Pirmās dienas attālinātajās mācībās aizritējušas salīdzinoši mierīgi un sniegušas jaunas, vērtīgas atziņas.

Vispopulārākajai elektroniskajai platformai – skolvadības programmai “E-klase” – pirmdien daudzi skolēni nevarēja piekļūt pat vairākas stundas. Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa diskusijā ar pedagogiem pavēstīja – pirms attālināto mācību sākšanas “E-klases” vienlaicīgais apmeklējums tika lēsts 200 tūkstošiem pieslēgumu, taču pirmajā dienā šai platformai bija jāiztur divkārt lielāka slodze – ap 400 tūkstoši pieslēgumu vienlaikus.

Neskatoties uz izaicinājumiem, arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks pirmo attālināto mācību dienu atzina par kopumā izdevušos. Dienas gaitā gan nācies saskarties ar dažādām grūtībām – pārslodze bija pat vairākās e-platformās, visiem cenšoties vienlaikus reģistrēties un ievietot tajās apjomīgus materiālus. G. Catlaks gan atkārtoti akcentēja jau pagājušajā nedēļā bieži skandēto, ka attālinātas mācības nav klātienes stundu pārnešana digitālā formātā, tāpēc tām laiks jāplāno tā, lai visi skolotāji vienas klases skolēniem neuzdotu darbus precīzi plkst.9 no rīta un neprasītu atbildes tajā pašā dienā līdz plānoto mācību stundu beigām. “Druva” līdz šim arī nesaņēma atsauksmes, ka kādā vēsturiskā Cēsu rajonā esošajā skolā audzēkņiem būtu izvirzītas striktas laika prasības.

Neapšaubāmi, šķēršļus un trūkumus šajā procesā var atrast gana. Ir vecāki, kuri joprojām nevar pārtraukt klātienes darbu un līdz ar to atbalstīt savas atvases pirmajās nepierasta formāta mācību dienās. Ir ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu dažādos vecumos un, šķiet, teju neiespējami katram palīdzēt izlauzties tehnoloģiskajām ķibelēm. Ir vecāki, kuri nebūt nejūtas pietiekami zinoši, lai varētu sniegt savam lolojumam nepieciešamo atbalstu. Visas šīs jau iepriekš prognozētās problēmsituācijas spilgti ilustrēja vecāku elektroniski iesūtītie komentāri gan tiešsaistes diskusijā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, gan jau pirmās attālināto mācību dienas noslēgumā feisbukā notikušajā pieredzes stāstu apmaiņā.

Tomēr visas Latvijas uzdevums ieviest attālināto mācīšanos ir jau nesis arī patīkamus pārsteigumus, kā arī daudzviet viesis pozitīvas pārmaiņas skolēnu, vecāku, pedagogu un arī skolu direktoru savstarpējā komunikācijā. Cēsu Pilsētas vidusskolas skolotāja Ineta Lāce-Sējāne diskusijā savukārt uzsvēra, ka pat pēc brīvlaika, kad parasti bērniem psiholoģiski grūti atgriezties mācībās, viņi elektroniskajai komunikācijai ar pedagogu un klasesbiedriem atvērušies ar prieku un azartu. Katras iestādes vadītājs un pedagogi šajā situācijā meklējuši un vēl turpinās pielāgot skolēniem savus mācību rīkus un metodes. Pirmajā dienā – jo īpaši jaunāko klašu audzēkņiem – vairums audzinātāju kā galveno uzsvēruši uzdevumu saprast, vai bērni saņem un saprot skolotāja nosūtīto informāciju un prot skolotājam atbildēt. Katrā vecumposmā attālinātā mācīšanās rada atšķirīgus izaicinājumus. Sākumskolas skolēniem vismaz sākotnēji noteikti nepieciešama vecāku klātbūtne elektroniskās komunikācijas līdzekļu apguvē, dienas režīma sakārtošanā. Turpretī vecāko klašu audzēkņiem pedagoga atrašanās digitālajā telpā var radīt mānīgu brīvības sajūtu. Kā patīkamu atklājumu I.Lāce – Sējāne vērtēja pēkšņi radušos nepieciešamību ar savu audzināmo 10. klasi pārrunāt turpmāko dienas režīmu. Lai saskaņotu iespējamos saziņas un stundu norišu laikus, izvērsušās ļoti interesantas pārdomas par to, kas ikdienā patērē tik vērtīgo laiku un kam tas tomēr jāatvēl.

Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina gan norādīja, ka ar vairāku stundu piekļuves grūtībām “E-klasei” valdījusi zināma neapmierinātība, tomēr nopietni konflikti nav izvērsušies. “Pagājušajā nedēļā ar skolu vadītājiem vienojāmies, kā darbs varētu notikt, un lielā mērā viss norit atbilstoši plāniem,” stāsta L.Kokina, piebilstot, ka vismaz sākotnēji arī pedagogi cenšoties neko sarežģītu neuzdot. Arī Amatas novada pašvaldības Apvienotās izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska apstiprināja, ka pirmā diena izdevusies ārkārtēji mierīga, tam cēloni saskatot iespējā vismaz nedēļu sagatavoties tik nepierastam mācību veidam. “Tas lielākais saspringums tomēr bija pagājušajā nedēļā, kad skolas varēja izdiskutēt, izstrīdēties un nonākt pie secinājumiem, kā to darīt. Ja tās nedēļas nebūtu bijis, tad mēs noteikti tagad kluptu un kristu,” pārdomās dalījās D.Dombrovska, personīgi vērtējot, ka pedagogi meistarīgi un radoši atraduši dažādus risinājumus mācību vielas pasniegšanai. Izglītības pārvaldes vadītāja norādīja, ka vecāku sūdzības līdz šim nav saņemtas. Tomēr pieredze liecina, ka šāds pozitīvais saspringums kādā brīdī var sasniegt kritisko punktu. “Ja tas (ārkārtējā situācija) tiešām ieilgs, tad – kā jau katrā ceļojumā – var pienākt krīzes diena,” reāli uz gaidāmo raugās izglītības speciāliste.