Ziņas

Sabiedrība

Bērni iepazīst mākslu

Dodas uz koncertu! Sanda Serafinoviča stāsta, ka meitai Lotei māca arī skaisto, bet nepamatoti piemirsto skatītāja žestu - pēc koncerta vai izrādes māksliniekiem pasniegt ziedus. Foto: Māra Majore – Linē

Vecāki vēlas, lai bērni jau no mazotnes iepazīst mākslas, mūzikas un kultūras daudzveidīgo un krāsaino pasauli. Tādēļ koncerti, izrādes un citi uzvedumi bērniem un ģimenēm ir labi apmeklēti.

Savukārt organizatori meklē un rod aizvien jaunas idejas, lai jaunajai paaudzei pavērtu iztēles durvis, izglītotu un sniegtu iespēju izvēlēties no plaša pasākumu klāsta.

Kādēļ gan ar bērniem doties uz izrādēm, koncertiem un citiem pasākumiem? “Druvas” aptaujātie vecāki vienprātīgi atzīst, ka šādi iespējams ne tikai jauki un saturīgi pavadīt laiku, bet arī paplašināt redzesloku, attīstīt iztēli, papildināt zināšanas.

Sanda Serafinoviča un viņas astoņus gadus vecā meita Lote “Druvai” pastāstīja, ka labprāt dažādus kultūras notikumus apmeklē regulāri. “Uz kultūras pasākumiem kopā ar Loti devos jau tad, kad viņa vēl bija zīdainis. Atminos, ka Lote vēl bija uz rokām nēsājama, kad devos ar viņu uz klavierkoncertu, ko ļoti vēlējos apmeklēt,” piebilst S. Serafi­noviča. Viņa skaidro: “Koncertu un citu mākslas, kultūras pasākumu apmeklēšana ir arī izglītošanās. Gan par to, cik dažāda un interesanta ir mākslas pasaule, gan par to, kā uzvesties šādos pasākumos. Bērna attīstībā mūzikai un mākslai ir liela nozīme.” Tam piekrīt arī Baiba Āboliņa, kura ir mamma trīsgadniecei. Viņa uzskata, ka bērna attīstībai būtiski, lai viņi šo pasauli iepazīst pēc iespējas daudzpusīgāk: “Svarīgi izzināt kultūru, mākslu, mūziku, dabu, sportu. Būtiskākais ir, jau kopš mazotnes bērnam dot iespēju pašam izvērtēt, kas viņam patīk un kas nē.” B. Āboliņa arī piebilst: “Kultūras pasākumu apmeklēšana, baudīšana ir jāmācās. Manuprāt, nevar gaidīt, ka cilvēks, kurš nekad nav apmeklējis teātri, 20 gadu vecumā pirmo reizi redzot izrādi, spētu to novērtēt.”

Inta Putniņa – Cīrule domā, ka kultūrai, mūzikai un mākslai ir spēks pozitīvi ietekmēt jauno paaudzi. Aizvadītās nedēļas nogalē viņa uz Cēsīm bija atbraukusi no Ķeipenes, lai mazbērni Vid­zemes koncertzālē noskatītos cikla “Svētdienas rīta muzikālās pasakas” otro koncertuzvedumu. I. Putniņa – Cīrule uzsver: “Vēstī­jums, ko var dot mūzika, māksla, teātra un vizuālais baudījums, ir ļoti svarīgs. Emocijas un piedzīvojumu, ko sniedz šādi pasākumi, bērni šodien vēl nevar ietērpt vārdos, bet varēs vēlāk. To visu ieraudzīt un iepazīt ir svarīgi arī tādēļ, lai bērni zina, ka bez telefona, datora ir arī skaista mākslas pasaule.”

Vidzemes koncertzālē “Cēsis” regulāri notiek pasākumi bērniem un ģimenēm. Koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagor­ska stāsta: “Esam gados jauna koncertzāle, mums ir četri gadi. Augam kopā ar paaudzi, ar kuru reizē esam piedzimuši. Jūtamies atbildīgi par to, ko piedāvājam bērniem redzēt un dzirdēt šajā koncertzālē. Vēlamies dot viņiem skaistāko un kvalitatīvāko.” Lie­lisks piemērs ir koncertzāles koncertu cikls “Svētdienas rīta muzikālās pasakas”, kas notiek Lat­vijas valsts simtgades programmas ietvaros ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Svētdien bērni un vecāki varēja baudīt Kārļa Skalbes pasaku motīvus, ko meistarīgi atklāja aktieris Arturs Put­niņš. Muzikālo baudījumu sniedza stīgu kvarteta “ReDo” atskaņotā, komponista Edgara Ragin­ska īpaši šim pasākumam sarakstītā mūzika.

I. Zagorska skaidro, ka mērķis ir bērnus iepazīstināt ar latviešu literatūru, mūziku: “Gribētos, lai kopā ar šo projektu bērniem nostiprinās mīlestība pret latviešu literatūras varoņiem. Lai bērni priecājas nevis par Tomu Džeriju, bet, piemēram, Kārļa Skalbes pasaku varoņiem.” Koncertuzve­duma režisore Paula Pļavniece papildina, ka svarīga ir mūzikas klausīšanās pieredzes veidošana, iztēles rosināšana. Bērni var izstāstīt un izspēlēt stāstus un pasakas arī paši mājās, ņemot talkā papes kasti, no kartona vai papīra izgrieztus tēlus- kokus, puķes, prinčus vai dzīvniekus.

Komponists E. Raginskis uzskata, ka bērnu līdzdarbošanās ir svarīga. Tādēļ lieliski, ka pirms koncertuzveduma bērni radošajā darbnīcā scenogrāfes Austras Hauks vadībā varēja izveidot savu dekorācijas elementu, kas uzreiz pēc tam tika izmantots uzvedumā. Komponists arī atzīst – mūsdienās netrūkst dažādu vizuālu kairinājumu, efektu, tomēr nemaz nav nepieciešams tik daudz, lai rosinātu iztēli. Uzvedums to pierādīja, jo pat pie drāts piesiets papīra gabaliņš vai roka, kas ievilkta kurpē, kombinācijā ar stāstījumu un mūziku ieveda skatītājus pasaku valstībā.
E. Raginskis vērtē, ka bērniem jādod iespēja ieraudzīt un saklausīt nezināmo. Piespiest klausīties klasisko mūziku nevajag, taču to iepazīt ar kādas izrādes starpniecību ir labs veids, kā radīt interesi.