Cēsīs, Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā, notika „Neintensīvā jaunākā instruktora” kursa izlaidums zemessargiem. Šis bija ceturtais kurss, tajā vairāk absolventu nekā citkārt un mācījās zemessargi no visām Latvijas vienībām. Šogad to beidz 47 studenti, tostarp cēsnieks Krists Jānis Lazdiņš.

Mācības ir līdzvērtīgas profesionālā dienesta karavīra apmācībai. Mācības sadalītas pa blokiem, neintensīvais kurss ietver sešas apmācību nedēļas, no kurām pēdējās divas topošie instruktori mācījās Cēsīs. Pēc absolvēšanas jaunie instruktori spēj vadīt astoņu cilvēku militāro grupu. “Viņi ir spējīgi dot uzdevumus militārā jomā un ar ieroci aizstāvēt savu zemi,” paskaidro Neintensīvā jaunākā instruktora kursa priekšnieks kapteinis Guntars Norbuts.

Nekas par velti netiek dots. “Par brīvību jācīnās, un tā ir jānotur, lai mēs būtu šajā valstī, runātu un mācītos latviešu valodā,” uzsver G.Norbuts. NBS Instruktoru skolas Administratīvās nodaļas 4.klases speciāliste virsseržante Aija Gaigala novērojusi, ka jaunieši pēdējā laikā aizvien aktīvāk stājas Zemessardzē: “Cilvēki ir sasparojušies, un interese par aizsardzību palielinās. Atdzimst patriotisms. Tas, protams, iepriecina, jo parāda, ka Zemessardzei ir nākotne.”

Visi absolventi ir civilpersonas un dažādu profesiju pārstāvji. Mācības viņi apmeklē no darba brīvajā laikā. Kamēr citi baudīja vasaras priekus, zemessargi braukāja sākumā uz Dobeli, bet pēdējās divas nedēļas aizvadīja Cēsīs.
Cēsnieks Krists Jānis Lazdiņš (23) ikdienā studē Rīgas Stradiņa universitātē veselības psiholoģiju. “Tas ir katra vīrieša ceļš. Katram jāprot aizstāvēt savu dzimteni. Arī manai ģimenei svarīgās vērtības man liek stāvēt un krist par savu dzimteni,” atzīst Krists Jānis un jūtas ļoti lepns par sasniegto. Sešās nedēļās visvērtīgākā bijusi pieredze, jauni kontakti, zināšanas un pēc visiem pārbaudījumiem manāmi palielinājusies fiziskā izturība. Grūtības, kā atzīst absolvents, sagādājis vien miega bads. ”Skaitīju savas miega stundas, un man sanāca pa piecām dienām gulētas vien astoņas stundas. Nodaļas komandierim tiek vismazāk miega. Tādā veidā instruktori pārbauda, vai mēs savukārt būsim labi nodaļas komandieri, vai spēsim cilvēkus vadīt un arī paši izturēt. Nodaļas komandierim ir jābūt paraugam. Ja viņš nevar izturēt, tad arī viņa vienība to nespēs,” domās dalās cēsnieks.

Kā stāsta jaunietis, pieredze, ko dod gan Zemessardze, gan NBS, ir neatsverama un izmantojama dažādās dzīves sfērās, ne tikai militārajā jomā: “Šī ir iespēja iegūt morālo stāju, pārbaudīt savu psiholoģisko un fizisko izturību visiem tiem jauniešiem, kuri vēl šaubās par savu dzīves ceļu.”

Krists izsaka lielu pateicību NBS Instruktoru skolai, Zemessardzes 51. kājnieku bataljonam, kurš dislocēts Dobelē, par lielisko apmācību, kā arī saviem kursabiedriem un kolēģiem, ar kuriem kopā šīs cīņas ir izcīnītas. “Šīs mācības bija kā atskaite man pašam par vērtīgi pavadītu laiku. Patīkami apzināties, ka es to neizniekoju. Šādi var ieguldīt sevī, kaut ko citos, kaut ko kopējā labumā. Tas ir krietni vērtīgāk, nekā staigāt pa klubiem,” saka Krists Jānis Lazdiņš. Nākotnē puisis plāno palikt savā vienībā un strādāt ar savu nodaļu: “Tas ir veids, kā varu no sevis kaut ko dot un mainīt tā, lai lietas iet uz priekšu.”

Latvijas Republikas Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Leonīds Kalniņš savā ceļamaizes uzrunā jaunajiem zemessargiem uzsvēra mācību laikā iegūtās zināšanas, aicināja pilnveidot prasmes un novēlēja veiksmi militārajā karjerā.