosistēmas atveseļošanas plāna īstenošanu, aģentūru LETA informēja Burtnieku novada pašvaldības pārstāve Arita Rudzīte.

Ezerā tiks ievietots viens liela izmēra murds, kurš turpmākā gada laikā tiks regulāri pārbaudīts. Visas plēsīgās zivis zvejas ietvaros tiks atlaistas ūdenī. Izmēģinājuma laikā nozvejotās lielākās baltās zivis iespēju robežās tiks nodotas Burtnieku novada izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumiem, lai dotu iespēju bagātināt bērnu ikdienas ēdienkarti ar zivju produktiem.

Burtnieku novada pašvaldības izpilddirektore Kristīne Auziņa aģentūrai LETA pavēstīja, ka šobrīd pats ezera attīrīšanas projekts vēl ir izstrādes procesā. Savukārt nedēļas nogalē notiekošā balto zivju nozveja ir turpinājums jau iepriekš notikušiem brīvprātīgiem pētnieku apmaiņas braucieniem starp Latviju un Somiju.

Kopš 2013.gada ezerā un tā sateces baseinā norisinājušies vairāki zinātniskie pētījumi, pētot gan ūdens kvalitāti, gan zivis un citu ūdens iemītniekus, augus, kā arī citus ezeru ekosistēmu ietekmējošos faktorus. To autori – latviešu, kā arī somu un čehu zinātnieki, kas pārstāv vienu no pasaules vadošajām lielo ezeru pētījumu laboratorijām un ir ar lielu pieredzi līdzīgu projektu īstenošanā visā pasaulē. Šāda mēroga ezera ekosistēmas atjaunošanas projekts Latvijā tiek īstenots pirmo reizi.

Zinātniskajos pētījumos secināts, ka, saskaņā ar Ūdens Struktūrdirektīvā noteiktajām prasībām, ezera ūdens kvalitāte vērtējama kā slikta. Par to liecina gan intensīvā mikroskopisko aļģu ziedēšana vasarā (zaļš ūdens), gan zivju populācijas sastāvs ezerā, kur nomācoši dominē baltās zivis. Savukārt plēsīgo zivju (zandarts, līdaka, asaris) populācijas īpatsvars ezerā (aptuveni 15%) un salīdzinoši mazo eksemplāru dominance liecina par nepieciešamību mainīt ezera resursu izmantošanas paradumus.

Kā būtiskākie ezera ekosistēmas kvalitātes krituma iemesli pētījumu rezultātos minēti vairāki: barības vielu nokļūšana ezerā no sateces baseina, barības vielu pievade no ezera nogulumiem, samazinātais izēšanas spiediens no zooplanktona (pateicoties augstam zooplanktonu patērējošo zivju blīvumam), kā arī pārāk liels makšķernieku un zvejnieku spiediens uz ekonomiski vērtīgākajām plēsīgajām zivīm un citi.