Taurenes pagasta “Taurenēs” gan mamma un tētis, gan lielā māsa Denīza un ome rūpējas, lai mazā Elīza Lote ik brīdi justos samīļota. Meitenei astotais mēnesis, lielā pasaules iepazīšana sākusies. “Saka, ka šajā laikā bērni citādi. Arī ārsti atzīst, ka mazāk guļ. Tam negribas piekrist, bērni ir bērni, viens aktīvs, cits, kurš slinkāks un paļaujas uz vecākiem, ir lēnīgāks. Katram ir savi niķi, stiķi katrā vecumā, tāpat raksturi, kuros noteikti ir kaut kas no vecākiem,” domās dalās Elīzas Lotes mamma Ingūna Bērziņa.

Mārim un Ingūnai Bērziņiem mazā Elīza Lote ir otrā meita. Abiem pirmajās laulībās divi bērni. Māra dēli jau savās dzīvēs, viņam ir divi mazdēli. Ingūnas meita un dēls studē. Desmitgadniece Denīza mācās Taurenes pamatskolā. “Lielie sākumā bija pārsteigti, tagad visi priecīgi, brauc pie mazās ciemos. Mazdēli ir vecāki nekā meita,” saka Māris, bet Ingūna piebilst, ka jaunajai paaudzei bērni šķiet ne tik svarīgi, daudziem dzīvē ir citas prioritātes, ne ģimene. “Diemžēl tāds laiks,” atzīst Ingūna.

Ingūna un Māris par otru bērnu gana ilgi domājuši. “Māja paliek tukša, lielie aiziet. Kamēr ir spēks un varam izaudzināt, kāpēc ne,” domās dalās tētis. Abi ir vienisprātis, ka bērnu audzināšanā nekas īpaši nav mainījies.
“Dēls dzima vēl padomju laikā. Tad stingri skatījās, lai ievēro režīmu, bērnam bija jāēd tikai noteiktā laikā. Tagad tas vairs nav svarīgi. Tagad savukārt izskan, ka tomēr zīdaiņus vajag tīt autiņos, lai būtu mierīgāki. Elīzai Lotei, iespējams, tas bija vajadzīgs. Tagad mazuļiem apģērbs ir ērts,” pastāsta Ingūna un piebilst, ka jaunās māmiņas daudz ko nezina, viņām trūkst zināšanu. “Sākās izmaiņas bērna ēdināšanā, ģērbšanā, attieksmē, vairs nebija attīstības standartu. Protams, katrs bērns ir citāds. Bet vismaz bija zināms, kas kurā vecumā bērnam būtu jāprot,” pārdomas izsaka taureniete un pastāsta, ka nesen kāda jaunā māmiņa brīnījusies, vai tad bērns rāpo arī citādi. “Man ir pieredze, ar katru bērnu kļūstu gudrāka, bet jaunajām māmiņām, ja vēl blakus nav mammas, ikdienā ir diezgan grūti,” bilst četru bērnu mamma.

Arī Māris atzīst, ka bērni ir bērni un audzināšanā vecāki vadās pēc pieredzes un izjūtām. Māris ir mežsargs, bērna kopšanas atvaļinājumu neizmantoja. Iemesls vienkāršs – darbā pārāk daudz būtu nokavējis. “Tagad tomēr ir pabalsti. Protams, bērnam gribas to labāko, jaunāko, grūti atteikt,” saka tētis. Ingūna ir rokdarbniece, individuālā darba veicēja, ikdie-nā viņai pasūtījumu un klientu netrūkst.

Bērziņiem ir arī saimniecība, kurā tiek audzēti zirgi. Māris izmēģinājis arī savvaļas zirgus un pārliecinājies, ka mazie poļu zirdziņi vieglāk pakļaujas nekā citu šķirņu zirgi. “Zeme ir, jāsaimnieko,” pārliecināts “Taureņu” saimnieks. Bērziņi dzīvo mājā, kuru būvēt sāka Māra tēvs. Vecāki, protams, domā, ka bērni te kādreiz saimniekos.

Mazajai Elīzai Lotei tagad svarīgākais – augt lielai. Viņa un māsa Denīza gaida ciemos brāļus un māsu. Jubileju reizēs, tad savējo ir pilna māja.