Ziņas

Sabiedrība

Bija vērts iepazīt “LAMPU”

Diskusijā par izglītību. Tajā viedokļus pauda sērijuzņēmējs Ģirts Rungainis, Ropažu novada Zaķumuižas pamatskolas direktors, izglītības un zinātnes ministres padomnieks Igors Grigorjevs, izdevniecības "Lielvārds" valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, "Swedbank" vadītājs Māris Mančinskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce. Visu vadīja žurnālists Aidis Tomsons.Foto: Māris Buholcs

“LAMPA” – izzinošs, kvalitatīvs pārdomu pilns sarunu festivāls , kas divas dienas Cēsīs, Pils parkā, pulcēja vairākus tūkstošus.
“Latvijas cilvēki dzīvotu daudz labāk, ja rastu iespēju aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos. Festivāls ir vide, kā to darīt ārpus pierastajiem formātiem – ar vieglumu, humoru un gudrību pievēršoties jautājumiem, kas ir būtiski Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībai,” sacīja festivāla direktore, fonda atvērtai sabiedrībai “DOTS” izpilddirektore Ieva Morica un atklāja, ka, sākot rīkot festivālu, domājuši, kā citā vārdā varētu nosaukt demokrātiju, jo šķiet, ka šis vārds cilvēkus īsti nesaista. Sarunās pie kopsaucēja nenonākuši. “Un varbūt tā arī labi, varbūt mēs varētu veltīt savas pūles tam, lai dotu jaunu jēgu un saturu, dzirksteli tam pašam vecajam vārdam – demokrātija. Demokrātiska sabiedrība ir vienīgā, kurā mēs varam sadzīvot, kurā cilvēka dzīvībai un cieņai ir vērtība, kur mazākums respektē vairākumu, kur radīti spēles noteikumi, bet indivīds var izvēlēties to, ko vēlas. Tāda sabiedrība nav iespējama bez sarunas. Un katru reizi jāvienojas, kā mēs veidosim savu sadzīvi, valsti,” festivāla atklāšanā sacīja Ieva Morica.

Sarunu festivāli pēdējos gados kļuvuši par jaunu tradīciju Ziemeļvalstīs, tos rīko, lai radītu platformu, kas veicina sabiedrības iesaistīšanos sabiedriskajos un pilsoniskajos procesos, tādējādi stiprinot demokrātiskas valsts attīstību.

“LAMPA” rīkotāji – vairāk nekā 60 organizācijas – solīja iedrošināt Latvijas cilvēkus vairāk sarunāties un iesaistīties valstī notiekošajā. Tā arī notika, katrs, kurš vai nu paklausījās, vai aktīvi pauda savu viedokli kādā diskusijā, bija gandarīts, ka atnācis uz Pils parku. Sarunas par vidi, izglītību un tās politiku, par varu, iespēja satikt Saeimas deputātus un partiju līderus, noskatīties daudzas dokumentālās filmas, iesaistīties dažādās interaktīvās spēlēs… Daudzu interesi saistīja diskusijas “Uzņēmējs vai darba devējs”, “Prāta treniņš pret novecošanu”, “Kāds ir labs skolotājs”, premjeru diskusija, sarunas par reklāmu, informatīvo telpu un vēl citas. Tās vadīja un diskutēja Latvijā pazīstami žurnālisti un viedokļu līderi – Aidis Tomsons,Ivars Ījabs, Uģis Rotbergs, Jānis Endziņš, Sarmīte Ēlerte, Ģirts Rungainis, Eduards Liniņš, Ilze Viņķele; Jānis Dombrava; Igors Pimenovs, Inguna Sudraba, Mārtiņš Bondars un citi. Tā bija iespēja katram uzdot jautājumu, dzirdēt nepastarpinātu viedokli, kā arī uzzināt to, kas nav rakstīts avīzēs un rādīts televīzijā.

Politologs Ivars Ījabs vadīja diskusiju ” Ko es būtu darījis citādi?”, analizējot, kā klājas tiem, kuri vadījuši valsti, vai iegūtā pieredze un amats palīdzējis vai traucējis nākotnē. Bijušie Ministru prezidenti Ivars Godmanis, Māris Gailis, Indulis Emsis un Andris Bērziņš atklāti stāstīja par valsts vadīšanu un savu dzīvi. Starp citām atziņām izskanēja arī Induļa Emša teiktais: “Aizvien neviens nav ticis galā ar reģionālo reformu. Tas ir nespējas apliecinājums – kāda izskatās Latvijas karte?”

Diskusijā par lēmu pieņemšanu Cēsu mērs Jānis Rozenbergs atzina, ka pašvaldībai un politiķiem, visiem kopā, jāsper drosmīgi soļi daudzu sistēmu sakārtošanā. “Bez tiem mēs lāpīsim caurumus, bet tā māja stabili nestāvēs, tā šķiebsies, tad atkal pielabosim, bet tas nav ilgtermiņam. Tas ir grūti, smagi, bet kādā brīdī tas ir jādara, cita ceļa nav. Neviens cits sistēmas nesakārtos.”

Vairākas sarunas un diskusijas bija medijiem un sociālajiem tīkliem par informāciju un tās lietošanu. “Ļoti svarīgi jau skolā mācīt orientēties informācijas vidē. Kādreiz katra redakcija centās noskaidrot viedokļus, faktus un izveidot kopainu, tagad nē, un atbildība ir katram lietotājam, viņam jābūt sagatavotam, jāprot sašķirot informāciju, saprast, kur meli, kur patiesība. Tāpat kā mācām bērniem neēst iepelējušu maizi, tā jāmāca būt kritiskiem pret informāciju, jo tā visa ir rakstīta vienādiem burtiem,” uzsvēra Nellija Ločmele, žurnāla “Ir” redaktore. Sarmītes Ēlertes vadītajā diskusijā “Krievijas informatīvā agresija: kā tiek konstruēta realitāte mūsu prātos?” klausītāji gan uzzināja daudziem svešos propagandas pamatus, gan varēja salīdzināt melos noslēpto patiesību.

Politologs Ivars Ījabs “Druvai” atzina, ka festivāla ieceres ir attaisnojušās, var interesanti pavadīt laiku sarunās par dažādām tēmām, ne tikai politiku. “Tika aicināti tie, kam ir viedoklis, kuri to pārliecinoši aizstāv un ar to dalās ar citiem. Tā ir iespēja uzzināt, ko domā citi, dalīties domām,” uzsvēra Ivars Ījabs.

Pēc karstās dienas sarunās vai vienkārši jaukas laika pavadīšanas, apmeklējot daudzās teltis, kurās netrūka nodarbju arī bērniem, visvairāk interesentu sasēdās uz estrādes pakāpieniem, lai dzirdētu “Cepienu”. Politiķus Ingmāru Līdaku, Lolitu Čigāni, Robertu Zīli un Sergeju Dolgopolovu cepināja vai vilka uz zoba “stand-up” komiķi un bloga “Texxti” autores un publicistes. Pasākumu vadīja televīzijā un radio pazīstamais Gustavs Terzens. Latvijas skatītāji ar šo komēdijas žanru festivālā tika iepazīstināti pirmoreiz. Smiekli un ovācijas vairākkārt pāršalca parku. Politiķi prata turēt līdzi asprātībā, neapvainojās. “Cepiens” noslēdzās ar vētrainiem aplausiem, klausītāji piecēlās kājās un aplaudēja politiķiem. Secinājums viens – nav latviešiem ar humoru nemaz tik traki.

Tās bija divas dienas kopā un starp gudriem cilvēkiem – tā secināja kāda cēsniece un skumji piebilda, ka esot žēl, kas cilvēki par festivālu nezināja. Pirmais festivāls noteikti ir izdevies.

“Cēsis ir vēstures veidotāji, un Cēsis ir partneri jaunas tradīcijas iedibināšanā. Tas ir ilgtermiņa festivāls. Lai teiktu, ka sabiedrība ir demokrātijas piekritēja, gatava iesaistīties, grib pašnoteikties – tas ir ilgtermiņa process un rezultāts,” atzina Cēsu domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Nākamvasar “LAMPA” solās atkal būt Cēsīs. Nedrīkst palaist garām. Tas ir tā vērts. “Un viss bez maksas,” gavilēja kāda pensionāre.