Automašīnu noma ir zināms pakalpojums, taču Rīgā pieejams arī automašīnu koplietošanas pakalpojums jeb car sharing. Atšķirībā no klasiskās nomas, kur minimālais termiņš ir diennakts, mašīnu var iznomāt kaut uz piecām minūtēm.

Galvaspilsētā šo pakalpojums sniedz “CityBee”, kas darbojas 14 Eiropas pilsētās, kā arī Latvijas uzņēmums “Carguru”, kura izveidotājs ir bijušais Sa­eimas deputāts Vladimirs Reskājis. Tieši viņš pirmais iepazīstināja galvaspilsētas iedzīvotājus ar car sharing.

Viss iekļauts

Lūgts pastāstīt par pakalpojuma būtību, uzņēmējs norāda, ka automašīnu koplietošana ir vistuvāk auto nomai, taču ar dažām būtiskām atšķirībām: “Pirmā atšķirība, ka mūsdienās cilvēks visas operācijas veic, izmantojot mobilo lietotni, ar kuras palīdzību var piereģistrēties, iznomāt mašīnu, to atslēgt un aizslēgt. Otrā atšķirība, ka šis pakalpojums darbojas pēc principa – viss iekļauts. Proti, cilvēks samaksā tikai par to laiku, kurā mašīnu izmanto, ne par ko citu viņam nav jāsatraucas: ne par degvielu, ne apdrošināšanu, ne stāvvietām, kas Rīgas gadījumā ir liela izdevumu pozīcija. Viss cenā ir iekļauts. Vēl viena atšķirība, ka šis ir pašapkalpošanās serviss, mēs lietotājus neredzam, viņi paši rīkojas, izmantojot mobilos tālruņus.”

Automašīnu koplietošanas pakalpojums Latvijā ir jaunums, bet tas pasaulē pastāv jau kopš 1948.gada. Koncepts radies Šveicē, kur iedzīvotāji domāja, kā neefektīvo resursu – automašīnu – izmantot maksimāli.

V. Reskājis norāda uz statistiku 95:5, proti, tas ir vidējais rādītājs par to, cik pasaulē efektīvi izmanto automašīnas: “Kopumā uzskata, ka mašīnas izmanto ļoti neefektīvi, proti, tikai piecos procentos no laika to izmanto braukšanai. Pārējā laikā tā stāv pie mājas, biroja, tirdzniecības centra, koncertzāles, citur. Taču īpašnieks turpina maksāt par līzingu, apdrošināšanu, ceļa nodokli, citus uzturēšanas izdevumus. Vienīgais bonuss – mašīna pieejama tieši tad, kad to vajag. Taču ar “car sharing” ienākšanu šis arguments zaudē spēku. Mūsu mērķis panākt, lai mašīna Rīgā pieejama ikvienam piecu minūšu gājiena attālumā, tas motivēs cilvēkus atteikties no privātās automašīnas. Ja var paņemt tuvāko brīvo automašīnu, kas vairumā gadījumu ir jauns spēkrats labā tehniskā stāvoklī, nedomājot ne par remontiem, apdrošināšanu un tamlīdzīgi, tas viņam būs izdevīgi.”

Straujāko lēcienu izaugsmē pakalpojums piedzīvoja 2012.gadā, kad, pateicoties mobilo tehnoloģiju attīstībai, mašīnu koplietošana kļuva ļoti vienkārša. Šobrīd līderi ir Maskava ar kopējo car sharing autoparku aptuveni 25 tūkstoši vienību.

Videi draudzīgi

“Carguru” izveidots 2016.gadā, bet sākumā uzņēmējam nācies saskarties ar skepsi, draugi un paziņas sprieduši, kurš gan šo pakalpojumu izmantos. Taču izrādījās – viņi kļūdījušies. Šobrīd “Car­guru” autoparkā ir 160 automašīnas, vairāk nekā 30 tūkstoši lietotāju, kuri katru dienu veic 800 – 1000 braucienus. Pakalpojuma popularitāti apliecina arī tas, ka pērn oktobrī darbu sāka otrs car sharing uzņēmums “CityBee” ar 300 auto lielu autoparku.

V. Reskājis atzīst, ka car sharing nav risinājums visās situācijās: “Piemēram, ja auto vajadzīgs bieži, ja regulāri tiek nobraukti lieli attālumi, šis piedāvājums nebūs izdevīgs. Taču, piemēram, Rīgas gadījumā, kad jānokļūst uz darbu vai uz māju, vai kādu citu punktu, ja braucieni vajadzīgi reti, car sharing iespēja nepārprotami ir izdevīgāka. Turklāt pakalpojuma izmantošana ir ērta.”

Pēc V.Reskāja aplēsēm Latvijas galvaspilsētas kapacitāte šajā biznesā ir 1000 – 1500 automašīnas.

Var teikt, pakalpojums ir arī videi draudzīgs. Jā, automašīnas rada izplūdes gāzes, taču pētījumi rāda, ka pilsētās, kur šis pakalpojums pieejams, ielās samazinās automašīnu skaits, tā panākot pozitīvu ietekmi uz vidi. Pasaules lielpilsētās šo pakalpojumu atbalsta, jo tā ir iespēja risināt vides problēmas.

Var atzīmēt, ka “Cargyuru” izmanto “Toyota” hibrīdautomašīnas, kam zems CO2 izmešu līmenis.

Veidojas lietotāju kopiena

Lai arī pakalpojums pieejams tikai Rīgā, tās apkārtnē esošajos novados un Jūrmalā, car sharing var izmantot arī cēsnieki. Līdz galvaspilsētai var ātri nokļūt ar vilcienu, bet līdz vajadzīgajai adresei Rīgā tikt, izmantojot šo pakalpojumu. Reģistrācija vienkārša, to var veikt pa ceļam uz Rīgu, un galvaspilsētā jau izmantot kādu no koplietošanas mašīnām. Protams, vajadzīga autovadītāja apliecība.

“Kad lietotājs reģistrējas, viņš atsūta pašbildi, nofotografē autovadītāja apliecību no abām pusēm, mēs pārbaudām, vai apliecība derīga, tad reģistrācija tiek apstiprināta dažu minūšu laikā,” skaidro V. Reskājis.

Pakalpojuma izmaksas atkarīgas no tā, kā lietotājs, kurš pats ir arī autovadītājs, brauc, kādu maršrutu izvēlas. Protams, sastrēguma stundās brauciens izmaksās dārgāk nekā laikā, kad ielas tukšākas.

Kāda ir lietotāju attieksme pret transportlīdzekļiem, kas nav viņu īpašums, un kas notiek gadījumos, ja gadās iekļūt avārijā? Un kurš maksa sodu, ja tiek pārkāpti satiksmes noteikumi?

V. Reskājis stāsta, ka lietotāji pret automašīnām izturas ļoti labi, protams, ir izņēmumi, bet šādi lietotāji tiek identificēti un izslēgti no saraksta: “Zinām par katru minūti, kurš auto lietojis, varam ātri noskaidrot vainīgo. Lietotāju komūna seko līdzi mašīnas stāvoklim un, pamanot nebūšanas, uzreiz ziņo mums.

Ja notiek avārija, kurā ir vainīgs mūsu pakalpojuma lietotājs, bet viņš nav atradies alkohola reibumā, braucējs riskē ar 300 eiro, ja ir līgums ar pašrisku 300 eiro, bet, ja pašrisks ir 0 eiro, neriskē ne ar ko. Aizpilda saskaņoto protokolu vai sagaida policiju, nokārto formalitātes, bet pārējās rūpes par automašīnu uzņemas uzņēmums.

Apdrošinātāji sākumā, uzzinot, ka automašīnas varēs lietot ikviens, negribēja uzņemties risku, taču tagad piedāvājumus izsaka visas apdrošināšanas kompānijas. Domāju, mums statistika labāka nekā taksometru firmām.

Ja fotoradars fiksē pārkāpumu, sodu saņem uzņēmums, pēc tam vēršamies pie konkrētā lietotāja, lai viņš to samaksā.”

Uz jautājumu, vai šāds pakalpojums varētu būt pieejams mazpilsētās, uzņēmējs norāda, ka katrā pilsētā ir sava kapacitāte, kas atkarīga no vairākiem aspektiem, ne tikai no iedzīvotāju skaita, taču mazpilsētās pagaidām šis pakalpojums nav iespējams. Vismaz ne tādā veidā, kā tas darbojas lielpilsētās.