Jau daudzus gadus tiek runāts par Cēsu Sv. Jāņa baznīcas fasādes atjaunošanu, lai baznīca atkal būtu gaiša, skaista, bet procesu allaž bremzējuši kādi faktori. Tagad, šķiet, redzama gaisma tuneļa galā. Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš- Vīksne stāsta, ka aktīvi tiek gatavota dokumentācija, lai tuvākajā laikā varētu izsludināt iepirkuma procedūru baznīcas fasādes restaurācijai: “Ie­pirkuma rezultāti ļaus saprast, cik reāli šis darbs izmaksās. Gribas jau, lai viss notiek ātrāk, bet te neko arī nevar sasteigt, jo projekts ļoti apjomīgs.”

Ja agrāk restaurāciju nevarēja veikt finansējuma trūkuma dēļ, šobrīd tas saņemts. Šī gada maijā Cēsu novada domes deputāti apstiprināja projekta “Kultūra, vēsture un arhitektūra Gaujas un laika lokos” iesniegšanu un īstenošanu sadarbībā ar Siguldas novada domi kā vadošo projekta partneri. Šajā projektā Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu saņems deviņi objekti. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijai piešķirti 1 476 823 eiro, pašvaldība no savas puses apņēmusies nodrošināt līdzfinansējumu projekta īstenošanai, kas ir ne mazāks kā 15 procenti no attiecināmajām izmaksām. Šajā projektā līdzekļi arī Cēsu viduslaiku pilij, Ungurmuižai un Āraišu ezerpilij.

“Draudzes vārdā varam teikt vislielāko paldies pašvaldībai, kas gatava nākt ar līdzfinansējumu, jo bez šī atbalsta mēs ieceri nevarētu īstenot. Draudzei šādu līdzekļu nav, baznīca arī paliktu šādā stāvoklī. Tas gan nenozīmē, ka neko nedarīsim, protams, arī draudze centīsies piedalīties ar iespējami lielāku līdzfinansējumu, bet mūsu iespējas nav tik lielas, kā gribētos. Tagad tiek aktīvi domāts, kā nodrošināt līdzfinansējumu. Lai baznīca vismaz no ārpuses atkal būtu skaista, visiem jādod sava daļa, jo tā taču ir Cēsu simbols,” saka A. Ozoliņš – Vīksne.

Viņš norāda, ka katru gadu arī draudze cenšas ko darīt dievnama uzlabošanai, uzturēšanai, un vajadzību ļoti daudz. Tiek restaurētas ērģeles, vitrāžas, labiekārtots zvanu tornis, veikti citi lielāki un mazāki darbi.

“Taču jāpiekrīt arī draudzes mācītājam Didzim Kreicbergam, ka, domājot par ēku, nedrīkstam aizmirst par cilvēkiem tajā. Viņi tomēr ir baznīcas svarīgākā daļa. Ko dos skaista ēka, ja nebūs draudzes! Tāpēc jādomā arī par tās vajadzībām, jo cilvēki uz baznīcu nāk ne jau ēkas dēļ, bet citu mērķu vadīti,” saka draudzes priekšnieks.

Baznīcas fasādes restaurācijai šogad tiks izsludināts iepirkums, lai līdz nākamajam pavasarim būtu zināmi darbu veicēji un restaurācija varētu sākties. Projekts jāīsteno līdz 2020.gadam, tāpēc laika nav pārāk daudz, jo vienā gadā visu ieplānoto paveikt nevarēs.