Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir viens no nodokļiem, ar ko pašvaldība var variēt, lai veicinātu iedzīvotāju deklarēšanos konkrētajā pašvaldībā, savukārt deklarēšanās dod lielāku ieguvumu – iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas veido lielāko daļu budžeta ieņēmumos.

Pirms kāda laikā Rīgā, lai mudinātu cilvēkus deklarēties galvaspilsētas īpašumos, palielināja NĪN mājokļiem, kuros nebija deklarējusies neviena persona. Šim piemēram sekoja vēl dažas pilsētas, arī Cēsis, taču ir pašvaldības, kas izvēlas pretēju ceļu.

Jau pērn Amatas novadā stājās spēka saistošie noteikumi, kas nosaka, ka tiesības saņemt atvieglojumu ir nodokļu maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā, – 50% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas, kas taksācijas gadā aprēķināta par šī nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo ēku (ēkām), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai un nav iznomātas citai personai.

No šī gada arī Priekuļu novada dome likumā “Par nekustamā īpa­šuma nodokli” noteiktajiem at­vieglojumiem nolēma papildus piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50% apmērā par vienu mājokli, ka NĪN maksātājs deklarējis dzīvesvietu Prie­kuļu novadā savā nekustamajā īpašumā – mājā vai dzīvoklī.

Lai saņemtu atlaidi, iedzīvotājam jāuzraksta iesniegums novada pašvaldībai. Pašvaldībās norāda, ka nodokļa atlaidi piemēro tikai mājoklim, bet ne zemei.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte norāda, ka pirmajā gadā iedzīvotāju atsaucība nav bijusi pārāk liela, šogad esot jūtams, ka iesniegumu būs vairāk: “Novadā dzīvo daudz gados vecu cilvēku, arī vientuļu, kuri taupa katru centu, kuriem ir grūtības samaksāt šo nodokli, viņi prasa, kā pašvaldība var palīdzēt. Ja lielas zemes platības, varam norādīt, lai nodarbojas ar saimniecisko darbību, kaut vai iznomāt, ja nevar par to samaksāt, bet ar mājokli neko iesākt nevar, par to jāmaksā. Ar šo viņiem varam kaut kā palīdzēt, patiesībā tas ir vienīgais iemesls, jo nevar cerēt, ka jūtami palielināsies to skaits, kuri tāpēc izvēlēsies deklarēties novadā.”

E. Eglīte arī uzsver, ka šādi neieņemtie eiro neatstās būtisku iespaidu pašvaldības budžetā, jo lielākie nodokļu maksātāji ir zemes, nevis mājokļu īpašnieki.

Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone skaidro, ka pašvaldība šādi vēlas saviem iedzīvotājiem atvieglot nodokļu slogu: “Uz šādu soli pamudināja arī tas, ka novadā zemei ir augsta kadastrālā vērtība, tāpēc nodoklis par zemi ir augstāks, ar jauno kārtību kaut nedaudz samazinām nodokļu slogu.”

Viņa stāsta, ka pirms tam bijusi plaša diskusija, analīze, izvērtēts pat pilsētu piemērs par papildu likmes piemērošanu mājokļiem, kuros neviens nav deklarēts, tomēr rezultātā lielāku ieguvumu saskatījuši atlaižu piešķiršanā.

“Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, secinājām, ka esam spēruši pareizu soli,” saka E. Stapu­lone. “Mūsuprāt, ieguvumu no tā būs vairāk. Šis nodoklis ir viens no tiem, kas veido pašvaldības budžetu, tāpēc pirms tam rūpīgi izvērtējām, kāds būs maksimālais zaudējums. Šobrīd grūti spriest, cik daudzi vēlēsies izmantot piedāvātos atvieglojumus, bet, pieļaujot, ka to izdarīs pilnīgi visi, netiktu ieņemti 24 156 eiro, tas neatstās iespaidu uz budžetu. Šobrīd notiek darbs pie jaunā budžeta, to veidojot, jau paredzam, ka var tikt neieņemta maksimālā summa. Redzam, ka no tā neviens nebūs cietējs, tieši otrādi, uzskatām, ka ieguvums ir lielāks, tie ir apmierināti iedzīvotāji. Ja cilvēki tāpēc izvēlēsies deklarēties novadā, lai iegūtu šo atvieglojumu, būsim ieguvēji, jo pašvaldībā ienāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis.”

Par iedzīvotāju interesi saņemt atlaides pagaidām esot grūti spriest, taču iesniegumu skaits arvien palielinoties. Otrdien līdz darbadienas beigām pašvaldībā bija saņemti 245 iesniegumi, tikai otrdien vien – 58. Tas liecina, ka cilvēki aktivizējas, ka informācija arvien vairāk sasniedz iedzīvotājus. Jo vairāk par to uzzina, jo tālāk informācija aiziet no mutes mutē.

E. Stapulone arī norāda, ka ar šo lēmumu deputāti izpildījuši vienu no priekšvēlēšanu solījumiem: “Visi domes deputāti lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Bija diskusijas, ka varbūt atlaides nepiemērot visiem, bet diferencēt pa grupām, taču tad pieaug administrēšanas izdevumi. Manuprāt, nevar visus sadalīt grupās, jo situācijas katrā no tām var būt visdažādākās, tāpēc gribam parādīt, ka nešķirojam cilvēkus, ka visi ir mūsējie, visi pelnījuši šādu pretimnākšanu.”

Pirmā šādu iniciatīvu pirms dažiem gada sāka Carnikavas novada pašvaldība, pirmajā gadā piemērojot 30 procentu atlaidi, šogad tā sasniegusi jau 70 procentus. Lai kā gribētos, pilnībā atlaist šo nodokli neļauj likums, atlaides maksimums ir 90 procenti.

“Gada beigās vērtēsim, kā veicies, kā iedzīvotāji to novērtē, tad lemsim, vai nākamgad saglabāt vai varbūt palielināt atlaidi. Pēc 1.februāra redzēsim, kāda būs aktivitāte, cik daudzi “pamodīsies” tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa rēķina saņemšanas,” saka E. Stapulone.