Ziņas

Sports

Breiks – olimpiskais sporta veids

Treneris. Eduards Ruicis ar breika dejām nodarbojas jau 11 gadus, pēdējos sešos šīs iemaņas māca jauniešiem Vidzemē, arī Cēsīs un Mārsnēnos. Foto: no albuma

Starptautiskā olimpiskā komiteja atbalstījusi breika deju iekļaušanu Parīzes olimpisko spēļu programmā. Izšķirošais balsojums gan notiks nākamā gada nogalē, bet ir skaidrs, ka breiks stāv pie olimpisko spēļu sliekšņa.

Atceramies laiku, kad ar šo deju stilu aizrāvās visur, tad breiks pieklusa, taču entuziasti ar to turpinājuši nodarboties. Viņu vidū arī cēsnieks Eduards Ruicis, Cēsu Bērnu un jauniešu centra Brea­king & House dance komandas “Diverse Styles Crew” treneris. Šos dejas stilus viņš māca jau sesto gadu, audzēkņi guvuši labus panākumus valsts mēroga sacensībās.

Rezultāts nāk pamazām

Eduards ar breiku nodarbojas vienpadsmit gadus: “Kad pusaudža vecumā sāku par to interesēties, Cēsīs nebija kvalificēta trenera. Man paveicās, ka bija divi džeki – Dainis Dilendorfs un Kaspars Kurcens -, kuri trenējās savā nodabā, viņi paņēma mani, mazo, savā paspārnē. Paaugoties sapratu, ka jāizmācās par treneri, lai varētu breiku mācīt citiem.”

Skaidrojot breika popularitātes mazināšanos, Eduards norāda, ka mūsdienu jaunieši grib ātru rezultātu ar mazu piepūli: “Breiks ir viena no fiziski smagākajām deju disciplīnām. Dejo ne tikai stāvus, jāprot uztaisīt tiltiņus, špagatu, mest salto, jābūt ļoti vispusīgi attīstītam. Un rezultāts nav ātrs. Ja, piemēram, hip hop dejās mēnesī var apgūt mazu horeogrāfiju, breikā ir elementi, kur vienas kustības perfekta apgūšana var prasīt pat pāris gadu. Tāpēc šo disciplīnu izvēlas jaunieši, kuri vēlas izaicinājumu, gatavi cīnīties. Pieredze rāda, ja pirmo gadu iztur, tad turpina. Gada laikā atsijājas apmēram puse, vieni saprot, ka tas viņus neieinteresē, citiem slodze par smagu.”

Ja breiks ir hip hop kultūras deja, house – klubu deja, kas vairāk orientēta uz straujām ritmiskām kustībām stāvus. Treneris jauniešus rosina sākt ar to, ja nav pārliecības, ka spēs izturēt slodzi breikā: “Var teikt, hausiņš ir vairāk stāvus, breiks – pa zemi, bet, ja ir laiks un vēlme, apvienojot abus, iespējami maksimāli ātri un labi rezultāti. Viena no audzēknēm Linda Kurpniece no Drabešiem kļuva par Latvijas čempioni hausā iesācēju grupā. Tas sāncenšiem bija pamatīgs pārsteigums.”

Cēsīs uz nodarbībām regulāri nāk 25 jaunieši. Viņus grupās dala nevis pēc vecuma, bet pēc prasmju līmeņa, šāds iedalījums arī sacensībās. Ir trīs līmeņi. Pirmais – iesācēji, tie, kuri trenējas pirmos divus gadus neatkarīgi no vecuma; otrais – Semi Pro – jaunieši, kuri trenējas divus līdz piecus gadus; un augstākā līga jeb Pro kategorija, kurā startē jaunieši un pieaugušie, kuri trenējas ilgāk par pieciem gadiem.
Cēsu izlases komanda startē augstākajā līgā, pēdējās sacensībās Madonā izcīnīta trešā vieta. Komandā bija Eduards Ruicis, Sandis Mūrnieks, Emīls Andre­j­sons, Miks Gailītis. Mazie startēja pirmajā grupā – iesācējos – un ieņēma ceturto vietu.

Breikā arī meitenes

Latvijā breiks atdzimst, Eduards norāda uz vēl kādu tendenci: “Ja agrāk uzskatīja, ka breiku dejo tikai puiši, tagad strauji palielinās meiteņu skaits. Breiks ne tik daudz vērsts uz spēku, cik uz koordināciju, lokanību. Netrūkst elementu, kurus var izpildīt vien tad, ja ir pietiekama lokanība, un meitenes jau dabiski ir lokanākas par puišiem. Viņas var izmantot sievišķīgumu, lokanību, muzikalitāti, pielietot akrobātiku apvienojumā ar deju elementiem.”

Jauniešiem, kuri grib labus rezultātus, jātrenējas arī mājās. Treneris var dot padomu, palabot kļūdas, sekot progresam, bet rezultāts katram jāsasniedz pašam. Viņš min divus aktīvākos – Aleksi Ošiņu un Niku Alenu Treiju -, viņi brīvajā laikā papildus strādā ar akrobātiku, ir vieni no labākajiem akrobātiem breikā jauniešu vidū.

“Breiks jauniešiem saistošs arī ar to, ka atšķirībā no balles un tautas dejām nav ielikts stingros rāmjos. Breikā visu var kombinēt pēc sirds patikas, var apvienot kapoeiru, tautas dejas, stepu, akrobātiku, cīņas mākslas, jebko. Nodarbībās jaunieši apgūst dažādus elementus, tos kā konstruktora klucīšus var savienot pēc patikas. Tas ļauj jauniešiem pašiem iesaistīties radošajā procesā,” skaidro E. Ruicis.
Latvijā spēcīgākie centri ir Rīgā, Daugavpilī, Salaspilī, Tu­­­­­ku­mā, šim topam var pieskaitīt arī Cēsis. Treneris norāda, ka īpaši populārs šis sporta veids ir krievvalodīgo vidū: “Manuprāt, viņiem ir cita mentalitāte, cits asums. Viņi gatavi cīnīties.”

Olimpiskā gaisma

Jauniešu olimpiskajās spēlēs breiks jau iekļauts programmā, Cēsu grupā ir jaunieši, kuri apņēmības pilni gatavoties nākamo Jaunatnes olimpisko spēļu, kas notiks 2022.gadā, kvalifikācijai. Taču tuneļa galā mirdz arī lielās olimpiādes gaisma.

E. Ruicis gan norāda uz kādu problēmu: “Olimpiskajās spēlēs breiku palīdzēja ieviest Pasaules sporta deju federācija, bet Latvijā nav vadošās organizācijas, kas pārvaldītu šo jomu. Pie tā tiek strādāts, jo bez šādas organizācijas Latvija nevarēs virzīt pārstāvjus uz lielajām olimpiskajām spēlēm. Bet mēs varam tajās būt, jo Latvija sevi arvien vairāk piesaka arī starptautiskā līmenī. Šajā rudenī Daugavpils jaunie breika dejotāji kļuva par pasaules čempi­oniem komandās U15 grupā.”

Jautāts, vai pats nevēlētos startēt olimpiskajās spēlēs, Eduards saka, ka, protams, gribētu, taču galvenais mērķis esot sagatavot tam kādu no audzēkņiem: “Gribu būt labs treneris, to vērtē nevis pēc maniem, bet pēc audzēkņu rezultātiem. Nemitīgi sekoju pasaulē notiekošajam, ja to nedarīsi, citi tevi pārspēs. Liela dienas daļa paiet, sekojot informācijai, kā mācīt, un trenējoties pašam. La­­­­bam trenerim ideālajā variantā jāprot parādīt konkrētā elementa izpildi. Vari iemācīt tikai to, ko pats spēj!”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *