Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Cēsu komiteja jau 20 gadus vasarā rīko nometni sociālo dienestu klientu bērniem no visa vēsturiskā Cēsu rajona. Šogad nometnē piedalās 30 bērni vecumā no deviņiem līdz vienpadsmit gadiem.

Nometnes vadītāja Laura Kubliņa stāsta, ka šoreiz tēma ir “Sapņu ceļojums”, sešās dienās bērni apkopo informāciju un runā par sešām pasaules valstīm. “Tēma izvēlēta ar mērķi iepazīt dažādas tautas, to kultūru un tradīcijas. Darbojoties bērni kļūst saliedētāki, atvērtāki viens pret otru un uzzina ko jaunu par pasauli, kurā dzīvojam zem vienas debess,” saka L. Kubliņa.

Daudziem dalībniekiem nometne ir pirmā reize, kad viņi ilgstoši uzturas ārpus ierastās vides, tāpēc sākumā ir atturīgi, taču ar laiku iesaistās daudzās nodarbēs, izbauda mazos pārgājienus Spāres skolas apkārtnē un labprāt draiskojas rotaļās.

“Bērni ir dažādi gan pēc vecuma, gan rakstura. Dažs jau pašā sākumā izturas noraidoši pret visu notiekošo, bet tad saņemas un jau aktīvi iesaistās pasākumos. Šoreiz nometnē ir puišu pārsvars- ir 19 zēni un 11 meitenes. Šādu nometni vadu trešo gadu, esmu pamanījusi, ka lūzuma punkts ir trešajā dienā. Tad ledus sakustas, bērni kļūst pielaidīgāki un jau ceturtajā dienā sāk viens otram un mums uzticēties,” tā nometnes vadītāja.

Medicīnas māsa Rita Liberta ik gadu rūpējas par nometnes dalībnieku labsajūtu, taču bilst, ka bērniem visgrūtāk esot pielāgoties dienas ritmam un ēdienkartei, piemēram, daudzi nelabprāt ēdot salātus.

Protams, nometnē bērni ir aktīvi, skrien, iekarst rotaļās un gūst nobrāzumus, tāpēc māsiņai darba netrūkst. “Aizvakar pirmo reizi strādāju arī kā audzinātāja. Nodarbības laikā devāmies pļavā pētīt dažādus augus. Biju pārsteigta, cik ļoti tas bērnus interesēja. Viens pat zvanīja mammai un teica – mēs tagad ejam vākt tēju. Mazie uzzināja, kāda izskatās vībotne, kādi- āboliņš, balanda un vārpata. Meklējām arī citas vērtīgas zālītes. Bērni bija sajūsmināti, cik ļoti pļavas bagātas ar ārst­niecības augiem. Diemžēl šoreiz nav paveicies ar laikapstākļiem, tāpēc daudz laika pavadām telpās, bet pie katras izdevības dodamies ārā,” saka R. Liberta.

Nometnē ir arī seši brīvprātīgie palīgi. Andija Bērziņa šo pienākumu pilda pirmo reizi. “Saņēmu Cēsu komitejas piedāvājumu palīdzēt nometnes vadītajiem, tūlīt nodomāju – kāpēc ne? Bērni ir pilni entuziasma, labprāt zīmē, dzied un runājas. Man ir prieks, ja mums izdodas atrast kopīgu valodu. Brīdī, kad saproti, ka esi iemantojis bērna uzticību, parādās patiess prieks un rodas jauns enerģijas lādiņš. Man šodien jā­stāsta par Portugāli. Lai varētu ieinteresēt mazos klausītājus, vēl vakar apzvanīju radus un draugus, kuri par šo valsti zina ko vairāk. Šeit visiem esmu kā draugs, kā skolotāja. Vakaros mums, organizatoriem, notiek sapulces, spriežam, kas izdevies, ko vēl nepieciešams uzlabot. Tās ir tikai sešas dienas, taču mēs esam priecīgi, ja mazie no nometnes līdzi paņem prieku, pozitīvus iespaidus, jaunas prasmes, zināšanas un kontaktus. Ceram, ka kaut kas no tā visa aizķersies un vēlāk dzīvē noderēs,” pārdomās dalās A. Bēr­ziņa.

Vienpadsmit gadus vecā Alise stāsta, ka ģimenē esot vēl māsas un brālis, un viņa būtu gribējusi, lai nometnē piedalās arī kāda no māsām, bet vecuma ierobežojuma dēļ tas neesot iespējams. “Es pirmo gadu piedalos šādā nometnē, kopumā man te ļoti patīk. Daudziem ir grūti piecelties rīta rosmei, bet man otrādi-es vakarā ilgi nevaru aizmigt, jo mums istabiņā ir ļoti karsts. Bet patīkami, ka mēs esam piecas meitenes, tāpēc vakari paiet interesantās sarunās. Nometnē man vislielākais prieks par iespēju dziedāt un sportot. Esmu iepazinusies ar jauniem draugiem, mums kopā ir tik jauki, ka labprāt ar viņiem tiktos vēl,” kautrīgi piebilst Alise.

Savukārt LSK Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova bilst, ka pasākumu finansē Norvēģijas Sarkanā Krusta Ostfolda komiteja, Cēsu komiteja un sadarbības pašvaldības. “Tā ir Sarkanā Krusta nometne, un to organizējam, lai veicinātu bērnu personības izaugsmi. Mēs izpildām vienu no organizācijas galvenajiem uzdevumiem – popularizēt Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness idejas, turklāt nometnē bērni būs apguvuši arī daļu no pirmās palīdzības pamatiem, būs veicināta interese apgūt to pilnībā. Mēs viņos saskatām topošos Sarkanā Krusta brīvprātīgos palīgus. Apbrīnoju arī audzinātāju komandu. Tie ir gados jauni cilvēki, kas iesaistās ar daudzām interesantām idejām un tajā pašā laikā izjūt lielu atbildību. Ir patiesi prieks ar viņiem strādāt!,” saka M. Orlova.