Ziņas

Sabiedrība

Bijis laulībām labvēlīgs gads

Gredzeni pērn mīti biežāk. Cēsīs pērn reģistrētas 219 jaunās ģimenes, bet gadu iepriekš - 195 laulības.Foto: Māris Buholcs

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas pērn Latvijā, salīdzinot ar 2015.gadu, noslēgts par aptuveni 600 laulībām mazāk. Cita aina ir bijušā Cēsu rajona novados, tur dzimtsarakstu nodaļās reģistrēts vairāk laulību. “Vairākums jauno pāru nebija novada iedzīvotāji. Kāzu ceremonijas vietas izvēli nosaka vairāki faktori. Jaunais pāris iepriekš kā viesi bijuši pie mums kādās kāzās, iepaticies. Bieži vien vispirms svinībām tiek izraudzīts viesu nams, tad laulību reģistrācijas vieta,” stāsta Vecpiebalgas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Sandra Lazdiņa. Pērn nodaļā reģistrētas 36 laulības, no tām 13 pāriem ceremonija notika baznīcās. Iepriekšējā gadā Vecpiebalgas pusē tika noslēgtas 28 laulības, no tām deviņas baznīcā.

“Cilvēki vēlas nesteidzīgu, personisku, tieši viņiem veltītu ceremoniju, kurā ir arī romantika, nevis formālu, kā tas bieži vien ir lielās pilsētās. Protams, likums nosaka oficiālo pusi, pārējais ir mūsu pašu ziņā,” saka Līgatnes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Līvija Andersone un uzsver, ka pēdējos gados arī viesu nami īpaši piedāvā kāzu pakalpojumus. Pērn Līgatnes Dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas 36 laulības, vēl trīs reģistrētas baznīcā. Iepriekšējā gadā bija 28, 2014.gadā – 15, bet 2011.gadā tikai četras.

Priekuļu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļā pērn reģistrētas 67, bet pirms gada 48 laulības. “Divas trešdaļas jaunlaulāto ir novada iedzīvotāji,” saka nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe un piebilst, ka aizvien vairāk pāru laulību reģistrācijai izvēlas arī darbdienas. “Vasarā, atvaļinājuma laikā, laulības ar viesiem bija arī pirmdienā. Ar pirmdienu sākam jaunu dzīvi – sacīja jaunlaulātie. Cilvēki arī rēķinās, ka darbdienās viesu nami ir lētāki,” pastāsta Īrisa Uldriķe.

Cēsīs pērn reģistrētas 219 jaunās ģimenes, no tām baznīcās noslēgtas 16 laulības, bet gadu iepriekš Cēsīs reģistrētas 195 laulības. “Aizvien vairāk pāri savai svarīgākajai dienai izvēlas Cēsis, jo viņi tās iepazinuši pilsētas svētkos jūlijā vai arī apmeklējot kultūras pasākumus. Tad nolemj savu kopdzīvi sākt tieši Cēsīs,” pārdomās dalās Cēsu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne.

Pēdējos gados aizvien vairāk pāru laulību ceremonijai izvēlas citu vietu, ne dzimtsarakstu nodaļu telpas. Bieži vien brīvā dabā, arī viesu namos. Cēsīs 11 pāriem laulību ceremonija notika brīvā dabā, jau ierasti Cēsu pilī un Pils dārzā. “Prieks par pāriem, kurus uzrunājot var redzēt, cik viņiem šis brīdis ir svarīgs, kā viņi izdzīvo šo mirkli,” saka Iveta Gabrāne un uzsver, ka jaunlaulātie ir ļoti dažādi, un tas, kas varbūt noskatīts kādā filmā vai citu kāzu fotogrāfijās, būs tikai spēle, izspēlēts svešs scenārijs, ja tam nebūs satura un notiekošais nebūs patiess. “Katrs esam citāds, katram sava dzīve, vērtības, nevajag atdarināt,” atgādina Cēsu novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

“Veselavas muižā pērn bija 14 laulības, muiža kāziniekiem kļūst aizvien iecienītāka. Vēl astoņas laulības notika citur,” stāsta Īrisa Uldriķe. Viņai atmiņā laulību ceremonija mežā, kur altāris bija iekārtots starp trim priedēm. Viesi kājām kāpa kalnā, spēlēja saksofons. “Laiks bija jauks, noskaņa brīnišķīga,” bilst I.Uldriķe.

Vecpiebalgas pusē iecienītākās vietas laulību ceremonijai ir Vecpiebalgas muižas pils Inešos, arī parks, kā arī Dzērbenes parks, kur ceremonija notiek zem liela ozola. “Cilvēki rēķinās, ka var būt lietus, turpat ir piemērotas telpas, ja ceremonija nevar notikt ārā,” paskaidro Sandra Lazdiņa.

Līvija Andersone atzīst, ka laulību ceremonija ir īpašs notikums dzīvē, daudziem agrāk izsapņots, kāpēc gan to nepalīdzēt piepildīt. Aizvien iecienītāka vieta ceremonijai un kāzu svinībām Līgatnē ir Springšļu dzirnavas. Pērn tur noslēgtas astoņas laulības, bet šim gadam jau pieteikušies deviņi pāri. Līvijai atmiņā kāzas Ratniekos, kur ceremonija notika šķūnī. Līgava sēdēja baltā zirgā, līgavainis zirgu veda pie rokas, viesi bija sasēduši uz siena ķīpām. Sirsnīga ceremonija bijusi Gaujas krastā, pēc svinīgā brīža un glāzes šampanieša līgava pušķi iemeta Gaujā. Laulības slēgtas arī Gaujas krastā, mežā uz klints, festivālā “Laba Daba”, Līgatnes kultūras namā.

Dzimtsarakstu nodaļu vadītājas atzīst, ka lielākoties laulībā sievietes stājas 26, 27 gadu vecumā, bet vīrieši, kad jau ir ap 30 gadu. “Pērn bija vairāki pāri, jau trīsdesmitgadnieki, kuri audzina vismaz vienu bērnu. Vecākais jaunais vīrs bija jau sasniedzis 84 gadus,” pastāsta Īrisa Uldriķe, bet Līvija Andersone papildina: “Laulības noslēdza vairāki pāri, kuriem jau pāri 50. Agrākos gados tas nebija tik izteikti – cilvēki ilgus gadus dzīvo kopā, varbūt tā viņiem jau ir otrā ģimene, arī audzina kopīgus bērnus, tagad nolemj juridiski sakārtot attiecības.” Tam piekrīt arī Iveta Gabrāne, uzsverot, ka laulības ir ģimenes stāvokļa deklarēšana. “Valsts neuzspiež ceremoniju un kādu tradīciju ievērošanu, bet mudina juridiski nokārtot attiecības. Aizvien biežāk, kārtojot dažādus jautājumus, ir svarīgi, vai vecāki, kuri kopā audzina bērnu, ir ģimene,” pārdomās dalās Iveta Gabrāne.

Pēdējos gados visbiežāk kāzu viesu skaits ir ap 30. Protams, ir arī lielas kāzas, un ir arī ceremonijas, kur jaunlaulātie ir kopā tikai ar lieciniekiem. “Vairs nav retums, ka jaunlaulātie gredzenus liek uz kreisās rokas pirksta, tā, kā to dara vairākās citās Eiropas valstīs. Bijuši arī pāri, kuriem nebija gredzenu,” bilst Līvija Andersone un pastāsta, kādai līgavai bijis sudraba, bet līgavainim zelta gredzens, jo nav varējuši vienoties.

Latvieši ir gana māņticīgi. Viņi tic dabas dotām zīmēm un senču vērojumiem. Tie gan ir pretrunīgi, un tāpēc katrs var izraudzīties, kas der. “Ja kāzu dienā līst lietus, tad būs slikta dzīve, pilna asaru,” vēsta viens ticējums. Bet citā teikts: “Ja kāzu dienā līst, būs laba dzīve, sagaidāma bagātība.” Nākotnes paredzēšanā nereti tiek prasīts padoms astrologiem. Tad dzimtsarakstu nodaļu vadītājām jārunā tā, lai noteiktā minūtē jaunais pāris varētu teikt – jā. Pārējo sola nokārtot zvaigznes. Jaunlaulātie ar šādu vēlēšanos ir teju katrā dzimtsarakstu nodaļā. “Ja divi cilvēki vēlas būt kopā, zvaigznes viņus neietekmēs. Varbūt kopā mūžu nodzīvot palīdzēs tas, ka viņi tic – zvaigznes taču paredzēja laimīgu laulību,” pārdomās dalās Sandra Lazdiņa. Starp citu, izskanējis, ka šis gads laulībām neesot īsti labvēlīgs.