Ziņas

Sabiedrība

Baidījās runāt skaidru valodu

Rimtā ikdiena. Tāda tā vairs izkatās tikai no malas. Pansionāta klientiem un darbiniekiem gaidāmās pārmaiņas rada bažas.Foto: Māris Buholcs

Raunā aprūpes centra nebūs, tas tiek slēgts un Labklājības ministrija savu lēmumu nemainīs, tas ir neatgriezenisks.

Viens no būtiskākajiem iemesliem – ēka neatbilst aprūpes centra prasībām, tā nav valsts īpašums. Tas nekas, ka 1264 iedzīvotāji parakstījuši vēstuli, kurā argumentēti iebilst pret slēgšanu. Ministrija atbildējusi, ka raunēniešu viedoklis tikšot pieņemts zināšanai.

Otrdien Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe tikās ar ministrijas valsts sekretāri Ievu Jaunzemi. “Ministrija taču publiski neatzīs, ka kļūdījusies, un lēmumu nemainīs. Papildu naudas nav, un klientus pārvedīs, bet tikšot meklētas iespējas darbiniekiem piedāvāt darbu ne tikai “Ezerkrastos”, kur turpmāk dzīvos Raunas pansionāta iemītnieki, bet arī Ropažos, Allažos. Kaut par slēgšanu bijis skaidrs jau sen, mums neteikuši, jo cerējuši, ka varbūt radīs kādu risinājumu,” stāsta domes vadītāja.

Šāda metode, kas ļoti atgādina pazīstamo strausu, kas iebāzis galvu smiltīs, un, kamēr tas tā stāv, gan jau lietas pašas nokārtosies. Nokārtojās arī. Tikai vai labākajā izpildījumā.

Kāpēc ministrija nesteidzās savu lēmumu

par pansionāta slēgšanu paziņot pašvaldībai, rada vislielāko neizpratni gan iedzīvotājiem, gan darbiniekiem, gan klientiem.

Kā raksta “Neatkarīgā Rīta Avīze”: “Izrādās,

lēmums par

filiāles “Rauna” slēgšanu bijis zināms jau pagājušajā gadā un arī brīdī, kad Raunas novada dome rakstījusi ministrijai un taujājusi informāciju par valsts finansētā aprūpes centra nākotni. “Jā, visticamāk, vajadzēja pateikt tieši, ka “Raunu” plānojam slēgt…” tagad saka I. Jaunzeme. Taču vēstulē pašvaldībai valsts plāni tika ietērpti maigākos vārdos, proti, – tiks vērtēta centra pastāvēšanas nākotne. Uz jautājumu, kāpēc pašvaldībai konkrēti nevarēja darīt zināmu, ka centru plānots slēgt, un sagatavot darbiniekus, iemītniekus un pašvaldību šai reformai, informēt par iespējām veidot citus sociālos pakalpojumus, valsts sekretāre atbild: “Tas neko nebūtu mainījis, un mums arī tad vēl nebija zināms, vai un kāds finansējums būs no Eiropas alternatīvo sociālo pakalpojumu izveidei pašvaldībās. Tagad tas ir zināms, un sarunā ar novada vadību mēs teicām, ka nākamgad arī pašvaldība varēs pieteikties ar projektiem, lai Raunā veidotu alternatīvus sociālos pakalpojumus, piemēram, sociālos uzņēmumus, grupu dzīvokļus cilvēkiem ar invaliditāti, kuri varēs dzīvot ārpus pansionātiem. Rauna un līdzīgi centri ir tieši tādi, kuri atbilst šo jauno pakalpojumu izveidei. Problēma šajā situācijā ir tāda, ka visu laiku bijusi paļaušanās uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem.”

Raunas novada domes valdījumā jau ir Gatartas pansionāts. Par to, kā turpmāk attīstīt sociālos pakalpojumus, pašvaldībā spriests ne reizi, tās speciālisti strādā darba grupās, kur izstrādā pamatnostādnes, kā pašvaldības iesaistīsies deinstitucionalizācijas procesā, proti, pasākumos, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti dzīvi sabiedrībā.

“Daudz tiek runāts par pusceļa mājām, tāda vai kas līdzīgs varētu būt Raunā. Taču pagaidām vēl nav izstrādāta likumdošana, kā tos, kuri dzīvo aprūpes centros vai kuriem tie piedāvāti, dzīvos šajās pusceļa mājās. Arī par Eiropas naudu vēl nav nekādas skaidrības. Vispirms vecā sistēma tiek izārdīta, tad domās, kā dzīvot tālāk,” domās dalās domes priekšsēdētāja un atzīst, ka, lai ko tagad arī neizdomātu pašvaldība, diemžēl pansionāta darbībā būs pārrāvums. “Vai mūsu spēkos būs izveidot aprūpes iestādes, rādīs laiks. Saprotam, ka tas nav tik vienkārši, vajadzīga arī nauda,” saka Evija Zurģe.

Raunas novada dome vēstuli ar savāktajiem parakstiem nosūtīja Saeimai. “”Raunas” slēgšana kārtējo reizi parāda, ka valsts institūcijas nerēķinās ar pašvaldībām, reālo situāciju. Raunai pansionāta slēgšana ir tas pats, kas Liepājai bija “Liepājas metalurgs”. Tikai te ir stāsts, ka domājusi nav ministrija, nevis privātīpašnieks, un tā grib paeksperimentēt,” “Druvai” viedokli par pansionāta slēgšanu izsaka Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents un piebilst, ka arī reģionā

par to, ka ir iecere slēgt “Raunu”, nav bijis zināms.

Arī sociālajos tīklos par “Raunas” slēgšanu ir daudz atsauksmju. “Apbēdinoši ir tas, ka vecā pansionāta slēgšana notiek tik strupi, nepārsūdzami un steigā. Ja ministrija apsēstos pie sarunu galda ar pašvaldību, varētu atrast pakāpenisku un visām pusēm apmierinošu risinājumu – arī klientiem, viņu radiniekiem un darbiniekiem. Kāpēc nesarunājamies?”, rakstīts kādā viedoklī, bet cits ir asāks: “”Jā, visticamāk, vajadzēja pateikt tieši, ka Raunu plānojam slēgt…” saka valsts sekretāre. Cik iejūtīgi un mīļi! Paldies, LABKLĀJĪBAS ministrija! Jūs mākat paņirgāties par cilvēkiem! Lai labs miegs naktī LM darboņiem!”

Sarmīte Feldmane