SIA “Līgatnes ābele” agronome Gaida Grava teic, ka šogad padevusies ļoti laba aveņu raža – ja sausums paskādēja zemenēm un ar meža veltēm arī ir kā ir, tad ar avenēm viss ir vislabākajā kārtībā – ogu ir daudz un tās nemaz nav tik sīkas.

Uzņēmuma darbinieki jeb kodoliņš deviņu cilvēku sastāvā strādā kā atspoles. Vieni sver, citi pieņem telefona zvanus, vēl kāds ierāda, kur lasīt ogas, uzrauga kārtību. No astoņiem hektāriem aveņu uzņēmums šogad plāno ievākt piecas tonnas.

Ik pa laikam pagalmā iebrauc privātās mašīnas, cilvēki izkāpj ar tukšiem traukiem. “Ļaujam pašiem lasīt avenes un brīnāmies, ka pašlasīšanai ir tik liela piekrišana. Šogad, kā nevienu gadu, brauc līdz šim neredzēti lasītāji. Čaklākie klāt jau septiņos no rīta, pa pāris stundām pielasa deviņus kilogramus. Cilvēkiem patīk lietderīgi izmantot atvaļinājuma laiku, brauc ģimenes ar bērniem. Iedzīvotāji aizvien vairāk uzmanības pievērš tam, kas ir ēdienkartē. Starp pašmāju un citur audzēto izvēlas vietējo,” saka G. Grava.

Pagājušajā ziemā avenes tikai pavisam nedaudz apsala, bet toties karstuma dēļ agrāk izziedēja. “Tā kā vēl divas nedēļas, un aveņu laiks būs garām,” saka agronome. Ogas ir tīras, sulīgas, smaržīgas un saldas. “Līgatnes ābele” ir integrētās audzēšanas saimniecība, un avenes šogad miglotas tikai vienu reizi vēlu vakarā, nodrošinot vides aizsardzību un rūpējoties par cilvēku veselību.

Taujājot steidzīgajiem lasītājiem, kāpēc viņi neizvēlas vieglāko ceļu un avenes nepērk tirgū, viņi pastāsta, ka pats sev strādā rūpīgāk, ogas nav tik samīcītas un lasot arī vēderam tiek savs prieks. “Mēs jau smejamies, ka pašus arī vajadzētu nosvērt pirms un pēc lasīšanas, ne tik tos traukus vien,” smej kāda māmiņa, atklājot, ka viņa nodarbojas ar kūku cepšanu, tāpēc vizuāli skaistas ogas viņai ir īpaši svarīgas.
Uzņēmums avenes tirgošanai nekur neved, pasūtījumus pieņem uz vietas. “Mums ir noslēgts līgums ar vīnu darītavu, tāpat ar rehabilitācijas centru “Līgatne”. Pēc aprēķiniem redzam, ka trīs tonnas jau nolasītas,” stāsta G.Grava.

Nākamās rindā gaida jāņogas četru hektāru platībā, tad upenes. Tad būs vācami kartupeļi, āboli un pārējie dārzeņi – burkāni, bietes, sīpoli un kāposti. “Jāņogu būs daudz, bet ar realizāciju ir problēmas. Pagaidām vēl uzpircēji ir kūtri, laikam izpēta tirgu, bet, ja raža būs liela, cena kritīsies,” tā G. Grava.

Vaicāta, vai ogu audzēšana ir ienesīgs bizness, agronome saka, ka viss atkarīgs no noieta tirgus, taču, ja par realizāciju laikus padomāts, tad noteikti. “Katrs gads nedaudz atšķiras. Ja šis nebūs ābolu gads piemājas dārziņos, tad mums tas būs veiksmīgs, ja visiem labas ražas, tad gads vērtējams dalītām jūtām, taču mums ir aukstuma kameras, tāpēc ābolus var realizēt visu ziemu. Sarežģītākais uzņēmējdarbībā ir neprognozējamība, jo uz priekšu neko nevar paredzēt. Nezini, vai izdosies piegādāt tik, cik paredzēts līgumā, ne to, kāda būs cena un laikapstākļi. Katru gadu ir dažādi riska faktori, tāpēc viss jāpārdomā, jāparedz,” domās dalās agronome.

Katrs šajā kolektīvā dara visu, dara to, kas tobrīd svarīgākais. “Mums tas ir dzīvesveids, mēs citādāk nemaz nemākam. Ja trīs dienas jāpasēž mājās, jau rodas sajūta, ka tev kāds laupījis visu prieku, bet daudziem šāds ritms šķiet par smagu. To redzam, skatoties uz algotajiem sezonas darbiniekiem,” bilst G.Grava.

Uzņēmums vasarā pieņem darbā arī skolēnus. Ir jaunieši, kuri strādā līgumsaistībās un pelna par katru salasīto ogu kilogramu. “Uzskatu, ka līdz galam skolēnu nodarbinātība nav pārdomāta. Ja viens jaunietis motivēts čakli strādāt, par katru kilogramu nopelna 68 centus, tikmēr blakus otrs stāv un urbina degunu, jo zina, ka tā kā tā no pašvaldības saņems garantēto samaksu. Lai cik skumji – bērni neprot strādāt. Daļa arī nav ieinteresēti, bet daļa tiešām nemāk, nav prasmju. Pavisam maz ir tādu, par kuriem prieks. Domāju, ka pilsētas bērniem vecāki labi pelna un vecāki nav lauku darbu darītāji, tāpēc bērni nezina elementāras lietas. Varu tikai aicināt vecākus izmantot pašlasīšanu kopā ar atvasēm, kaut vienu spainīti pielasīt, bet tā, ka bērns saprot, ka tas ir darbs un kā to dara. Diemžēl šajā laikā darbiniekiem nav tik daudz laika, lai katram veltītu individuālu pieeju,” viedokli pauž agronome.