Divas dienas Raunas un Pārgaujas novadu pašvaldībās un Vidzemes plānošanas reģionā mācību vizītē ciemojās Moldovas Ziemeļu reģiona pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji. “Vidzemes plānošanas reģions ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Moldovu. Viņi brauca iepazīties ar pašvaldību darbu, kā risinām ikdienas problēmas, kā piesaistām finansējumu,” pastāstīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada vadītājs Hardijs Vents un piebilda, ka Latvijā šonedēļ uzturas plaša Moldovas delegācija, kas apmeklē arī citus reģionus.

Pārgaujas novadā viesi interesējās, kā pašvaldība plāno un iesaistās tūrisma attīstībā. Viņi apmeklēja Ungurmuižu, tūrisma uzņēmumus “Apaļkalns”, “Raiskuma labumu darītava”. “Viņus interesēja pašvaldības un uzņēmēju sadarbība, piedalīšanās izstādēs, Straupes lauku labumu tirdziņš un Slow food. Apmeklējot Daibes atkritumu poligonu, runājām par vides sakārtošanu, infrastruktūras attīstību,” pastāstīja Pārgaujas pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Baiba Zvejniece un uzsvēra, ka moldāvi bijuši pārsteigti, ka tik mazs novads spēj attīstīties, ka ir izstrādāta attīstības stratēģija, plāns, ka, piesaistot finansējumu, īsteno projektus. “Viesi interesējās arī par kultūru, to, cik daudz pašvaldība iegulda, un bija pārsteigti, ka novadā ir tik daudz tautas namu,” bilda Baiba Zvejniece.

Raunā moldāvi iepazinās ar pašvaldības darbu, ar Sociālā dienesta speciālistēm pārrunāja pabalstu kārtību, apskatīja jauniešu centru, bibliotēku, muzeju. “Liels bija viņu pārsteigums, cik daudz pašvaldība dara vides sakārtošanā, ierīkojot pastaigu takas, uzstādot trenažierus, radot iespēju cilvēkiem bez maksas aktīvi atpūsties. Diemžēl Moldovā pašvaldības var maz atļauties. Viesi stāstīja, ka bieži vien, lai īstenotu kādu projektu, iedzīvotāji nāk palīgā ar līdzfinansējumu,” pastāstīja Raunas pašvaldības izpilddirektore Linda Zūdiņa – Sivko.

Moldāvi apmeklēja zemnieku saimniecību “Jaun-Ieviņas”, uzņēmumus “Raunas ceplis”, “Siera ražotne”, “Latvijas ķiploks”, “Latnatura”. “Viesi stāstīja, ka Moldovā ir maz mazo uzņēmēju. Piemēram, siera ražošanā pat grūti iedomāties, ka kāds uzdrošinātos, jo ir ļoti liela birokrātija,” stāstīja izpilddirektore. Moldāvi arī pabija Staburagā, pastaigāja pa takām, apskatīja pilsdrupas, baznīcu. “Sarunas bija interesantas, moldāvi atzina, ka esam daudz izdarījuši, ka uzreiz redzams, ka esam Eiropā,” sacīja Linda Zūdiņa – Sivko.

Vidzemes plānošanas reģionā viesus iepazīstināja ar teritorijas raksturīgākajām iezīmēm, plānošanas reģiona funkcijām un aktivitātēm. Tika diskutēts gan par projektu finansēšanas modeļiem, gan par ieviešanas sistēmu. Moldovas reģioni projektus īsteno galvenokārt dažādu valsts grantu ietvaros, turpretī mūsu reģioni visbiežāk projektu īsteno starptautiskās partnerībās, līdz ar to viesus ieinteresēja reģiona starptautiskās sadarbības pieredze. Arī projektu mērķi bieži vien ir atšķirīgi, jo Moldovā uzsvars ir uz infrastruktūras un investīciju projektiem, bet reģionā pārsvarā strādā ar kompetences celšanas, politikas plānošanas un pārvaldības uzlabošanas projektiem. Viesus īpaši interesēja pieredze ES fondu finansēto projektu realizācijā, atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai un tūrisma attīstības aktivitātes.

Viesi uzaicināja Vidzemes plānošanas reģiona delegāciju apmeklēt Moldovu.