Cēsīs gadu pilnvērtīgi darbojas ludotēka. Galda spēlēm paredzētie plaukti – ludotēka – izvietoti Cēsu Centrālās bibliotēkas bērnu un pusaudžu abonementā. Īsā laikā ludotēka kļuvusi apmeklētāju iecienīta.

Kā labāk strādāt ar ludotēkas apmeklētājiem, uz šo jautājumu vakar atbildes gaidīja vairāk nekā simts bibliotekāru, kuru ikdienas darbs saistīts ar skolu bibliotēkām Vidzemē, pilsētu un pagastu bibliotēkām, apkalpojot bērnus un jauniešus.

Kopš Cēsu Centrālā bibliotēka uzskatāma arī par ludotēku, tā izjūt, ka apmeklētāju vidū ir daudz jauniešu, pusaudžu un viņi bib­liotēkā pavada ilgāku laiku. To veicina iespēja spēlēt modernas un izglītojošas galda spēles.

Kopš ludotēka ieguvusi vairāk nekā simts galda spēļu, klasiskajām līdzās arī pašas modernākās, interese par tām tikai palielinās. Gada laikā reģistrēti vairāk nekā trīs tūkstoši pieprasījumu. Skaitļu un burtu, vārdu un jēdzienu spēles, lai tās spēlētu lasītavā, no plauktiem gadā izņemtas vairāk nekā trīs tūkstoši reižu, vairāk nekā 200 reižu galda spēles tāpat kā grāmatas izsniegtas ņemšanai uz mājām.

Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas darbinieku tradicionāli rīkotajā konferencē vidzemnieki ieguva priekšstatu, kā ludotēkas darbību veicināt arī skolu bibliotēkās. Izzinošās spēles arī ir zināšanu apguves avots. Kā tas strādā, izpētījis galda spēļu uzņēmums “Brain Games”, kas konferencē iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem.

Cēsu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas darbinieki Vid­ze­mes bibliotekāriem jau 18 gadu garumā piedāvājuši konferences par tēmām, kādai jābūt mūsdienīgai bibliotēkai bērniem un jauniešiem. Arī šogad izdevies prognozēt aktualitātes, lai pieaicinātu atbilstošus lektorus. Konferencē dalībnieku skaits ir pat lielāks, nekā cerēts.

Cēsu bibliotēkas metodiskā darba vadītāja Zaiga Eglīte atzinīgi vērtē kolēģu prasmi radīt idejas. Tās tagad tiek izstrādātas Lāsmas Vasmanes – Mašinas vadītajā Bērnu apkalpošanas nodaļā. Līdz ar ludotēku paplašinājies pakalpojumu klāsts, skolu jaunatnes interese pieaug. Taču Cēsu bibliotēkas nams apmeklētājiem sācis kļūt par šauru. Pašvaldības nere­alizētā iecere bibliotēkas pagalmā uzcelt sarīkojumu un konferenču telpu simts vietām ikdienā ir jūtama. Nereti, kā tas bija arī vakar, tas jau rīvē kantes gaismas pils Cēsīs reputācijai. Konferences dēļ daļa telpu apmeklētājiem uz laiku jāslēdz, ierobežojot viņu iespējas strādāt lasītavās. Tas atsaucas uz bibliotēkas darba kvalitāti.

Vidzemes bibliotekāriem konferencē vakar uzstājās Latvijas Ra­dioteātra režisore Irēna Cērmane, runājot par labas dikcijas nozīmi ikdienas darbā. Uzņēmuma “Lux Technology” pārstāvis Pauls Lukss iepazīstināja ar modernākajām iespējām prezentāciju gatavošanā. Cēsu Jaunās pamatskolas pedagoģe Ilze Kalniņa skaidroja, kā atpazīt apmeklētājus, kuriem ir autiskā spektra traucējumi. Sekoja ieteikumi, kā sastrādāties ar bērniem, nekritizējot par sliktu uzvedību, bet saskatot uzvedībā autisma izraisītas personības iezīmes. I. Kalniņa bija sagatavojusi arī priekšlikumus, kā bibliotēkas papildināt ar norādēm, lai palīdzētu telpās un pie plauktiem orientēties bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

Zināšanas, kas veicina labāku sadarbību ar gados jaunajiem apmeklētājiem, sekot līdzi procesiem, kā modernizējas bibliotēkas, ir pamatā tam, ka Cēsis kļuvušas par augsti vērtētu centru skolu un publisko bibliotēku darbiniekiem.