Ziņas

Sabiedrība

Autoveikalam naudu saziedo Vācijas TV skatītāji

Dāvana. Leokādija Leščika (no kreisās), kuras bizness saistīts ar autoveikala tirdzniecību, saņem negaidītu dāvanu no Vācijas – gandrīz jaunu busu, kas pilnībā aprīkots biznesa turpināšanai.Foto: no albuma

Liepēniete Leokādija Leščika, autoveikala saimniece, saņēmusi par Vācijas televīzijas skatītāju saziedoto naudu iegādātu un tirdzniecības vajadzībām aprīkotu mikroautobusu, bet garās birokrātijas dēļ strādāt vēl nevar.

Ar lielisku ziņu šonedēļ dalījās žurnāliste Sandra Valtere, kura sadarbojas ar Vācijas televīzijas kanāliem. Viņa pērn portālā lsm.lv izlasījusi par autoveikalu Liepā, šī biznesa īpašnieci   Leo­kādiju Leščiku un nolēmusi izveidot sižetu Vācijas televīzijas kanālam “ARTE”.

“Pavadījām kopā ar Leokādiju visu dienu, izbraucām pa dažādiem ceļiem uz tāliem nostūriem, arī tur, kur ceļa galā viena māja, bet sagaida priecīga kundze, jo šādi var tikt pie pirmās nepieciešamības precēm,” stāstīja S. Valtere.

Tapusi 30 minūšu filma, kas demonstrēta arī citos kanālos. Sižetā arī autoveikala busiņa vadītājs stāsta, ka tehnika veca un prasa remontus. Arī Leokādija atzīst, ka šī ir problēma, jo jaunam busiņam naudas nav. Tad pienāca nenovēršamais, spēkrats atteicās kalpot, un Leokādijas klienti palika bez apgādes.

“Pēc sižeta sākām saņemt vēstules no vāciešiem, kuri to noskatījušies, kuri bija gatavi ziedot naudu jauna busiņa iegādei,” stāsta S. Valtere. “Visus ziedot gribētājus savedām kopā, rezultātā tika savākta pietiekama summa, kas ļāva nopirkt divus gadus vecu busiņu un arī to aprīkot ar visu autoveikalam nepieciešamo: ledusskapjiem, saldētavām, plauktiem.”

Kad dāvana bija sagādāta un aprīkota, viens no ziedotājiem sēdās pie stūres, lai busiņu no Dortmundes atstūrētu uz Liepu. Otra lielākā ziedotāja atlidoja no Vācijas, lai personīgi būtu klāt tā nodošanai saimnieces rīcībā.

“Tas tiešām ir pārsteidzoši,” saka S. Valtere. “Saprotams, ka 90.gadu sākumā ļaudis vecajā Eiropā bija gatavi palīdzēt, bet izrādās, arī tagad vēlme atbalstīt tos, kuri dara, joprojām ir dzīva. Oktobra sākumā buss tika nogādāts Leokādijai, par šo akciju tapa vēl viena filma, kas pirmizrādi Vācijā piedzīvos 20.novembrī, lai redz, ka labs darbs nepaliek apslēpts.”

Mikroautobusam līdzi dotas jaunas ziemas un vasaras riepas, arī rezerves eļļas kanna, pilna degvielas tvertne, rezerves logu tīrītāju komplekts, lampiņas nākamajiem pieciem gadiem un vēl cits nepieciešamais. Auto sānu un aizmugures durvīs iebūvētas kāpnītes, lai vieglāk iekāpt.

Pati Leokādija Leščika, jautāta par sajūtām, uzzinot par dāvanu, saka, ka to nav iespējams aprakstīt: “Tā bija kā pasaka, neticēju, ka tas notiek ar mani. Vajadzēja dažas dienas, lai saprastu, ka tā tiešām ir patiesība. Nekad mūžā tādu dāvanu saņēmusi nebiju.”

Sarunā viņa arī atklāja, ka, lai gan pagājis mēnesis, kopš braucamais saņemts, joprojām nav izdevies nokārtot visas formalitātes, lai atsāktu darbu. Izrādās, normatīvie akti nosaka, ja maina transporta līdzekli, ko izmanto autoveikalam, visi saskaņojumi jāatjauno, kaut    pakalpojuma juridiskais sniedzējs nemainās. Saskaņojumi nepieciešami no visām pašvaldībām, kur plānots tirgoties, arī atļaujas no valsts iestādēm, ja tiek tirgotas akcīzes preces. Lai arī pēc teritoriālās reformas ir viens Cēsu novads, līdz gadu mijai vēl vajadzīgs saskaņojums no visiem tajā apvienotajiem novadiem, bet attālinātā darbā laikā tas notiekot ļoti lēni.

“Gaidām ne tikai mēs, bet arī pircēji, kuriem solām, ka tūlīt, tūlīt būs, bet joprojām – nekā. Paši arī jau krietnu laiku sēžam bez darba, neko nopelnīt nevaram, bet ko lai dara, likumi paliek likumi. Kad iepriekšējais transports beidza savu eksistenci, domājām, ko darīt. Tad nāca šis pārsteigums, bet iet laiks, un joprojām nav izdevies visu noformēt. Bez atļaujām braukt negribas, esam likumpaklausīgi,” atzīst L. Leščika.

Nu klāt nācis vēl kāds rūgtuma piliens. Īsi pirms raksta publicēšanas piezvanīja L. Leščika, sakot, ka saņēmusi nepatīkamu pārsteigumu, proti, Priekuļu apvienības pārvalde izsniegusi tirdzniecības atļauju, bet noteikts, ka maksa mēnesī par tirdzniecību ir 120 eiro: “Tas ir pārāk daudz. Mēs neliekam lielu uzcenojumu precēm, tikai tik, lai var nosegt izdevumus, kas nav mazi, jo degviela tagad dārga, arī lai pašiem sanāk minimums, bet ar šādu nodevu nespēsim izdzīvot vai arī nāksies likt lielāku uzcenojumu. Iepriekš Priekuļu novadam nekas nebija jāmaksā. Šobrīd esam dīvainā situācija, ar ko braukt, ir, bet ar tādiem noteikumiem pastāvēt nevaram.”

Priekuļu apvienības pārvaldes pienākumu izpildītāja Evita Šīrante, lūgta skaidrot situāciju, norādīja, ka iepriekšējais līgums slēgts pirms deviņiem gadiem, kad pašvaldībai vēl nebija izstrādāti saistošie noteikumi par tirdzniecības kārtību novadā, tāpēc arī nodeva netika prasīta. 2015. gada 30. jūlijā apstiprināti saistošie noteikumi Nr.7 “Par ielu tirdzniecību un nodevas apmēru par ielu tirdzniecību Priekuļu novadā”.

“Tolaik līgums netika pārslēgts, lai gan ar citiem uzņēmējiem tas tika izdarīts. Tagad mūsu darbinieki konstatēja, ka šim tirgotājam netiek piemērota maksa atbilstoši saistošajiem noteikumiem. Patiesībā var teikt, ka viņi dabūjuši lielu atlaidi, jo nebija jāmaksā no 2015.gada līdz šim brīdim,” skaidroja E. Šīrante.