Ziņas

Sabiedrība

Brauksim dārgāk, ēdīsim lētāk, saņemsim vairāk, un citas izmaiņas

Katrs gads nāk ar pārmaiņām, bet 2018.gads izceļas īpaši, jo sakarā ar nodokļu reformu izmaiņu ļoti daudz un tās skar vai ikkatru mūsu dzīves jomu. Visas aprakstīt gandrīz nereāli, tāpēc šoreiz tikai par dažām.

Autobraucēji jau pamanījuši degvielas cenas palielinājumu, un šīs izmaiņas saistītas ar akcīzes nodokļa pieaugumu. No 1. janvāra akcīzes nodoklis degvielai pieauga par četriem centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai – par 3,1 centu litrā. Taču arī akcīzes nodoklis tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), tāpēc rezultātā degvielas cenas pieaugums ir 4,8 eiro centu apmērā par litru, dīzeļdegvielai par 3,8 centiem litrā. Te gan jāatzīmē, ka cēsnieki ir nedaudz priviliģētā stāvoklī, jo degvielas cenas Cēsu degvielas uzpildes stacijās ir zemākas nekā, piemēram, Valmierā vai Smiltenē. “Druva” novēroja, ka abās minētajās pilsētās degvielas cena pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas bija lielāka nekā Cēsīs ar visu nodokļa paaugstinājumu.

Varbūt nedaudz var mierināt tas, ka arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra paaugstināja akcīzes nodokli degvielai, kas kopā ar PVN ir palielinājums par 6,2 centiem litrā, savukārt dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis nemainījās. Jāņem arī vērā, ka no 1. janvāra, iebraucot Igaunijā ar transportlīdzekli, kura svars pārsniegs 3,5 tonnas, jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva autotransportam.

Lietuvā gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas veido divus centus litrā.

Runājot par akcīzes nodokļa kāpumu, tas audzis arī alkoholam un cigaretēm. No šī gada 0,7 litru vīna pudele maksās par aptuveni 12 centiem vairāk, puslitrs degvīna – par aptuveni 53 centiem dārgāk, puslitra pudele alus – par aptuveni septiņiem centiem dārgāk, bet cigarešu paciņas cena augs par aptuveni 24 centiem.

Toties ir arī kāda pozitīva vēsts, proti, no 1.janvāra samazinājusies PVN likme no 21% uz 5% mūsu reģionam raksturīgiem svaigiem dārzeņiem un ogām. Samazināto PVN likmi piemēros tikai svaigiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, lobītiem, grieztiem un fasētiem, bet ne termiski vai kā citādi apstrādātiem produktiem. Tas nozīmē, ka samazināto likmi piemēros arī mizotiem, grieztiem kartupeļiem vakuuma iepakojumā vai fasētiem, sagrieztiem kāpostiem un burkāniem iepakojumā. Taču ne saldēti, ne konservēti, ne sālīti, ne marinēti, ne žāvēti augļi, ogas vai dārzeņi nav atbilstoši samazinātās PVN likmes piemērošanai. Tas nozīmē, ka samazināto likmi nedrīkstēs piemērot, piemēram, skābētiem kāpostiem, marinētiem vai sālītiem gurķiem, vārītām bietēm, žāvētiem augļiem, svaigu burkānu salātiem ar pievienotām garš­vielām un eļļu.

Jāmin arī tas, ka samazinātā PVN likme tiek piemērota visiem noteiktajiem produktiem neatkarīgi no to izcelsmes valsts, piemēram, samazināto likmi piemēros arī Polijas vai Nīderlandes āboliem, Spānijas tomātiem, ASV audzētām dzērvenēm vai Ķīnā augušiem ķiplokiem.

Samazināto likmi nepiemēros tādiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kurus Latvijā neaudzē (piemēram, banāniem, mandarīniem, citroniem, batātēm), vai audzē nelielos apjomos (piemēram, arbūziem, melonēm, vīnogām, paprikai, sēnēm).

Reformu īstenotāji visu laiku skaidro, ka izmaiņas vērstas uz to, lai iedzīvotāju maciņos būtu vairāk naudas, tāpēc neliels ieskats šajās izmaiņās. Ar šo gadu noteikta lielāka minimālā mēneš­alga – 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Te gan var piebilst, ka mazie un vidējie uzņēmēji to vērtē dažādi, jo minimālās algas celšana liks atalgojumu paaugstināt arī pārējiem, jo citādāk izzudīs algu līmeņu atšķirība un darbinieki būs neapmierināti.

Noteikta progresīvā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme – attiecīgi algām līdz 20 000 eiro gadā tā būs 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, bet algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4%. Atgādināsim, ka līdz šim IIN likme bija 23% neatkarīgi no algas lieluma.

Audzis arī ar IIN neapliekamais minimums –no līdzšinējiem 115 eiro pieaugs līdz 200 eiro. Te gan jāatzīmē, ka neapliekamo minimumu nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī.
Pieaugs arī IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu – no pašreizējiem 175 eiro līdz 200 eiro mēnesī.

Nedaudz vairāk maciņā būs arī pensionāriem, jo ar IIN neapliekamais minimums pensijām palielinās līdz 250 eiro mēnesī līdzšinējo 235 eiro vietā. Nākamgad to plānots palielināt līdz 270 eiro mēnesī, bet sākot ar 2020.gadu – 300 eiro mēnesī. Pensijas apmērs nedaudz pieaugs tāpēc, ka mazāks ir IIN.

Taču jāmin, ka ar šo gadu mainās cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā. VSAA organizētā publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma sniegšanas tiesības ieguva “Latvijas Pasts”, kurš pakalpojumu piedāvāja sniegt par cenu 2,39 eiro iepriekšējās cenas – 1,74 eiro – vietā. Šīs izmaksas sedz saņēmējs, un, sākot no janvāra, VSAA no izmaksājamās pensijas, pabalsta vai atlīdzības ieturēs 2,39 eiro un pārskaitīs šo summu “Latvijas Pastam”.