Ziņas

Sabiedrība

Buksē paaudžu maiņa fizikas mācīšanā

Skolas solā. Fizikas skolotāju asociācijas konferencē, kas notika Līgatnē, piemērus, kā fizika būtu pasniedzama turpmāk, apgūt atbrauca galvenokārt pieredzējuši pedagogi, arī Reinis Lazdiņš no Cēsu Valsts ģimnāzijas (priekšplānā). Foto: no VISC arhīva

Šoruden Latvijas fizikas skolotāju tikšanās Līgatnē apliecināja to, kas jau labi redzams – jānotiek paaudžu maiņai. Skolotājiem satiekoties Līgatnes Kultūras namā, uzkrītoši daudz bija pirmspensijas un pensijas vecuma pedagogu. Tātad paaudžu maiņa notiek pārāk lēnu.

Skolu direktori jau daudzviet ir dilemmas priekšā – kur lai rod fizikas skolotāju? Risinājums nerodas, izliekot paziņojumus augst­skolā, kur sagatavo pedagogus. Tie, kas sekmīgi pabeidz studijas, neraujas darbā uz skolu. Pedagogu trūkums jau akū­ti saasinājies lauku pamatskolās. To šoruden piedzīvojusi arī Amatas pamatskola. Līdzši­nējā skolotāja reizi nedēļā ieradusies skolā, lai amatu apvienošanas kārtībā mācītu fiziku arī Ama­tā. Pamatskolas direktors Valdis Nītiņš nesekmīgi lūkojies pēc cita kandidāta, līdz bijis spiests atzīt, ka brīvu skolotāju nav.

“Pēc specialitātes esmu ģe­ogrāfs, tāpēc neatlika nekas cits, kā pašam uzņemties aizpildīt vakanci fizikā. Tās pamatskolā ir četras stundas nedēļā,” par jauno pienākumu saka V. Nītiņš. Skolas vadītājs secinājis, ka ir laiks valstī gatavot plašāka profila skolotājus, lai tie pamatskolu vecākajās klasēs varētu mācīt uzreiz vairākus priekšmetus. “Mazajās pamatskolās vairākos mācību priekšmetos vairs nav iespējams nodrošināt skolotājiem ne slodzes, ne pusslodzes darbu, reizēm pat nesanāk ceturtdaļa slodzes,” stāsta Valdis Nītiņš par skolām, kurās nav paralēlo klašu. Mazs darba apjoms lauku skolotājiem ir ķīmijā, fizikā, bioloģijā. “Tāpēc visi kļūst par tā sauktajiem ceļojošajiem skolotājiem, kas strādā vairākās lauku skolās. Tikai tā var nodrošināt pilnu darba slodzi,” situāciju apzinājis V.Nītiņš.

“Fizikas skolotāja vieta Amatas pamatskolā joprojām ir vakanta,” informē Amatas pamatskolas direktors. Kamēr kāda skolotāja vieta ir brīva, direktoriem atļauts to aizvietot arī ar kādu no savas skolas pedagogiem, kurš gatavs uzņemties papildu pienākumu. Pagaidām tas esmu es. To ļāvos darīt tāpēc, ka savulaik kā topošais ģeogrāfs apguvu bioķīmijas kursu,” izeju bezizejā komentē V. Nītiņš. Līdz šim pedagoģijas kvalifikācija skolotājam bija viena no svarīgākajām prasībām. Par tās neievērošanu skolas direktoram varēja draudēt sods. Izveidojoties absurdam lokam, kurā ierauti skolu direktori, jo speciālistu, kas mācītu fiziku, trūkst, valsts samazinājusi augstās prasības. “Tagad klases priekšā iet tie, kuri var, grib un spēj. Es fizikas mācīšanu neuzņemos ar lielu prieku, bet daru šo darbu pēc tā paša principa, kā kādreiz gatavojos ģeogrāfijas stundām. Strādāju ar klasi tā, kā saprotu. Klase virzās uz priekšu pēc mācību kursa,” realitāti komentē V.Nītiņš.

Fizikas skolotājam pilnu darba slodzi pamatskolā var nodrošināt tikai lielajās skolās. Taču, lai tikko augstskolu beidzis jaunietis gribētu strādāt par fizikas pasniedzēju, jābūt šī mācību priekšmetā entuziastam, kas grib strādāt ar sirdi un dvēseli, strādāt daudz. Un, protams, cilvēks arī grib justies atalgots. “Fizika jaunu cilvēku prātos šobrīd nav tik populāra, lai viņi, entuziasma vadīti, gribētu kļūt par fizikas skolotājiem,” situāciju raksturo Valdis Nītiņš.

Tā kā valsts nespēj nodrošināt jaunu fizikas skolotāju ienākšanu skolās, pedagogi ar pieredzi ir krietni noslogoti, īpaši lielākajās mācību iestādēs. Cēsu Valsts ģimnāzijas fiziķis Reinis Lazdiņš teic, ka jau pieradis – jāuzņemas papildu slodze. “Lielai daļai skolotāju ģimnāzijā jāpieņem, ka daļa darba stundu būs pāri slodzei,” apliecina pedagogs. Šo problēmu saskatījuši arī prasīgākie ģimnāzistu vecāki, reducējot to kā nepilnību skolas vadības darbā, nevis valsts līmenī neatrisinātu jautājumu. Kādā no šī rudens sarunām ar vecākiem direktore Gunta Bērziņa un direktores vietniece Ilga Smeltere apliecināja, ka fizikas skolotājs proģimnāzijas klasēm meklēts no Daugavpils līdz Liepājai, bet velti. Atlicis labu speciālistu “nocelt” kaimiņu skolai.

Pieredzes bagātais fizikas skolotājs R.Lazdiņš šoruden izmantoja iespēju pavadīt dienu kopā ar profesionāļiem, kurus oktobrī Līgatnē pulcināja Latvijas Fizikas skolotāju asociācija. Seminārā viņš vēlreiz pārliecinājies, ka paaudžu maiņa buksēs vēl kādu laiku, jo jaunumus, kā mācību stundas veidot, lai arī fizikas mācīšanā sekotu līdzi tā sauktajai kompetenču pieejai, galvenokārt apguvuši

vecākās un vidējās paaudzes profesionāļi. R.Lazdiņam bijis arī svarīgi gūt izpratni, kā paredzēts veidot eksāmenu uzdevumus fizikā, jo Cēsu ģimnāzisti ir to reto Vidzemes jauniešu vidū, kuri, 12. klasi beidzot, izvēlas kārtot arī fizikas eksāmenu, jo nākotnē, iespējams, pievērsīsies eksaktajām zinātnēm.
R.Lazdiņš ir gandarīts, ka asociācijas rīkotās mācības bijušas augstā līmenī. “Garlaicīgi nebija!” teic pieredzējušais pedagogs, sakot, ka ataicināti arī Ukrainas un Baltkrievijas speciālisti. Viņi pētījuši un apkopojuši jaunas idejas fizikas mācīšanā skolēniem. Fizikas skolotāju apvienība profesionāļiem sagatavojusi rosinošu un saspringtu darbu, tajā pašā laikā ievijot filozofiskas tēmas.

Līgatnes vidusskola, kurā satikās Latvijas fizikas skolotāji, atbraucējus piesaistījusi ar to, ka pašvaldība direktora amatā aicināja tieši fizikas skolotāju. Saiva Vītola drīz vien pieteica savus audzēkņus valsts mēroga fizikas konkursam, protot pamatskolas klasi ieinteresēt šī mācību priekšmeta apgūšanā.