Ziņas

Sabiedrība

Balsis saskaitītas, tituli sadalīti

Laureāti. Laikraksta "Druva" aptaujas "Gada cilvēks 2016" laureāti: Elīna Gulbe – Urbāne (no kreisās), Irita Stjade, Kitija Dzērve, Sandra Dzelzkalēja, Jānis Rozenbergs un Lāsma Dūmiņa.Foto: Māris Buholcs

Jau 19.reizi aizvadīts laikraksta “Druva” pasākums “Gada cilvēks”, kurā suminām tos Cēsu rajona iedzīvotājus, kuri izpelnījušies līdzcilvēku visaugstāko novērtējumu. Katru gadu no daudziem kandidātiem tiek izraudzīti tie daži, kuriem par iegūto titulu svinīgā pasākumā pasniedz apliecinājuma rakstus un tradicionālo balvu – pulksteni. Jau trešo gadu pasākumam telpas Vidzemes koncertzālē atvēlēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola un tās audzēkņi laureātus priecēja ar saviem priekšnesumiem.

Pasākuma ievadā, uzrunājot sanākušos, laikraksta “Druva” redaktore Andra Gaņģe pastāstīja, ka aizvadītajos aptaujas gados dažādās nominācijās godināti vairāk nekā 130 laureāti, bet kopumā aptaujai ieteikti gandrīz 2000 cilvēki – izcili sportisti, veiksmīgi uzņēmēji, tālredzīgi pašvaldību vadītāji, fantastiski pedagogi, tautas kultūras vēstures glabātāji un citi.

“Šī gada aptauja raksturīga ar to, ka ieteikti savas jomas profesionāļi – mediķi, pedagogi, pašvaldību darbinieki, neaizmirstot arī tos, kuri bez atlīdzības sevi velta sabiedriskai dzīvei. Mūsu šī gada laureāti sevī iemieso vērtības, kuras, kā reizēm šķiet, sabiedrība ir zaudējusi, proti, spēju pašiem uzņemties atbildību, spēju ar savu personības starojumu rosināt citus uz darbiem. Esam gandarīti, ka mums ir tā iespēja visus šos labos vārdus apkopot, lai pasākumā nodotu tos laureātiem,” teica A. Gaņģe.

Laureātu vidū arī uzņēmējs, picērijas “Studio pizza” īpašnieks Ģirts Bergins, kuram dažu nedēļu laikā šis bija jau otrais apbalvojums. Novembra beigās sarīkojumā “Cēsu uzņēmējs 2016” finanšu institūcija “Altum” viņam pasniedza savu balvu, norādot, ka tā pienākas tieši par uzdrīkstēšanos. Aizņemtības dēļ uzņēmējs gan pasākumā nevarēja piedalīties, taču balvas viņam tiks nogādātas.

Tituls “Par dažādu paaudžu pulcēšanu” piešķirts Pārgaujas novada aktīvajām jaunietēm Elīnai Gulbei – Urbānei un Kitijai Dzērvei, kuru vadītā sabiedriskā organizācija “Straupes jaunieši” rīko pasākumus, pulcējot visu vecumu auditoriju. Jautātas, kur rod laiku sabiedriskajām aktivitātēm, abas atzina, ka tiem, kuri dara, laika vienmēr pietiek, bet tiem, kuri nedara, tā vienmēr pietrūkst. Jaunietes norādīja, ka šī darbošanās vajadzīga, lai pārbaudītu, izaicinātu savas spējas, un ir patīkami, ja rezultātā citiem var radīt prieku: “Esam ģeogrāfiski izdevīgā vietā, netālu no pilsētām, un tas liek darboties. Straupieši ir lieli patrioti, te viss ir uz vietas – var sportot, dziedāt, dejot, aiziet uz bibliotēku, pašiem tikai jābūt interesei un vēlmei kaut ko darīt.”

Laureātes sveikt bija ieradies Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš, kurš atcerējās laikus, kad abas jaunās sievietes vēl bija skolas vecumā un pie viņa kā pagasta vadītāja nākušas, lai cīnītos par jauniešu deju kolektīva izveidi: “Viņas mācēja pārliecināt, ka tas ļoti nepieciešams, varbūt tas bija sākums viņu turpmākajai darbībai, jo saprata, ka ar neatlaidību var panākt visu. Novads ar saviem jauniešiem ļoti lepojas!”

Tituls “Par piebaldzēnu tiesību aizstāvēšanu” piešķirts Vecpiebalgas novada zemniecei Lāsmai Dūmiņai, kura izpelnījās piebaldzēnu atzinību par aktīvu darbošanos pret valsts iecerēto zonējuma maiņu Dabas aizsardzības plānā, kas apgrūtinātu īpašnieku tiesības rīkoties ar savu īpašumu.

Viņa pastāstīja, ka ir ar senām saknēm Piebalgā, no tēva puses zināmas sešas paaudzes, tāpēc plānotā iecere aizskārusi jo īpaši: “Nevarējām pieļaut, ka kāds no malas gribēja būt noteicējs mūsu zemē, mūsu īpašumos. Paldies visiem, kuri piedalījās protestos, jo lielam cilvēku pulkam ir spēks, ir jāiet, jārunā, jācīnās, tad daudz ko var panākt.”

Sveicēji no Piebalgas uzsvēra, ka viņiem ir patiess prieks par laureātes varēšanu un uzdrīkstēšanos, par spēju publiski izteikt vairāku tūkstošu cilvēku viedokli.

Laureātes vīrs Arnis Dūmiņš “Druvai” atzina, ka balva ir kā gandarījums, kas stimulēs Lāsmu darboties arī turpmāk, un arī citi sapratīs, ka darot var paveikt daudz: “Jebkura uzslava dzen uz priekšu. Protams, tas nav izšķirošais, mēs cīnītos arī bez tām, jo šie plānotie liegumi skar mūs, un to negribam pieļaut! Ja gribam attīstīties, ir jādara. Ja neviens neko nedarīs, būs tā, kā noteiks citi no malas. Ja nav ekonomiskās brīvības, nav arī politiskās brīvības.”

Tituls “Par sirsnību un iejūtību ārstes darbā” piešķirts ģimenes ārstei Iritai Stjadei, kuras prakses vieta nedaudz vairāk kā gadu ir Straupē.

Ārste pastāstīja, ka kopš skolas neapzināti domājusi par mediķa profesiju: “Jau no pirmās klases skolotāja lika mums nest bildītes par savu nākamo profesiju. Kad beidzām vidusskolu, skolotāja mapes mums atdeva. Tad secināju, ka tikai vienu gadu esmu gribējusi būt skolotāja, pārējās bildes ir par skaistajām “tūtēm”, kā toreiz saucām cepures, kas medmāsām bija galvā. Laikam jau audzinātāja pirmajā klasītē saskatīja, kas gribam būt, vajadzēja to tikai īstenot!”

Laureāte vispirms strādājusi Rīgā, Vecmīlgrāvī, tad Kalnciemā, līdz pērn pārcēlās uz Pārgaujas novadu.

“Mani te uzņēma ļoti labi, bet varu atzīties, ka biju ļoti nobijusies. Jo, ja dakteris ir ar pieredzi, no viņa prasa daudz vairāk. Ārsta darbs nebeidzas līdz ar darba laika beigām. Man kādreiz saka, kāpēc brīvdienās ceļu tālruni, bet saprotu, ka labāk pateikt, kādus medikamentus cilvēkiem vajadzētu nopirkt un lietot, jo zināšu, ka terapija uzsākta pareizi,” stāstīja I. Stjade.

Ārste arī atzina, ka viena neko nespētu, tāpēc paldies gan pašvaldībai, kas piešķīrusi dzīvokli un rūpējas, lai ārsta prakses telpās nekā netrūktu, gan pacientiem, gan ārsta palīdzei Ingai Mednei: “Pat ja pacientu tikai nedaudz virs tūkstoša, vienam ir grūti. Arī šobrīd, kad es saņemu balvu, Inga strādā.”

Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks I. Kalniņš ar smaidu atcerējās laiku, kad I. Stjade sāka strādāt Straupē: “Pagasts uzreiz saviļņojās. Uz doktorātu nāca kungi, kuri nekad nebija gājuši, un dakterīte meklēja viņiem kādu kaiti. Vīriem tas patika, tad arī kundzes nolēma iet, lai saprastu, kas vīriem tur tā patīk. Bet, runājot nopietni, mūsu dakterīti novērtē ne tikai Straupē, Pārgaujas novadā, pie viņas brauc arī no Cēsīm un citām vietām. Gribu pašvaldības vārdā viņu sveikt par varonību, jo mūsdienās atnākt no lielpilsētas uz attālāku novadu ir varonīga rīcība, un darīsim visu, lai ārsti noturētu.”

Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča, sveicot laureāti, atzina, ka neatceroties līdzīgu gadījumu, kad tik īsā laikā kāds ģimenes ārsts būtu izpelnījies tik lielu atzinību: “Nekļūdīšos, sakot, ka straupiešiem paveicies, jo viņiem ir tik atsaucīga, pretimnākoša, rūpīga daktere.”

Tituls “Par augstu profesionalitāti pedagoga darbā” piešķirts Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas skolotājai Sandrai Dzelzkalējai. Saņemot balvu, viņa neslēpa, ka mīl savu darbu, tā esot vislielākā veiksme.

Viņa ar vispozitīvākajām emocijām atcerējās vasaru, kad bijusi 3×3 nometnē, kas devusi vārdos neizsakāmu pozitīvisma lādiņu: “Katram novēlu vismaz reizi mūžā tur nonākt, jo tik emocijām bagāta nedēļa sen nav bijusi. Kopā ar sirsnīgiem, labestīgiem, gudriem cilvēkiem, kuriem vārds – Latvija – nav tikai tukša skaņa. Pēc sešām dienām mana nedaudz aprūsējusī latvietības izjūta ir krāšņa, spoža un nesatricināma!”

Šī gada aptaujas galvenais tituls – “Gada cilvēks 2016” – piešķirts Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam.

Cēsis jau vairākus gadus ir uz attīstības viļņa, bet šī gada lielākais notikums nenoliedzami bija pilsētas 810.gadadienas svinības, kas pulcēja aptuveni 60 000 cilvēku. Pilsētas mērs atzina, ka cilvēku interese par Cēsīm arvien pieaug un pēdējos gados gan cēsnieki, kuri strādā Rīgā vai ārzemēs, arī daudzi citi Latvijas iedzīvotāji Cēsis ieraudzījuši citādā gaismā.

Viņš atcerējās laiku pirms vairākiem gadiem, kad nedaudz bija pastrādājis pašvaldībā, sācis studijas augstskolā “Turība”, un tad nācis darba piedāvājums no kāda uzņēmuma Rīgā, kur piedāvāta apmēram trīs reizes lielāka alga: “Vilinājums bija liels, to arī pieņēmu, bet pēc trim nedēļām teicu darba devējām, ka gribu atpakaļ uz Cēsīm. Tas bija laiks, kad sapratu, ka labāk strādāt par trīs reizes mazāku algu, bet darīt to, kas patīk.”

Laureātu Pasaules latviešu mākslas centra vārdā sveica Baiba Eglīte, norādot, ka J.Rozenbergs ir viens no tiem, kas cēsniekus rosina uz attīstību, izaugsmi, un pilsētā vēl tiks paveikti lieli darbi: “Kad gāju pirkt puķes un teicu, kam tās dāvāšu, pārdevēja sacīja, ka viņš ir pelnījis par to, ka ir jauns, darbīgs, un par to, ka ir cilvēcīgs.”

Fotoreportāžu no svinīgā sarīkojuma skatieties Galerijās.