Nāk vasara, nāk zilumi uz bērnu ceļgaliem. Tā ir teju neatņemama aktīva bērna vasaras sastāvdaļa, taču neko vairāk par maziem puniem nevienam vecākam negribētos redzēt.

Vasarā bērni lielāku dienas daļu pavada ārpus telpām, iesaistoties dažnedažādās aktivitātēs. Runājot par piesardzības prioritātēm, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Prevencijas grupas vecākā inspektore Ieva Ploriņa uzsver: galvenais ir nodrošināt gados jaunāko bērnu pieskatīšanu, savukārt ar vecākajiem bērniem regulāri jārunā par katrā vidē un nodarbē iespējamajiem drošības draudiem. Lai nerastos pārpratumi un bērns saprastu, savām atvasēm jānosaka konkrēti uzvedības noteikumi.

Valsts policija vērš uzmanību, ka, kaut arī bērnu it kā pieskata vairākas personas, pēc liktenīgi nelaimīgā mirkļa atklājas – katrs domājis, ka bērnu pieskata cits. “Tādēļ svarīgi noteikt vienu pieaugušo par atbildīgo personu, kura pieskata bērnus,” saka policiste.

Aktīvās rotaļas

Atkarībā no tā, kādu nodarbi bērns izvēlas, pieaugušajiem jāparūpējas par atbilstošiem aizsarg­līdzekļiem, kā arī jāatceras – aktivitātēm jāatbilst bērna vecumam un fiziskajām spējām. Ja bērns dodas izbraucienā ar velosipēdu, galvā jābūt ķiverei, ja ar skrituļslidām, tad bez ķiveres jābūt arī ceļu un roku sargiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka teic, ka dažādi mehāniskie transportlīdzekļi ir teju katram bērnam un jaunietim, par vienu no biežākajiem traumu iemesliem ir šo ierīču neadekvāta izmantošana. “Nav izrunāti līdz galam lietošanas noteikumi – kur un kā to darīt,” atzīst S.Bračka , apliecinot, ka samērā bieži nelaimes gadās tā dēvētajās trasītēs un skeitparkos.

Traumas uz batuta nav retums, turklāt tās vienmēr ir ļoti smagas. Droša batuta izmantošana ietver daudzus nosacījumus. Pirmām kārtām neatstāt bērnus uz batuta bez pieaugušā klātbūtnes. Vienlaicīgi uz batuta drīkst atrasties tikai viens bērns, kā arī nedrīkst pieļaut bērna atrašanos zem batuta, ja pa to kāds lēkā. Batuts jāaprīko ar tīklu, un tas rūpīgi jānostiprina. Neļaujiet bērniem veikt pārgalvīgi akrobātiskus trikus, ņemt līdzi priekšmetus, jo tie nelaimīga lēciena gadījumā rada papildu bīstamību. Nedrīkst lietot batutu , ja tas ir slapjš, jo tad tas ir slidens. Šādi drošības pasākumi attiecināmi arī uz piepūšamajām (lēkājamajām) atrakcijām. ArīS.Bračka atzina, ka ar batutiem saistītās nelaimes joprojām ir bērnu vasaras traumu statistikas galvgalī.

I.Ploriņa aicina bērniem no pašas mazotnes mācīt it kā tik paš­saprotamu lietu – drošas šūpošanās pamatprincipus. Nedrīkst rotaļāties neviena kustīga priekšmeta, tostarp arī šūpoļu, tuvumā. Ja kāds šūpolēs šūpojas, tad citiem bērniem jāierāda, cik liels ir pietiekams attālums, lai negūtu traumas. Nav pieļaujama aušošanās šūpolēs – nedz lēkt no tām šūpošanās laikā, nedz šūpot tukšas šūpoles vai priekšmetus tajās, jo jebkura lieta krītot var kādu savainot.

Uz ūdens

Atpūšoties pie ūdens, galvenais ir nepieļaut pārgalvīgu rīcību, ar to domāta savu spēku pārvērtēšana, mēģinot aizpeldēt vistālāk vai, piemēram, pārpeldēt upi, kā arī lēkšana ūdenī nezināmā peld­vietā, it īpaši uz galvas, ko bieži vēlas pamēģināt pusaudži. Ūdenstilpes gultnē var atrasties akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, kā arī ūdenstilpe vienkārši var būt pārāk sekla. Pārgalvība ir arī niršana, peldēšana uz matrača vai ar riņķi tālu no krasta (tie dziļumā var plīst), peldēšanās sliktos laika apstākļos, naktī.

I.Ploriņa atzīmē, ka ir svarīgi, lai pelde notiktu piemērotā peld­vietā un, neapšaubāmi, pieaugušā uzraudzībā. Ieteikums – bērniem ūdenī iet tikai tik dziļi, lai bez piepūles var aizsniegt ūdenstilpes gultni. Savukārt pusaudžiem jāiemāca, ka vienmēr pirms došanās ūdenī noteikti jāinformē pieaugušie vai kompānijas biedri, turklāt nedoties peldēties vienatnē.