Ziņas

Sabiedrība

Bērzu sulu laiks ir sācies

Dabas spēks. Andris Basevičs no Vaives pagasta “Brīvniekiem” stāstaFoto: Māris Buholcs

Lai gan par sulu mēnesi tiek dēvēts aprīlis, jau varam baudīt

bērzu sulas, kas šogad daudzviet sākušas tecēt kādas desmit dienas agrāk, nekā ierasts. Aizvadītajā nedēļā arī mūspusē sākušas tecēt bērza sulas. Daudzi tās izmanto tikai savām vajadzībām, bet citi piedāvā arī tirdzniecībā.

Tā, piemēram, Edgars Ābols no Raunas pagasta ievietojis sludinājumu internetā, piedāvājot interesentiem jau laikus pieteikties bērza sulām. „Pirmo gadu nolēmu pamēģināt, ja būs, kas piesakās, tad tirgošu. Ieurbu sulas tikai aizvadītās nedēļas sākumā. Nekas daudz netecēja. Vajag siltu laiku. Pa nakti jau sulas netek, tikai dienā,” atzīst E.Ābols.

Kā Straupes lauku labumu tirdziņā, tā Cēsu tirgū aizvadītās nedēļas izskaņā vairāki tirgotāji piedāvāja bērza un kļavas sulas. Kļavas sulas esot teju pēdējās. Tās Cēsu tirgū vēl aizvadītās nedēļas nogalē varēja iegādāties par 1,50 eiro litrā. Savukārt pirmajām bērza sulām cena ir eiro litrā.

Ierasts Cēsu tirgū ieraudzīt Vaives pagasta zemnieku saimniecības „Brīvnieki” piedāvātās bērzu sulas. ”Interese par bērza sulām ir liela. Divas dienas tās tirgojam. Pirmās dabas dotās sulas, pavasari gaidot, ir cieņā. Visu izpērk. Netek tik labi, kā gribētos, jo naktis aukstas. Kā ir zem nulles, tā tecēšana apstājas,” stāsta pārdevēja Sarmīte Vālodziņa.

Sulu tecinātāji teic, ka intensīvāka bērzu sulu tecēšana būs tikai tad, kad paliks siltāks. Andris Basevičs no “Brīvniekiem” stāsta, ka sulu tecināšana patlaban notiek no četriem kokiem. ”Nu tikai sulas tā labi sāks tecēt. Vajag, lai naktis ir siltākas. Tagad tā tecēšana ir kā nu kurā bērzā. Vienā bērzā, kas tādā saulainākā vietā, pa dienu ienākas desmit litru. Citā – pieci seši, gadās, ka tikai divi trīs litri. Pirmajās dienās iztirgojām kādus desmit līdz divdesmit litru sulas. Arī paši daudz patērējam. Ģimene liela. Sanāk, ka dienā izdzeram ap desmit litriem svaigu sulu. Tāpat arī cenšamies noglabāt vasarai, kad karstā darba laikā nekā labāka par bērza sulām nemaz nevar būt,” atzīst Andris un saka, ka pagaidām viss, kas tiek aizvests uz tirgu, arī tiekot realizēts.

Arī Viktors Žižins no Pārgaujas novada Raiskuma pagasta „Sila Dzirnavām” nolēmis piedāvāt bērza sulas pilsētniekiem. „Bērza sulas pagaidām pērk. Tirgū ar tām esmu pirmo gadu. Pilsētniekiem jau nav tik vienkārši atrast vietu, kur ieurbt bērzu,” domā raiskumietis un saka, ka šogad pats pie pirmajām bērzu sulām ir ticis agrāk nekā citus gadus, bet tā lielā sulu tecināšana vēl esot tikai priekšā. „Tad redzēs, vai arī tad kāds tās pirks. Arī paši sulas

patērējam daudz, ja neizdzersim svaigā veidā, raudzēsim,” atzīst Viktors, kurš

ir pārliecināts, ka bērza sulu tecināšanā nekāda lielā māksla neesot vajadzīga – jāizraugās pareizā vieta un laiks. Galvenais atcerēties, ka

saules apspīdēts bērzs dos labāku sulu.

Tiek lēsts, ka šogad sulu tecēšana nebūs ilga, jo sniega

bija maz, līdz ar to zeme neesot pietiekami mitra, lai kociņam būtu, kur smelties šķidrumu. Tirgotāji arī atzīst, ka bērzu un kļavu sulas vērtība augstu novērtēta vienmēr. Ne velti jau izsenis tās dēvētas par nozīmīgu organisma attīrītāju. Visvērtīgākās sulas ir uzreiz pēc iztecināšanas, jo tikai pirmajās pāris stundās tās satur bioloģiski aktīvu jeb dzīvo ūdeni. Tas vieglāk iesaistās vielmaiņas procesos un darbojas daudz efektīvāk nekā parasts ūdens.

Jāmin, ka noteikumi bērzu sulu tirgotājiem arī šogad ir nemainīgi – bērzu sulas bez Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas drīkst pārdot vien nelielā daudzumā – līdz 300 kilogramiem gadā. Ja pārdodamo sulu daudzums ir lielāks, tad jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam. Turklāt pārdošanai paredzētās sulas jāiepilda vienreizlietojamā iepakojumā, kurš atļauts saskarei ar pārtiku, vai tīros stikla traukos. Marķējuma etiķetē jānorāda tirdzniecības nosaukums “Bērzu sula”, pievienotās sastāvdaļas, tilpums, derīguma termiņš, uzglabāšanas apstākļi un produkta ražotāja nosaukums. PVD arī iesaka patērētājiem pirms sulu iegādes novērtēt, kādos traukos ir iepildītas sulas, vai ir nodrošināts marķējums. Gadījumos, ja sulas piedāvā degustācijai, pārdevējam ir jānodrošina patērētājs ar vienreizlietojamajām glāzītēm un jāievēro degustācijas noteikumi.

Ja vēlamo sulu daudzumu neizdodas iztirgot, tad daudzi tās noglabā vasarai – siena laikam. Un sulu uzglabāšanai, protams, katram ir sava metode. Kāds uz katru litru sulas liek vienu krustnagliņu. Šādi var izvairīties no pelējuma rūgšanas procesā un novērst sulu glumēšanu. Cits garšas uzlabošanai pievieno pāris rozīņu, arī kādu citrona vai izkaltētu apelsīna miziņu, upeņu zariņu. Svarīgi izvēlēties noslēgtu, hermētisku trauku un

sulas uzglabāt vēsumā.

Ilze Fedotova