Anglijā, Skelmersdeilā, Mančesteras pievārtē, bāzētā latviešu imigrantu labdarības organizācija “Palīdzības banka” palīdz Cēsu novada trūcīgajām ģimenēm ar bērniem.

Organizācijas aktīviste Lija Baha – Kaufmane stāsta, ka Cēsis nav izvēlētas nejauši: “Es reiz dzīvoju Jāņmuižā, tāpēc vēlos palīdzēt tieši Cēsu apkārtnes ļaudīm. Būsim godīgi, ir daudz ģimeņu, kurās vecāki nespēj bērniem nopirkt ne ziemas drēbes, ne apavus, tādēļ jau mēs rīkojamies.”

Ģimenes, kurām nepieciešama palīdzība, akcijas dalībnieki atrod, ieliekot sociālo tīklu vietnēs informāciju par kārtējo akciju, un cilvēki piesakās.

Lijai tas ir sirdsdarbs – palīdzēt tiem, kuriem klājas grūti: “Tas ir gandarījums, ka varu palīdzēt savas pilsētas ne tik turīgiem cilvēkiem. Emocijas, kādas saņemam, izvadājot pakas, nevar aprakstīt – bērnu smiekli, vecāku laimes asaras, jo lielākā daļa ģimeņu nemaz nezina, ka mēs viņiem šīs pakas gatavojam. Adreses uzzinu dažādos veidos, no sociālā dienesta, dakterītes un paziņām, kas dzīvo Cēsīs.”

“Palīdzības bankai” ziedotāji ir vairāk nekā 20 Lielbritānijas pilsētās, organizācija ieguvusi atpazīstamību un uzticamību, tāpēc ziedotāju kļūst arvien vairāk, turklāt darbības princips ir – no adreses Lielbritānijā līdz adresātam Latvijā. “Tāpēc vienmēr ir pārliecība, ka nekas no pakām nepazudīs, jo viss notiek bez starpniekiem,” uzsver Lija.
Daiga Puriņa ir organizācijas uzticības persona Cēsīs, jo pie viņas tiek nosūtītas visas pakas, tajā skaitā kastes bez konkrēta adresāta. Lielākoties sūtījumi paredzēti bērniem, bet kaut ko sev var atrast arī viņu vecāki. Daigas dzīvē ir bijuši dažādi kritiski brīži, viņa no pieredzes saprot, lai cilvēks nepadotos, viņam ir tikai nedaudz jāpalīdz: “Gribētu palīdzēt tieši tiem, kuriem to visvairāk vajag, bet diemžēl gadās ģimenes, kas no šāda veida palīdzības dzīvo un neko negrasās mainīt. Cēsīs zinu piecas vietas, kur var saņemt līdzīgu palīdzību. Būtu jauki, ja tiktu izveidots vienots saraksts ar cilvēkiem un palīdzības punktiem. Šāds saraksts palīdzētu saprast, vai cilvēks kādā no palīdzības punktiem ir saņēmis pārtiku un apģērbu vai nav. Ja izrādītos, ka ir, tad priekšroka jādod tiem, kas vēl nav saņēmuši neko. Sastopamies ar ģimenēm, kas nāk ar uzstādījumu – man pienākas, bet, gods godam, tādu ir maz.”

“Palīdzības banka” rīko akcijas, no kurām sirsnīgākā un vērienīgākā izdevusies pagājušajos Ziemassvētkos. Svētku rītā brīvprātīgie šoferīši piekrāva busiņus ar sūtījumiem, paņēma adreses un paciņas izvadāja pa mājām. Viņi zvanīja pie namdurvīm, kuras atvēra samiegojušies cilvēki neziņā, ka viņiem pienākusi liela dāvana. “Daudzās ģimenītēs mazuļi vēl modās. Iedomājieties to sajūtu, ka klauvē pie durvīm un pasniedz dāvanu. Mazie lēkāja, tina vaļā kastes, stīvēja kājās zābaciņus, bija neizsakāms prieks redzēt tādas emocijas,” stāsta Daiga.

Otra akcija, kas, pēc Daigas domām, ir izdevusies, notika septembrī, kad bērni saņēma skolas somas ar nepieciešamajām lietām, lai uzsāktu mācības: “Palīdzējām 27 bērniem no Cēsīm, Amatas, Raiskuma, Raunas, Dzērbenes un Priekuļu pagasta Dukuriem.” Pēdējais sūtījums tapis, pateicoties Lielbritānijā izsludinātai akcijai “Iztīri savu skapi.” Daiga rāda uz atsūtītajām mantām un stāsta, ka visas lietas ir lieliskā stāvoklī: “Pārsvarā ģimenes Anglijā sūta kasti konkrētai ģimenei Latvijā. Tāpēc tiek lūgts pateikt vajadzīgo apģērbu, apavu lielumu, noskaidrots, kas ģimenei nepieciešams, precīzi sagatavots sūtījums.” Tāpat sieviete novērojusi, ka šī akcija uzrunā arvien vairāk latviešu ģimenes, no tām nes drēbītes, apavus, rotaļlietas. Ar “Palīdzības bankas” palīdzību iespējams tikt ne tikai pie drēbēm un pārtikas, bet arī pie bērnu ratiem, gultām, mēbelēm un elektroprecēm. Uz Līgatnes ielu 1, Cēsīs, var nākt kā jauns, tā vecs, jo ir sūtījumi, kas domāti arī pensionāriem. Iespējams pat sagādāt invalīdu ratiņus.

Labdarības akcijas rīkotāja aicina: “Palūkosimies apkārt, varbūt kaimiņam aiz sētas vajadzīga palīdzība. Varbūt pretējā ielas pusē dzīvo kāda paveca kundzīte, kurai arī noderētu atbalsts, jo ikdienā esam aizņemti katrs ar sevi un nepaliek laika palūkoties apkārt. Mums Lielbritānijā ir daudz vairāk brīva laika, jo neviens mēs nestrādājam vairākos darbos. Mums ir laiks gan vaļaspriekiem, gan atpūtai, gan labdarībai. Tāpēc priecāšos, ja cēsnieki sazināsies ar mani, ja uzzinās, ka kādam vajadzīga palīdzība.”

Nākotnē organizācijas aktīvisti plāno uzrunāt Cēsu klīnikas Bērnu un Dzemdību nodaļu: “Ja ir nepieciešamība, mēs varam sagatavot mazuļu drēbītes, jo bieži taču uz klīniku atved mazuļus, kuriem nav nedz autiņu, nedz krekliņu, ko samainīt. Mēs saskatām iespēju palīdzēt arī šeit.”

Organizācijas sociālo tīklu domubiedru grupā raksta Santa Serga: “Es zinu, ka pasaulē ir daudz cilvēku, kas palīdzēs, kas atbalstīs un nesavtīgi tērēs savu laiku, savus līdzekļus, lai grūtā brīdī kaut vienai ģimenei Latvijā palīdzētu. Paldies visiem, kas mums palīdz, ziedotājiem, koordinatoriem un, protams, šoferīšiem. Bez viņiem tas viss nebūtu iespējams. Mūsu kopīgajā mērķī ir liels spēks!”