Drustos bagātību un dārgumu netrūkst. Ne visi to zina, ne viens vien gadu gaitā aizmirsts. Viens no dārgumiem ir Auļukalna muiža. Tās saimnieki mūziķi un mākslinieki Mikus Čavarts un Inita Šalkovska kopā ar domubiedriem, arī drustēniešiem, jau otro vasaru aicināja meklēt Drustu bagātības. Šajā reizē Auļukalna muižā.

Muiža, kultūra, māksla, radoši cilvēki – tas projekta vadītājai Agnesei Ērkšķei atsauca atmiņā Anšlava Eglīša atmiņu stāsta “Pansija pilī” motīvus. Līdzīgi kultūras notikumi, māksla un sadzīve saistīti ar laiku, kad Auļukalna muižā dzīvoja tēlnieks, gleznotājs, karikatūrists un skolotājs Jānis Rība ar sievu Emmu.

“Arī pie viņiem brauca ciemos inteliģenti draugi. Varam iztēloties, kā te bija. Arī Mikus un Inita labprāt uzņem ciemiņus. Satiekoties muižā, mēs to iedzīvinām un reizē iekustinām Drustu sabiedrību,” stāsta Agnese. Tiesa, pamazām vien muiža kļūst aizvien atpazīstamāka arī ārpus pagasta, jo te regulāri notiek meistardarbnīcas, mācības, tiek rīkotas talkas.
Jānis Rība, Kārlis Baltgailis, Jānis Purenis – mākslinieki, kuru vārdi saistīti ar Drustiem, kuru darbi veido pagasta kultūrvēsturi. Līdzās Kaspars Podnieks, Andris Eglītis – šodien Latvijā pazīstami mākslinieki. Viņu darbi apskatāmi muižā. Un pagalmā klātesošs karikatūrists Gatis Šļūka tepat no novada, no Raunas. Viņš zīmē, interesentiem pastāsta, kā top karikatūras. Gatis atzīst, ka Drusti vispirms saistās ar Kasparu Podnieku. “Kad mācījos mākslas skolā, Drustos bija viena prakse, bija jāzīmē pakalni, līkumainie ceļi,” atklāj karikatūrists un piebilst, ka Auļukalna muižā ir pirmoreiz, bet noteikti ne pēdējo.

Mikus Čavarts atzīst, ka atvērt “Pansiju Auļukalna muižā” nebijis grūti. “Katrā vietā taču ir domubiedru grupas, ir kāds aktīvāks, kurš ierosina, tad kopā var paveikt. Man šī ir pirmā pieredze izstādes iekārtošanā. Nebiju daudz ko paredzējis, iedomājies, ir tik daudz sīkumu, ” atklāj Auļukalna saimnieks un uzsver, ka, kopā darot, cilvēki iepazīstas. Viņš pastāsta, ka Kaspars Podnieks, izstādei uzticot savu darbu, uzsvēris, cik Drusti viņam ir nozīmīga vieta, ja jūt, ka darbs ir īstajā vietā, tad tam ir cita vērtība.

Izstāžu zālē J.Rības, K.Balt­gaiļa un J.Pureņa darbi no Jāņa Vaivoda dzimtas, Ainas Blīgznas un Valdas Zvaigznītes privātkolekcijām, Cēsu un Drustu novadpētniecības muzeja krājumiem. Andrejs Stabiņš no Siguldas atbraucis uz dzimto pusi. Savulaik dzīvojis “Jaunzemos”, divus kilometrus no Auļukalna. Bijis sakopt savējo kapus, izlasījis, ka būs pasākums. “Gribas redzēt Jāņa Rības darbus. Viņš bija mans zīmēšanas skolotājs. Viņš mani sagatavoja, ka varēju iestāties Rīgas Lietišķās mākslas skolā. Visu mūžu projektēju mēbeles, mākslinieks gan no manis neiznāca,” pastāsta Andrejs un atceras, kā uz muižu nācis skatīties kino.

Drustēnietes Aina Seržāne, Anna Strikere un Genovefa Bojāre atbraukušas muižu gan apskatīt, gan uzzināt ko jaunu. Genovefa pazina Jāni Rību un Jāni Pureni. “Rību visi slavēja. Kā kaut ko vajadzēja uzzīmēt, viņš uzzīmēja. Purenis arī bija jauks cilvēks, daudziem viņa bildes mājās, viņš dāvināja. Man ir “Rudens ainava”. Biju pie viņa pansionātā. Pie gultas bija bilde ar Traķu pili, ko viņš gleznoja,” pastāsta drustēniete. Kādu laiku viņa strādājusi pastā Auļukalna muižā. Tas te bijis līdz 90.gadiem. Vija Ķīķere arī atminas, kā no Skripstiem gājusi uz kino muižā.
Te bijis liels centrs, veikals, bērnudārzs ar 50 bērniem, cūku, govju un teļu fermas. “Tagad cilvēku nav. Vismaz muiža atdzimst,” teic. V.Ķīķere.

Atmiņas par dažādiem laikiem, cilvēkiem savijas ar šodienu. Dzīve muižā turpinās, un, iztēlojoties, kā bija kādreiz, ikviens varēja gan pazāģēt malku ar divroku zāģi, gan papļaut ar izkapti, gan vienkārši atpūsties. Vakarpusē muzicēja Drustu mūziķi: Klāvs Kalnačs, Ilze un Nauris Jansoni – Ķirši, Lība un Mārtiņš Dzerkļi, Mikus Čavarts, Imants Daksis. Bija Auļukalna ezera zivju zupa un sarunas. “Drusti ir bagāti – par to ikviens pārliecinājās pats. Mums vēl par daudzām bagātībām jāatgādina. Ieceres ir nākamajiem gadiem, tikai pašiem jādara,” saka Agnese Ērkšķe.