Ik dienu izskan ziņas par kādu grants ceļa posmu, kas ir dziļās bedrēs un peļķēs, ka ar vieglo mašīnu pat nevar izbraukt. Laikapstākļi mainās un tiem līdzi arī ceļu stāvoklis.

Pavasarī, kad kūst sniegs, atlaižas zeme, ceļi vietām ir kā liela dubļu lāma, citviet – nesaprotami dziļu malu vannas. Un tā tas ir teju katru pavasari, vieni grants ceļi nedaudz labāki, citi – tik slikti, kā vēl nekad. Liela atšķirība arī starp novadiem – vienā ceļi vēl sasaluši un līdzeni, ka prieks braukt, citā jau pilnībā atlaidušies un pavasara šķīdonis jau beidzies.

Pēdējā laikā ne reiz vien publiski runāts par ceļa Mārsnēni – Liepa kritisko stāvokli. Pirms dažām dienām tas bija neizbraucams, tagad, kā atzīst liepēnieši, braukt var.

“Jaunītes” atrodas dažus metrus no ceļa. Kaimiņienes Ingrīda Zariņa un Gunta Gribule dienas vidū izgājušas garākā pastaigā. “Kamēr nav dubļu, varam iet. Pirms trim dienām greiders piecas, sešas reizes nobrauca. Ak­meņus izcēla, labi, ka smagās mašīnas brauca, tad iespieda grantī,” pastāsta Ingrīda Zariņa un piebilst, ka tas sliktais ceļa posms līdz mājai nav garš, jo tālāk uz Mārsnēnu pusi ceļš ir daudz sliktāks. Taču lietainā laikā pavasaros un rudeņos lielais ceļš vienmēr ir bedrēs. “Ne jau viss, bet noteiktās vietās, kur avotains. Pirms dažiem gadiem izraka grāvjus, uzbēra ceļu, bet greiderējot grāvji atkal tiek aizbērti, vienā pusē jau pavisam sekli. Daudzi iet kājām no Sarkaņiem uz Liepu. Kad mašīnas, ātri braucot, met akmeņus, ir bīstami iet. Tie, kuriem jābrauc katru dienu, lauž mašīnas. Ja vēl uzvelc labas drēbes un ej uz Liepu, var gadīties visādi, jo sevišķi vieglās mašīnas brauc tik ātri, ka dubļi un akmeņi šķīst. Tādu lidotāju jau netrūkst,” pārdomās dalās liepēniete Gunta Gribule. Ingrīda pastāsta, ka kādai kaimiņienei noteiktā laikā jābūt Cēsīs, bet ar autobusu, kas iet pa Mārsnēnu ceļu, braukt neuzdrošinās, jo reiz ceļa dēļ tas kavējies par desmit minūtēm. Tagad divus kilometrus iet kājām uz autobusu pieturu pie Valmieras ceļa, kaut pietura ir tepat pie mājas.

“Kur no Liepas puses beidzas asfalts, kādus desmit metrus līdz priedei ir ieleja, un tā vienmēr bedrēs,” bilst Gunta un stāsta, ka līkumā aiz Līzītēm parasti pavasaros ceļš rūgst, izveidojas dziļa bedre, kurai pāri nevar tikt. Tāpat neizbraucams ir pie Sarkaņiem. “Ir uzliktas ierobežojuma zīmes, bet tikko baļķvedējs ar piekabi aizbrauca. Arī tās smagās mašīnas, kas ved būvgružus uz jauno ceļu, nav vieglas,” saka Gunta. Kaimiņienes atceras, kā daudzreiz solīts, ka reiz ceļu asfaltēs. “Pēc pāris dienām jau atkal būs bedrēs, jāpriecājas, ka vismaz kādu dienu ir ejams un braucams,” saka liepēniete Ingrīda Zariņa un piebilst, ka nav jau vairs tālu sausais laiks, kad ceļš būs putekļos un vējš tos nesīs uz māju un pagalmu.

Līzītes kaltes darbiniece Antra Čobotara pastāsta, ka katru dienu no tiem, kuri brauc uz kalti pēc graudiem vai spēkbarības, jādzird, cik slikts ceļš. “Tie, kuri brauc no Raunas, Mārsnēniem, par ceļu vien runā. Kā nogreiderē, pēc trim dienām atkal ir bedrēs. Ja uzlīst lietus, tad vēl ātrāk. Dažviet bedres tādas, ka ar vieglo mašīnu nevar izbraukt. Ir vietējie, kuri brauc pa mazajiem ceļiem, lai kādu slikto posmu apbrauktu,” pārdomas izsaka Antra Čobotara un atzīst, ka pēc pāris dienām ceļš atkal būs sliktā stāvoklī.

Katrā novadā ir kādi grants ceļi, par kuru stāvokli iedzīvotāji un uzņēmēji regulāri pauž sašutumu. “Nav tādas vietas, kur situācija uz ceļa būtu katastrofāla. Neviens arī nav sūdzējies, ka nav varēts izbraukt. Vietām uz brauktuves ir bedres, peļķes. Vēl jau ceļu rūgšana priekšā, “ saka Amatas pašvaldības pagastu saimniecības pārzinis Modris Veitners. Viņš uzsver, ka uz ceļiem ir saliktas norādījuma zīmes un kokvedēji tās ievēro. Daudzi steigušies izvest kravas, pirms pašvaldība un valsts ceļu apsaimniekotājs pieņem lēmumu transporta masas ierobežojumiem. Tie tiek ieviesti un atcelti pēc katra konkrētā ceļa faktiskā stāvokļa un iespējamo bojājumu izvērtēšanas.

PKS “Straupe” loģistikas vadītājs Sandis Veitmanis “Druvai” stāsta, ka pēdējās dienās grants ceļi, pa kuriem brauc piena mašīnas, ir normāli. “Tagad tikai mežos vēl brauktuves ir sasalušas, citur zeme atlaidusies. Pirms pāris nedēļām Pārgaujas pusē ceļi bija ļoti slikti. Bija vajadzīga šoferu meistarība, lai dažviet aizbrauktu līdz fermai. Visi maršruti tika izbraukti. Bet grants ceļi tādi ir katru pavasari,” stāsta Sandis Veitmanis un uzsver, ka gan pašvaldība, gan valsts ceļu apsaimniekotājs, tiklīdz varēja, operatīvi nogreiderēja ceļus.

“Daži klienti atsaka atkritumu izvešanu, sakot, ka viņiem ir neizbraucams ceļš, bet šādu gadījumu maz. Šobrīd vairāk tā tomēr ir šoferu atbildība, viņi vērtē, pa kuriem ceļiem var izbraukt, kuri izskatās neizbraucami, “stāsta SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leimane. Viņa atzīst, ka daudzviet uz ceļiem ir uzstādītas auto masas ierobežojuma zīmes. Pilna “ZAAO” mašīna sver ap 30 tonnām, bet ierobežojums noteikts gan līdz 6.5 tonnām, gan līdz 10 tonnām. “Sazināmies ar klientiem un vienojamies par atkritumu izvešanas grafiku,”teic Z.Leimane.

Latvijā no kopējā valsts ceļu tīkla aptuveni 55 procenti ir grants ceļi. Iestājoties pavasarim un atkusnim, šo ceļu stāvoklis pasliktinās, un tas ietekmē krietnu daļu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju. Ierobežojumi atkarībā no laika apstākļiem var būt vēl visu aprīli “Ja ir plānota konteinera tukšošana, bet tā nenotiek piebraucamo ceļu stāvokļa dēļ, jāmaksā par plānoto izvešanu nav. Kad ceļu stāvoklis uzlabosies, vienosimies par izvešanu,” atgādina Z. Leimane.
Nedēļas nogalē meteorologi sola siltu laiku. Tad atkal mainīsies arī ceļu stāvoklis.