Ziņas

Redzeslokā

Barot “mazos brāļus” vai ne

Jābaro atbildīgi. Ja Latvijas meža pīles pierod, ka tās baro, putni uz dienvidu zemēm ziemā nelido. Parasti pīles aukstajos mēnešos redzamas neaizsalstošās vai maz aizsalstošās ūdenstilpēs apdzīvotu vietu tuvumā. Arī uz šiem putniem attiecas nosacījums – ja esi iesācis barot, jādod ēst visu ziemu.Foto: Marta Martinsone-Kaša

Ziema pamazām iekaro savas pozīcijas. Prognozes dažādas – vai tā būs auksta vai mērena, taču jau novembrī gar palodzēm ložņā zīlītes un klauvē, naktīs dārzus arvien biežāk apciemo meža zvēri. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ziemā palīdz dzīvniekiem un visbiežāk rūpējas tieši par atlidojušajiem putniem. Vai barot meža ciemiņus, vai atstāt likteni mātes Dabas rokās?

Vides speciālisti un dabas draugi latvietim tik raksturīgo žēlsirdības misiju un vēlmi kādu pabarot vērtē dažādi. No krasa nolieguma – neiejaukties dabas noliktajā dzīves un izdzīvošanas ciklā – līdz pat Medību likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajai kārtībai. Interesants ir statistikas pētnieku konstatējums, ka vidzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji nes barību meža dzīvniekiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais valsts vides inspektors Mārtiņš Blaus dzīvnieku barošanu vērtē pozitīvi: “Vēl jau nav bīstami zemas temperatūras, bet lielāks sals var ietekmēt izdzīvošanu. Pārgaujas novadā zvēri nāk ēst uz rapša laukiem, kur zaļums krietni sadīdzis. Vai barot meža zvērus pie privātmājām, lauka malā izberot barību, – tas ir diskutabli. Tā var iepazīt dzīvo dabu, redzēt tuvāk, bet tas veicina arī nevajadzīgu dzīvnieku baru koncentrēšanos kādā vietā.”

Pēdējos gados populāra ir dzīvnieku un meža putnu fotografēšanas metode, veidojot speciālas barotavas pievilināšanai. Cilvēki aizraujas ar nakts redzamības kameru uzstādīšanu māju tuvumā. Rezultāti ir pārsteidzoši, jo, piemēram, atklājas, ka plēsīgie dzīvnieki droši ienāk pagalmā, stirnas staigā gar logiem, un redzams, ka lapsa vai jenotsuns regulāri izēd suņa bļodu.

Jānis Bušs, DAP Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs, uzskata, ka visam jābūt saprāta robežās: “Meža putnus un zvērus vajadzētu barot tikai tad, kad ir lielais sals un tiešām grūti atrast ko ēdamu. Barību nedrīkst sagāzt kaudzēs, jo tam var būt negatīvas sekas: veidojas lieli dzīvnieku bari, vairāk visu posta, kā arī tādās vietās savairojas dažādas infekcijas. Mežacūkas nav pilnībā izmirušas, Cēsu pusē tīrumos un mežos ir konstatēti svaigi rakumi, nesen atklāts arī Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Pārgaujā.

Vairākās vietās, gan Pārgaujā, gan Līgatnē pie Ķempjiem, iedzīvotāji sūdzas, ka staltbriežu bari nāk uz tīruma un plēš ruļļos satīto un plēvēs iesaiņoto lopbarību. Ja dzīvniekus barotu mežā, tie nenāktu postīt laukus un dārzus. Ruļļus vēlams aizvest uz šķūni, neglabāt klajā vietā.”

Kā barot meža zvērus, precizē Virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns: “Meža zvērus nedrīkst barot ceļa tuvumā. Piemēram, ja dzīvojamā māja ir ceļam vienā pusē, mežs otrā – tas pakļaus barības meklētājus un arī autovadītājus nevajadzīgam riskam. Ja baro, tad tas jādara regulāri, jo dzīvnieki pierod nākt un pārbaudīt. Lielajā salā ar “pliku sienu” nepietiks, jādod arī sulīgā barība – saknes. Stirnu barotavas būvē, bet reti. Tās netiek obligāti uzskaitītas un pārbaudītas. Par Cēsu pusi nav zināms – cik to ir un vai ir jaunas. Savukārt mežacūkām ir speciālas graudu barības mucas ar dozatoru. Mednieki tādas gatavo paši, tie, kam vairāk līdzekļu, pērk. Tā mežacūkas piesaista konkrētai vietai, tad var kontrolēt dzīvnieku skaitu, kā arī barība nenobirst uz zemes un nevairojas baktērijas.”

Gadu gaitā novērots, ka vairākums pilsētu un ciematu iedzīvotāju ziemā vēlas pabarot putnus, gādā graudus, krāj maizes garoziņas, doniņas, speķa ādiņas. Arī piedāvājums Cēsu un apkārtnes veikalos ir gana plašs. Vairāki aptaujātie stāstīja, ka aizvadītajā nedēļā iegādājušies barotavas, sau­lespuķu un dažādu sēkliņu maisījumus.

Ornitologs Gaidis Grandāns nosauc vairāk nekā desmit putnu sugu, kuri ziemās tuvojas apdzīvotām vietām un visbiežāk apciemo barotavas. Tie ir pielāgojušies labumiem, ko var iegūt, uzturoties blakus cilvēkiem: zīlītes – lielā, pelēkā un zilzīlīte-, dzilnītis, sīlis, lauka un mājas zvirbuļi, dzeņi – dižraibais, mazais, vidējais un baltmuguras -, kā arī pelēkā dzilna, ķivulis, žubīte un ziemas žubīte, dižknābis, plukšķis, melnais mežastrazds, mājas balodis. Protams, arī putnu, tāpat kā meža zvēru, uzticību nedrīkst pievilt, ja iesākts, jābaro visu ziemu.