Ziņas

Sabiedrība

Brīvi no trakumsērgas

Var būt bīstama. Lapsa ir viens no tiem dzīvniekiem, kas visbiežāk slimo ar trakumsērgu.Foto: publicitātes

Pateicoties sistemātiskai savvaļas dzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu, kas kopš 2005. gada Latvijā tiek veikta divas reizes gadā – pavasarī un rudenī -, trakumsērga Latvijā ir izskausta. Pēdējais trakumsērgas gadījums meža dzīvniekiem konstatēts 2010. gadā, bet mājas (istabas) dzīvniekiem – 2012. gadā Dagdas novadā.

Lai gan visvairāk ar trakumsērgu inficējas meža dzīvnieki, tomēr tas notiek arī ar mājdzīvniekiem. “Vakcinēt mājdzīvnieku pret trakumsērgu ir mājdzīvnieka īpašnieka pienākums,” atzīmē Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis.

Ir saimnieki, kas atrunājas, ka dzīvnieks dzīvo tikai istabā, bet arī istabas kaķis var izmukt no mājām. Pamācošs piemērs savulaik notika Drustu pagastā – saim­niecei bija pieci kaķi, no kuriem četri bija vakcinēti, bet istabas mīļais kaķītis ne, jo cik tad nu tas iet ārā. Bet mīļais kaķītis kādā dienā izgāja no mājām, kad saimniece gāja pa pagalmu, kaķis tiešā pikējumā metās viņai virsū un izkoda kājā pamatīgu caurumu. Sieviete devās pie ārsta, savukārt kaķim tika konstatēta trakumsērga.

M. Ulmanis norāda, ka dzīvnieku īpašniekiem jāvakcinē mīluļi, jo trakumsērga ir bīstama arī cilvēkiem: “Ja cilvēks saslimst ar trakumsērgu, tad rezultāts ir nāve. Diemžēl daudzi to neuztver nopietni. Taču no slimības var pasargāt dzīvnieku vakcinācija. Ja tomēr slims dzīvnieks sakož cilvēku, tad pasargā savlaicīga vakcinācija.”
To pierāda gadījums Nītaurē 2005. gadā, kad pret trakumsērgu nācās vakcinēties 70 cilvēkiem, jo nevakcinēts, inficēts kucēns izskrēja pa ciemu, to samīļot paspēja 70 cilvēki, līdz dzīvnieciņš iekoda kādam iedzīvotājam un arī saimniecei.

Tāpat spilgti atmiņā palicis 2009. gadā notikušais, kad Raunas pagastā un Amatas novadā, Līvu ciematā, tika nomedīti ar trakumsērgu slimi dzīvnieki. To­reiz, lai pārliecinātos, vai slimība nav izplatījusies, trīs kilometru rādiusā notika pastiprināta lapsu medīšana. Kopš tā gada citviet bijušā Cēsu rajona teritorijā trakumsērga nav konstatēta.

Saskaņā ar PVD sniegto informāciju vēl 2003. gadā mūsu rajonā konstatēts ļoti augsts ar trakumsērgu slimo dzīvnieku skaits – 91, tai skaitā 13 mājdzīvnieki, taču jau 2007. gadā bijuši tikai trīs gadījumi. Savukārt 2015. gadā izmeklēti 207 aizdomīgi gadījumi, taču neviens gadījums nav apstiprinājies, jaunāki dati paš­laik nav pieejami.

Šobrīd situācija ir būtiski uzlabojusies. Neskatoties uz to, vēl arvien turpinājās trakumsērgas vakcīnu izvietošana no gaisa visā Latvijā. Jāmin, ka vakcinācija dzīvniekam neizveido imunitāti visam mūžam, tādēļ būtiska ir vakcinācijas regularitāte.

„Lai trakumsērga attīstītos, nepieciešama labvēlīga vide, vīruss un uzņēmīgs dzīvnieks. Ja viens dzīvnieks nebūs saņēmis vakcīnas devu un saslims, bet pārējie būs vakcinēti un imūni, slimībai nebūs, kur izplatīties. Ja nevakcinētu dzīvnieku ir daudz, lielāks ir arī slimības izplatības risks,” paskaidro PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.

Vakcinācijas efektivitātes kontrole notiek, pārbaudot nomedītās lapsas un jenotsuņus. Labo­ratoriskajos izmeklējumos tiek analizēts, vai dzīvnieks saņēmis vakcīnu un vai izstrādājušās antivielas: „No medniekiem pieņemam nomedītās lapsas un jenotsuņus. Laboratorijās tie tiek izmeklēti, lai noteiktu trakumsērgas vīrusa klātbūtni, kā arī to, vai izstrādājušās antivielas. Ne visiem dzīvniekiem uzreiz izveidojas imunitāte, tādēļ būtiski, lai vakcinācija ir regulāra. Tāpat pārbaudām gadījumus, kad mājas suni sakodis meža dzīvnieks vai suns sakodis cilvēku, taču, kā jau iepriekš minēju, pēdējos gados neviens trakumsērgas gadījums nav apstiprinājies.”

Latvijas Veterinārā biedrība (LVB) iesaka katram mīluļa īpašniekam aplūkot sava suņa, kaķa vai seska dokumentus un pārliecināties, ka termiņš, līdz kuram dzīvnieku šogad bija jāvakcinē pret trakumsērgu, nav pagājis. Ja šis laiks ir pagātnē, tad nekavējoties jādodas uz tuvējo veterināro klīniku vai jāaicina veterinārārsts vizītē, lai mīlulis atkal būtu pasargāts no trakumsērgas. Tā varēs ne tikai nodrošināties ar aizsardzību pret trakumsērgu, bet arī izvairīties no soda par nevakcinēta suņa turēšanu.

Ja suns nav vakcinēts pret trakumsērgu vai būs nokavēta vakcinācija un tas uzbruks un sakodīs cilvēku, visticamāk, veterinār­ārsts eitanizēs nevakcinēto dzīvnieku un nosūtīs paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai. Savukārt dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta un laboratoriskās izmeklēšanas izdevumi, kas saistīti ar darbībām, kuras veiktas iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai. Kopējie izdevumi var pārsniegt pat vairākus simtus eiro.

Ar trakumsērgu var saslimt visi siltasiņu dzīvnieki neatkarīgi no vecuma. Visuzņēmīgākie ir lapsas, jenoti, vilki, tad seko liellopi, truši, suņi, kaķi, aitas, kazas, zirgi, vismazāk uzņēmīgi ir putni. Pašlaik Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latviju oficiāli atzinusi par valsti, kas ir brīva no trakumsērgas. PVD izstrādāto trakumsērgas apkarošanas programmu ir apstiprinājusi un kopš 2006. gada līdzfinansē Eiropas Komisija. Neskatoties uz iegūto brīvas valsts statusu no trakumsērgas, lai pasargātu valsti no jauniem saslimšanas gadījumiem, Latvijas austrumu pierobežā joprojām divas reizes gadā tiek veikta savvaļas dzīvnieku vakcinācija.