Ziņas

Sabiedrība

Biļešu nepietiek, internets neuzticams

Un tā vairākas stundas. Cēsu koncertzāles galerijā sestdien bija ierādīta rindā stāvēšanas vieta pēc Dziesmu un Deju svētku biļetēm.Foto: Sarmīte Feldmane

Nedēļas nogale patiesi pagāja Dziesmu svētku noskaņā. Sarunas par tiem daudziem bija svarīgākā aktualitāte. Tikai šoreiz ne par dziesmām vai dejām, bet biļetēm uz koncertiem. Katram, kuram kabatā vai goda vietā tagad stāv iegādātās biļetes, ir stāsts, kā pie tām tikts.

Biļetes sāka tirgot sestdien vienpadsmitos dienā. Koncert­zālē “Cēsis” rindā uz “Biļešu paradīzes” kasi tobrīd bija pārsimts cilvēku. Visi pa vairākiem blakus sastājušies galerijā. Katram rokās iecerētā koncerta norises vietu plāns. Vēl tikai gaidot, kad sāksies tirdzniecība, cilvēki bija noguruši.

Pirmie rindā divi jauni vīrieši. Atbraukuši no Zaubes jau piektdienas vakarā – pirms septiņiem. Viņi pastāsta, ka vakarā vēl ieradušies daži stāvētāji, bet lielāka rosība sākusies sestdien ap sešiem no rīta. “Sēdējām mašīnā, pastaigājām pa ielu. Tā nakts pagāja,” saka zaubēnietis, kurš “Druvai” vārdu neatklāj. Viņš uzsver, ka uzticēties internetam laukos nedrīkst, bet Cēsīs ieradies, jo “draugiem jāizpalīdz, viņi vasarā atbrauks no ārzemēm, grib tikt uz koncertiem.”

Maija Brēde un Dace Geruļska atbraukušas no Rīgas. “Pusdevi­ņos iebraucām. Zinājām, ka koncertzālē notiek konference un ēka būs vaļā. Rīgā būtu jāstāv uz ielas,” pastāsta Dace, bet Maija atceras, kā stāvējusi rindā pēc biļetes uz iepriekšējiem svētkiem, arī bijis auksts un sasaldējusies. “Kad ienācām, bija ap 30 cilvēku. Tas nav daudz, bet jārēķinās, ka katram vēl kāds pienāk blakus, jo aizņēmis rindu. Un kas ir četras biļetes?” pārdomās dalās Maija. Abas cienījamās kundzes arī uzsver, ka uz koncertiem Cēsīs brauc regulāri, tāpēc arī pašsaprotama bijusi izvēle te stāvēt rindā pēc Dziesmu svētku biļetēm.

Juris Supjevs no Dzērbenes jaunībā, tas bijis pirms gadiem četr­desmit, pats dziedājis korī, dejojis. “ Līdz lielajiem svētkiem netiku. Parasti skatījos televīzijā. Tagad izdomājām, ka reizi mūžā vajadzētu pabūt Dziesmu svētkos Mežaparkā,” pastāsta Juris un piebilst: “ Vai tad nevarēja tādos Latvijas svētkos Dziesmu svētku koncertus atļaut apmeklēt par brīvu?”

Cēsnieks Uldis Sproģis pats vēl nesen dejojis kolektīvā, bijis svētku dalībnieks. “Man nav uzticības internetam, ja pazūd savienojums, viss būtu velti. Gribu nopirkt biļetes mammai un sievai,” izstāsta cēsnieks.

Rīdzinieks Valdis Liepiņš, ciemojoties pie māsīcas meitas Cēsīs, arī izlēmis te pirkt biļetes uz svētkiem. Uz iepriekšējiem svētkiem mēģinājis nopirkt internetā, neiznācis. “No 1985.gada esmu bijis uz katriem svētkiem, kaut tad dzīvoja Kanādā. Atceros, ka alejai abās pusēs bija miliči un “Gaismas pili” gribēja pārtraukt ar militāru mūziku. Tas bija emocionāls pārdzīvojums, kad, tramvajā braucot, visi dziedāja,” atceras rīdzinieks.
Pusdesmitos rindā pēc biļetēm iestājās arī ilggadējā kultūras darbiniece Astrīda Kamša. “Rindā bijām ap 70 cilvēku. Stundā apkalpoja desmit cilvēkus, ne vairāk. Uz “Zvaigžņu ceļu” Mežaparkā un Deju koncertu stadionā biļetes beigušās, nedabūju. Pirms pieciem gadiem arī stāvēju rindā, toreiz pārdeva astoņas biļetes, iegādājos arī tiem, kuri nevar izstāvēt rindā,” pārdomas izteica Astrīda.

Biļetes uz pieprasītākajiem koncertiem tika izpārdodas pirms trijiem pēcpusdienā. Tad arī rinda nedaudz saruka, cilvēki pēc vairāku stundu stāvēšanas devās mājās. “Cik gan cilvēki var būt apmierināti – ja vispirms jau jāstāv rindā, tad vēl nevari nopirkt biļeti,” “Druvai” sacīja cēsnieks Ainārs Kārkliņš, kurš projām negāja, nolēmis pirkt biļetes uz svētku koncertu ģenerālmēģinājumiem.

“Druvai” vairāki rindā stāvētāji atzinīgi vērtēja, ka koncertzālē vismaz var gaidīt siltumā, ne tā kā Rīgā. Taču vai tik lielā ēkā tiešām neatradās kaut pārdesmit solu vai krēslu, lai vecāki cilvēki varētu apsēsties? “Tas būtu tikai cilvēcīgi. Saprotams, ka mājas saimniekiem gar to nav daļas, bet tomēr,” viedokli izteica Andris Bauze. Bija tādi, kuriem pašiem līdzi saliekami sēžamie. “Nevar jau stundām nostāvēt. Galerija pilna, gaisa trūkst. Ārā auksts, cik logu var turēt vaļā,” pārdomās dalījās cēsniece Dzintra, bet blakusstāvētāji tikai piebilda, ka var jau iziet paelpot svaigu gaisu, pastaigāties un tad atgriezties siltumā.

Tie, kuri biļetes nedabūja, televīzijā un internetā uzzināja, ka ne jau viņi vienīgie. Visās biļešu kasēs notikusi aizķeršanās. Tirdzniecības pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc apmēram 95 000 biļešu. “Visas dienas laikā mēs kā svētku rīkotāji nemitīgi monitorējām biļešu tirdzniecības situāciju kasēs un internetā. Kā liecina sniegtie operatīvie dati, tirdzniecība Latvijā noritējusi nepārtraukti gan kasēs, gan internetā. Vienlaicīgi sistēmā apkalpoti vidēji 1000 pircēju,”akcentē svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča. “Mūsu novērojumi un biļešu pircēju sniegtā informācija liecina, ka biļešu tiešsaistes sistēma kasēs un internetā bijusi ļoti lēna. Esam konstatējuši , ka biļešu pakalpojuma sniedzējs ir piemērojis interneta veikala lietošanas komisijas maksu, kaut pakalpojuma sniedzējs nav tiesīgs piemērot papildu biļešu tirdzniecības komisiju jeb apkalpošanas maksu. Tagad apkopojam un analizējam problēmas, lai nedēļas pirmajās dienās sniegtu gan Dziesmu svētku rīkotāja, gan biļešu pārdevēja skaidrojumu sabiedrībai,”

Jau tagad sludinājumu portālos ir parādījušās biļetes uz Dziesmu un Deju svētku pasākumiem. Cenas nesaprātīgas. Vai tas ir pārsteigums? Līdzīgi bijis citus gadus. Simtgades Dziesmu un deju svētku programmu veido 65 pasākumi, no kuriem 43 būs brīvi pieejami ikvienam un bez maksas.