Ziņas

Sabiedrība

Beidzot norok zemes kalnu

Sakārto vidi. Āraišu arheoloģiskajā parkā norakta un aizvesta zeme, kas krājusies no izrakumiem.Foto: Līga Eglīte

Āraišu viduslaiku mūra pilī norakta un aizvesta arheoloģiskajos izrakumos izpētīto zemju kaudze, kas tur stāvēja vairāk nekā 25 gadus.

Zemes rakšanas un izvešanas darbi noritēja ar Amatas novada pašvaldības atbalstu. Procesu uzraudzīja arheoloģe Zigrīda Apala: “Šajā kaudzē bija izrakumos pārmeklētā, rūpīgi pārsijātā zeme. Nekā vēsturiski vērtīga tur vairs nav, savulaik bija samesti prakses studentu atstātie novalkātie darba apģērbi un apavi, kādi trauki – sadzīves liecības. Atradās jauno laiku liecības – izkapts, ar ko ap pili pļāva zāli, dzelzs gabals no durvju vērtnes un ķēde. Vēlreiz pārlūkojot zemi ar metāla detektoru, no senākajām liecībām atradās vien dažas kaltās viduslaiku naglas, kas pierāda, ka studenti savulaik visu zemi ļoti rūpīgi pārsijājuši. Mans uzdevums bija uzraudzīt, lai racēji ar kausu neiegrābjas kultūrslānī, jo tieši zem šīs kaudzes ir neizpētītā daļa. Bija iecere to atstāt nākotnes arheologiem. Tagad pilij būs cits izskats.”

Zemes kaudze, kuras aizvešanai arheoloģisko izrakumu laikā trūka līdzekļu, daudzus gadus rosināja ne tikai tūristu, bet arī no citurienes atbraukušo gidu iztēli. Neklausoties Āraišu arheoloģiskā parka darbinieku skaidrojumos, kalnu uztvēra kā īpašu apskates objektu, kurā noteikti jāuzkāpj, dēvēja gan par novērošanas posteni pils sargiem, par svētkalnu vai upurēšanas vietu, kā arī sprieda, ka “tur apakšā ir piramīda”.

Arheoloģe Zigrīda Apala skaidroja: “Liela tūristu interese bija par koka tēliem uz zemes kaudzes, ko veidoja studenti no Mākslas akadēmijas, kuri izrakumos strādāja par zīmētājiem. Tie tēli bija ar nozīmi, vietējās vēsturiskās personas – Pūču Pēteris un Zīparu Jānis. Tolaik Ezerpilij pietuvinātie jau zināja, kas tie ir, bet katram garāmbraucējam nevarēja spēt izstāstīt.”

Āraišu viduslaiku mūra pilī un priekšpilī Jāņa Apala vadībā arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā krājās zemes kaudze, notika divreiz – no 1972. līdz 1974.gadam un no 1981. līdz 1992.gadam. Visā garumā tika izpētīta pils rietumu puses aizsargsiena, pilnīgi vai daļēji izpētītas 19 atsevišķu celtņu paliekas. Savukārt priekšpilī izpētīja 860 kvadrātmetru lielu platību, kur pilnībā vai daļēji atsedza septiņu ēku pamatus.