Ziņas

Sabiedrība

Bez īres griestiem – ieguvēji un zaudētāji

Kāda situācija ir Cēsīs, ar ko nākamgad nāksies saskarties domes sociālajam dienestam, “Druvai” pastāstīja tā vadītāja Dzintra Strauta: “Saprotu, ka par to naudu, kuru līdz šim īrnieki maksāja par dzīvokli, māju uzturēt nevar. Jau pērn dome izstrādāja palīdzības mehānismu īres maksas kompensēšanai. Uzskatu, ka nākamajā gadā situācija var būt biedējoša, jo nezinu, kur paliks cilvēki, kuriem dzīvokļi būs jāatstāj. Pašvaldībām būs jāmaksā pārcelšanās kompensācijas, bet

nav jau kur pārcelties. Par šo kompensāciju (1000 lati) var nopirkt tikai vienu istabiņu dziļos laukos. Visgrūtāk būs pensionāriem, kuri pie savas dzīves vietas gadiem pieraduši, un kuriem vairs nav tuvinieku, kas palīdzētu nokārtot pārcelšanos un atrastu jaunu dzīves vietu. Nākamgad vairs nebūs aizsardzības mehānisma arī tiem, kuri denacionalizētā namā dzīvojuši visu mūžu. Sociālo māju celtniecība ir ilgstošs process, kas prasa projektus un materiālo ie-guldījumu, arī celtniecības mate-riālu cenas tikai pieaug. Cilvēkiem pašiem būs jādomā, kur palikt, ja namīpašnieks ar viņiem īres saistības pārtrauks, jo pašvaldības visus ar dzīvokļiem nodrošināt nevarēs.” Dz. Strauta uzsver, ka šī problēma vēl prasīs nopietnu risināšanu.

“Druvas” aptaujātie īrnieki, šķiet, vēl īsti nav domājuši par to, kas viņus gaida pēc gada.

Pensionārs Jānis Zuments, kurš īrētā dzīvoklī dzīvo no padomju laikiem, atzina, ka viņam pašreiz vēl nav nekāda uztraukuma. Bet ja izliks no dzīvokļa? “Iešu uz gāzes kameru,” viņš izmeta karātavu humoru un piebilda: ”Kā būs, tā būs.” Pensionārs Modris Mincenbergs, kurš dzīvokli īrē vairākus gadus, pastāstīja, ka

īres griestu atcelšana nesatrauc, jo viņu jau sen nekas nespējot uztraukt. Modris uzskata, ka namīpašnieki nebūs ieinteresēti uzlikt nesakarīgas īres maksas, jo tad

nami paliks tukši. “Viņi labi zina, cik īrnieki spējīgi maksāt, arī to, ka uzliktas lielākas summas par apdzīvojamās platības kvadrātmetru nesīs tikai zaudējumus. Ja cilvēkam naudas nav, tad to pat caur tiesu nevarēs piedzīt,” uzskata Modris.

Namīpašumu pārvaldnieks Valdis Verners atzina: “Domāju, ka īres maksas apmērus noteiks dzīve. Dzīvokļu īre ir reāls tirgus, kur neviens saimnieks īrniekiem par dzīvokli neuzliks maksāt nesakarīgu summu, ko viņi nav spējīgi izdarīt. Manā uzmanības lokā ir īrnieki, kuri nevar laikus samaksāt, kuriem naudas trūkst. Varu sameklēt cilvēkus, kuri ļoti grib šos dzīvokļus īrēt, un situāciju likt izsolē, saglabājot īres pirmtiesības pašreizējiem iemītniekiem. Cēsu vecpilsēta ir prestiža vieta, kur izsoli varētu veikt, bet, ja tas notiek nomalēs, tad var gadīties, ka māja paliek tukša. Ļoti svarīgi, cik nam-īpašnieki un pārvaldnieki respektēs īrnieka prioritātes, ja viņš mājā nodzīvojis visu mūžu. Domāju likt īrniekiem sekot līdzi algu un, iespējams, arī pensiju kāpumam, un viņus ar katru gadu pieradināt īri maksāt par nedaudz santīmiem vairāk. Vienkārši jau būtu nabadzīgos izlikt uz ielas un dzīvokļus izīrēt tikai bagātajiem. Namā Vaļņu ielā 14, ko pārvaldu, īres izsoles rīkotas. Uz vienu dzīvokli bija apmēram deviņi pretendenti. Gribētāji īrēt dzīvokļus ir, bet, protams, jāseko situācijai. Ja namīpašniekiem nebūs sirds krūtīs, tad nākamgad uz ielas var atrasties daudzi,” uzskata V. Verners. Viņš arī aizrādīja, ka dārgās apkures dēļ Cēsīs namīpašnieku iespējas īresmaksu pacelt būs ierobežotas, jo siltuma izmaksas stipri pārsniedz kvadratūras izmaksas. Viņš arī atzina, ka tagad namīpašniekiem būs viegli tikt vaļā no īrniekiem, kuri tiem ir kā dadzis acī, piemēram, alkoholiķiem.

Namīpašnieks Jānis Bērziņš teica, ka saviem īrniekiem īres maksu nepacels aiz žēlsirdības. “Paaugstinot īres maksu , tāpat neiegūšu tik, cik vajag

ēku uzturēšanai un atjaunošanai. Jāņem vērā

cilvēku maksātspēja. Rēķinos ar reālo situāciju,” atzina J. Bērziņš.