Ziņas

Sabiedrība

Barība ruļļos uz lauka iet bojā

Siens ūdenī. Tādu ainavu diemžēl var ieraudzīt ne vienā vien laukā.Foto: Indars Krieviņš

Vēl pagājušonedēļ tīrumi stāvēja ūdenī, ar tehniku pa tiem braukt nebija iespējams. Tagad zeme  sasalusi un saimnieki var vest mājās siena un skābsiena rulonus. Tie, kas nu jau iesaluši ūdenī, gan vairs lopbarībai neder.

Šoziem ne mazums dzirdēts, ka tāda vasara, rudens un arī ziemas sākums nav bijis pēdējās desmitgades. Siena vākšana bija jāizrauj mākoņiem no apakšas, bet laika aizvest mājās vai vismaz sakraut tuvāk ceļam nepietika.

“90 procenti siena ruļļu, visi salmi rudenī tika savesti, skābsiena rulonus, cik iespējām, savedām ceļmalās,” stāsta SIA “Vieno­t­nes” Stalbes pagastā valdes priekš­sēdētājs Normunds Ruķis un rēķinās, ka ap simts siena ruļļu nebūs izmantojami. “Rudenī tiem netika klāt, tad stāvēja ūdenī,” bilst zemnieks un atzīst, ka diemžēl rudenī, kad vēl varēja gatavot barību, nebija laika visus ruļļus novest no tīruma.

“Barības govīm pietiek. Tikai nevaram to nodrošināt sabalansētu. Katrā laukā ievākts no dažādas zāles. Parasti cenšamies sabalansēt barību, barojot sienu no viena, tad cita zālāja. Tagad jādod no tā, kur tiek klāt,” pastāsta N.Ruķis un piebilst, ka pilnvērtīga un sabalansēta barība, protams, ietekmē izslaukumus.

“Mums ir pakalni un lejas, savvaļas zirgiem un govīm ir iespēja izvēlēties, kur kuru brīdi atrasties, kur paslēpties no vēja. Zirgi paši atrod barību, govis gan grib, lai piebaro,” stāsta Raunas pagasta “Jaun-Ieviņu” saimniece Ineta Rudzīte un piebilst, ka siena rituļi stāv tīrumā, kāds arī vairs nebūs dodams dzīvniekiem un barības kvalitāte nav tāda, kādai vajadzētu būt. Saimniecībā patlaban ir 15 liellopi un seši zirgi. Ineta atzīst, ka “Jaun- Ieviņās” šī ziema nekādus pārsteigumus nav sagādājusi. “Vēl jau nezinām, cik ilgs būs pavasaris. Bijuši gadi, kad vēl aprīlī dzīvnieki bija jāpiebaro,” pārdomās dalās raunēniete.

Līgatnes pagasta “Zeltkalni” saimnieks Jānis Goldbergs balstās uz paša iegūtu pieredzi. “Zinu, kuras pļavas applūst, kuras mitrākas, no tām, cik vien ātri var, ruļļi tiek aizvesti,” stāsta saimnieks un uzsver, ka ik rudeni cenšas, lai uz lauka barība nepaliek.

Zosēnu pagasta saimniecības “Rīti” pārstāvis Kristaps Dra­vants pastāsta, kā tēva Kārļa saimniecībā pērruden ķerta katra saulaina diena, lai ap 80 lopu ganāmpulkam sagādātu barību. “Gaujmalā mums ir pļavas, kad upe pārplūda, daži siena ruļļi vispār nebija redzami, citiem tikai cepures ārā. Kāda tur lopbarība! Kad ūdens līmenis oktobrī nokritās, ar meža traktoru no šīm pļavām vedām ārā sienu. Ar citu pabraukt pa pļavu nevarēja,” rudenī piedzīvoto atceras zosēnietis. Tā 15 hektāros savāktie vairāk nekā simts ruļļi tagad noder tikai pakaišiem.

“Arī attālajās pļavās stāv ruļļi. Nav jau daudz, bet ir. Rudenī negribējās bojāt tīrumus,” bilst K. Dravants, uzsverot, ka ziemā barības ganāmpulkam pietiks, par to gan galva nesāp. “Toties tagad, kad uzsalis, šķiet, ir tāds kā atelpas brīdis. Nav arī dubļu,” bilst zosēnietis.

Ne viens vien zemnieks sūdzējies, ka ne tikai dabas apstākļi bojā ganāmpulkiem sarūpēto lopbarību, bet arī meža zvēri. Tie saposta ruļļus. N. Ruķis atklāj, ka pēdējos gados šī problēma viņus vairs neuztrauc, jo ir tikai atsevišķi tīrumi, kuros ziemā staltbrieži iet mieloties, un no tiem rudenī novest barību cenšas vispirms. “Kamēr vēl skābsiens nav savests mājās, lauka malā ruļļiem apkārt lieku elektrisko ganu. Citādi nevar. Rudenī pat pa to laiku, kamēr ar kravu aizbraucu un pēc tam atgriezos pļavā, staltbrieži bija iemanījušies ieiet nožogojumā. Gadās arī, ka pārrauj elektrisko ganu. Šoruden tā sabojāja 30 ruļļus, tie steidzami tika izbaroti,” par ikdienas saimniekošanu stāsta līgatnietis J.Goldbergs un uzsver, ja nesargās siena un skābsiena ruļļus, lopi paliks bez barības, jo staltbriežu apkārtnē ir ļoti daudz. “Rudenī braucu uz pļavu, desmit kilometru attālumā redzēju trīs barus, katrā ap desmit dzīvnieku. Lai aizsargātu dārzu pie mājas un ģimenei izaudzētu kaut burkānus, nācās pieciem hektāriem aplikt sētu. Tie ir lieli ieguldījumi, bet citādi dzīvnieki visu noēd,” atklāj J.Goldbergs un ar smaidu piebilst, ka vismaz mežacūku tagad ir krietni mazāk un pļavas vairs nav izrakātas, var normāli pļaut sienu.

Arī K. Dravants stāsta, ka staltbrieži sagatavotajai lopbarībai, kas tiek glabāta uz lauka, nodara lielu kaitējumu. “Ja staltbrieži atrod, kur skābsiena ruļļi salikti, tad jāsteidz glābt, ko var pagūt. Vairākus desmitus rituļu savedām mājās un uzreiz izbarojām. Zemnieki stāstījuši, ka pie kūts, kur salikti ruļļi, sanācis vairāk staltbriežu nekā fermā govju,” pārdomās dalās zosēnietis un uzsver, ka nav gatavs ieguldīt līdzekļus, lai ierīkotu nožogojumus, arī meža dzīvniekus barot negribētu. “Tas pārāk dārgs prieks. Ja pats vēl būtu mednieks, varbūt domātu citādi. Tagad katru rudeni cenšos ruļļus savest mājās,” saka Kristaps Dravants.

Tagad aukstās dienas sasaldējušas zemi un vismaz ar traktoru var uzbraukt uz tīruma, nedomājot, ka iegrims vai laukā paliks dziļas rises. Tas, ka siens, kas iesalis ūdenī, vairs neder lopbarībai, – skaidrs, bet pavasarī vienalga šie ruļļi būs jānovāc no lauka.