Ziņas

Sabiedrība

Brauciet, latvji, kosmosā!

Noglabāt nākotnei.    Kosmosa izziņas centra projekta vadītājs Pauls Irbins (no kreisās) rāda raķetes formā gatavoto laika kapsulu, kurā bez tradicionālajiem vēstījumiem tiks ievietots arī datu nesējs, kurā arī turpmāk apmeklētāji varēs ievadīt savus vēlējumus šai būvei. Foto: Jānis Gabrāns

Tā, pārfrāzējot zināmo Krišjāņa Valdemāra aicinājumu, izteicās Pauls Irbins pasākumā, kurā Cēsīs, Cīrulīšos, topošā Kosmosa izziņas centra pamatos vakar iemūrēja    laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un datu nesēju.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atcerējās, ka pirms sešiem gadiem P. Irbins nācis pie pašvaldības ar aicinājumu spert nākamo soli zinātnes centra “ZINOO” attīstībā, veidojot Kosmosa izziņas centru: “Abi kopā veicām pāris apļu no vienas ministrijas uz otru, jo katra domāja, ka tas nav viņu pārziņā. Taču visi sapņi reiz piepildās, ieguvām finansējumu gan būvniecības sadaļai, gan saturam, jo ēka bez satura nav nekas. Ceram, ka te būs ne tikai novada, bet visas Latvijas un arī daudz plašāka mēroga nozīmes centrs.”

J.Rozenbergs arī izteica cerību, ka objekts atgriezis dzīvību Cīrulīšos, un pirmās vēsmas esot jau jūtamas.

Pasākumā piedalījās arī Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors, kurš vēlēja projektam izdošanos: “Šis ir lielisks notikums gan Cēsīm, gan Norvēģijai, jo projekts parāda lielisku divu valstu sadarbību. Šis ir viens no galvenajiem projektiem kopīgajā sadarbības plānā, lai veicinātu izglītību un zinātni.”

Klāt bija arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kura atzina, ka ir lepna būt Latvijas kosmosa galvaspilsētā: “Manuprāt, galvenā vērtība, ka šis centrs rosinās bērnu un jauniešu interesi par STEM jomu. Ceru, ka vieta nebūs tikai apskates objekts, bet te esošās tehnoloģijas, zināšanas pārvietojamās ekspozīcijas veidā tiks aiznestas arī uz visām skolām.”

Ēkas būvniecību veic “RERE Grupa”, tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš neslēpa, ka sen neesot saticis tik daudz radošu, priecīgu un uz nākotni orientētu cilvēku kā šajā pasākumā: “Ja kāds saka, ka visu jauno ideju pamatā ir    doma, es teikšu, ka pamatā ir šādi cilvēki. Viņu domām jādod iespēja pārtapt par    ko konkrētu. Ja tās realizējas    ēkā, kas ir apliecinājums    domu lidojumam, tas ir vislabākais.”

Kosmosa izziņas centra projekta vadītājs P. Irbins uzrunā atsaucās uz 150 gadus senu vēsturi, kad Krišjānis Valdemārs Ainažos veidoja jūrskolu: “Viņa ambīcija bija panākt, lai latvietis nebaidās braukt jūrā, bet tam bija vajadzīga skola, kur māca par jūrasbraucieniem, navigāciju, meteoroloģiju, inženierzinātnēm un daudz ko citu. Tagad kosmoss kļuvis par nākamo jūru, nākamo okeānu, kurp dosies cilvēce, un arī latviešiem tur ir vieta, lai augtu, attīstītos. Tāpēc gribu aicināt ikvienu: “Brauciet, latvji, kosmosā!””

Ēkas pamatos tika ieguldīta unikāla laika kapsula, kādas, iespējams, vēl nav bijis pasaules vēsturē. Proti, tā neiekapsulēs tikai konkrēto brīdi, bet tupinās uzņemt informāciju, ko varēs ievadīt ikviens centra apmeklētājs. Kapsulā, kas izveidota raķetes formā, ievietots digitāls datu glabātājs, kurā ikviens Kosmosa centra apmeklētājs varēs ierakstīt vēstījumu.

Kapsulā ievietoti arī vēstījumi papīra formātā. Pašvaldības, būvnieku un Kosmosa izziņas centra komandas veidotajā vēstījumā teikts: “Pateicoties reljefam, Cēsis jau ir paceltas tuvāk zvaigznēm, tāpēc mūsu pilsēta katru tās iemītnieku un viesi burtiski ceļ augstāk. Bet mēs ticam, ka varam vēl vairāk, ka varam pacelties vēl augstāk. Mēs zinām, ka šis centrs izskanēs visā reģionā, atraisot ne tikai bērnu, bet arī viņu vecāku zinātkāri. Lai ēkai vienmēr stipri pamati un Latvijai izglītoti ļaudis! Lai pirmais latvietis izplatījumā ir cēsnieks!”

G. Āboltiņš – Āboliņš pastāstīja, ka viņi kapsulā ievieto fotogrāfiju, kā Cēsis izskatās no kosmosa: “Zinām, ka no šī centra skatīsimies uz kosmosu, bet šis attēls parāda, kādas Cēsis bija šajā brīdī, raugoties no augšas. Ievietojam arī mūsu “RERE Grupa” nozīmīti, kurā redzams jumis, kas ir mūsu tautas spēka simbols, un arī zīmuli, kas ir stabila un pārbaudīta vērtība jebkurā laikā.”

Kapsulā tika ievietos arī datu nesējs, kurā iekopēts šīs dienas “Druvas” eksemplārs un šī mēneša izdevums “Cēsu Vēstis”. P. Irbins ievietoja uzšuvi, kas atradās uz Latvijas pirmās kosmiskās zondes, kas, palaista no Cēsīm, sasniedza 30 kilometru augstumu.

Sarunā pēc pasākuma P.Irbins neslēpa, ka ir neaprakstāmas sajūtas redzēt dzīvē to, kas    desmit gadus domās izlolots: “Ir neaprakstāms gandarījums, bet vēl lielāks prieks, ka veidojas spēcīga komanda, kas to visu spēs īstenot dzīvē. Objekts būs nemitīgā attīstībā, jau tagad mums ir plāni nākamajiem desmit, pat 20 gadiem. Te varētu veidoties starptautiskā kosmosa vidusskola, te varētu pulcēties studenti, lai strādātu pie tehnoloģijām, kas saistītas ar kosmosu. Esmu pārliecināts, ka latviešiem būs savi astronauti,    ja ne mana paaudze, nākamā to piedzīvos.”

“RERE Būve” tehniskais direktores Jevgeņijs Ņesterovičs, kurš ikdienā gadā par to, lai būvniecība notiktu atbilstoši prasībām, atzina, ka objekts ir interesants, nākas kombinēt klasisko būvniecību ar pasūtītāja idejām: “Ikviens objekts iemāca ko jaunu, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās. Jāsaka paldies pasūtītājiem, kuri izdomā tik sarežģītus uzdevumus, ko ar lielāko prieku arī risinām.”