Krūmcidoniju ražas vākšana sākusies. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem Latvijā šogad tās audzē ap 650 hektāros. Vēl ir arī nelieli piemājas stādījumi, kas nav uzskaitīti. Pēdējos dažos gados krūmcidoniju platības krietni palielinājušās.

Būs sadarbība, būs bizness

“Šogad ir augļu pārprodukcija. Cidoniju izaudzēts vairāk, nekā mākam pārdot. Būs saimniecības, kurām ražai nebūs noieta,” saka Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā valdes priekšsēdētājs Nauris Jurge­n­bergs un uzsver, ka tā, kā bija pirms dažiem gadiem, kad nopirka visu, kas izaudzis, nebūs.

“Ir jauni, ražojoši dārzi. Dau­dzos ir pirmās ražas, bet nav padomāts, kur izaudzēto pārdot. Ir jāmeklē tirgus. To vislabāk izdarīt kopā, bet audzētāji nav gatavi sadarboties, gaida, kad kāds darīs viņu vietā. Biedrības biedri labprāt apmeklē seminārus, mācības, bet neiesaistās kopīgu jautājumu risināšanā,” ikdienā pārliecinājies biedrības vadītājs.

Ar to, ka nevienā valstī nav tik lieli krūmcidoniju stādījumi kā Latvijā, aizvien esam lepojušies. Ja 2014. gadā pēc Statistikas pārvaldes datiem tās auga 116 hektāros, tad 2018.gadā jau 468 hektāros. Daudzi sakopa 20 gadus vecus dārzus, stādīja jaunus. “Ja ir kopts dārzs, var iegūt labu, kvalitatīvu ražu. Ja nerūpēsies, neieguldīsi darbu, tad arī nevar cerēt uz labu, kvalitatīvu ražu,” atgādina

N.Jurgenbergs un piebilst, ka stādi gan jālaista, gan jāmēslo, rindstarpas jāizpļauj, ko daudzi audzētāji nedara. Jaunajos dārzos ir platas rindstarpas, stādījumus ērtāk kopt.

“Ir jāmeklē noieta tirgus, jāpiedalās izstādēs, jāiepazīstina ar cidoniju augļiem un produktiem,” uzsver N.Jurgenbergs. Paša saimniecībā ražoto produktu paraugi patlaban ir veikalos Zviedrijā, Austrijā, Polijā. “Tās ir tikai iestrādes, vēl ne stabils tirgus. Latvijā patērētājs cidonijas novērtē, produktu piedāvājums ir plašs, bet izaudzējam vairāk, nekā nepieciešams vietējā tirgū. Ja aktīvi kopā nedarbosimies, izaudzētais paliks uz lauka,” saka N. Jurgenbergs un atgādina, ka krūmcidonijas hobija līmenī audzē arī Polijā, Lietuvā,Austrijā, Zviedrijā. “Mums ir iespēja, tikai jādara, jāreklamē cidonijas, jāmeklē noiets. Pērn apmēram 20 procenti Latvijā izaudzēto cidoniju tika eksportētas, to produkti krietni mazāk. Nozares nākotne atkarīga no visiem kopā,” pastāsta krūmcidoniju audzētājs.

Pieprasījums mazs

Sarmītes Lielās ģimene Taurenes pagasta “Klētniekos” jau daudzus gadus hektāra platībā audzē krūm­cidonijas.

“Šoruden vairumā nevar pārdot, visur pārprodukcija. Daudzi saaudzējuši. Cena gan turas tāda pati kā iepriekšējos gados,” stāsta S.Lielā un atgādina, ka pirms trim četriem gadiem visu, kas izauga, nopirka, pircēji paši brauca pakaļ. Viņa arī audzēja stādus, tiem bija noiets.

“Vairākus gadus augļus pārdevām pārstrādātājam “Very berry” Gaujienā. Tagad pašiem izaugušas un neiepērk,” pastāsta taureniete un piebilst, ka iepriekšējos gados pārdeva ap trīs tonnām un vēl spieda sulu, gatavoja sīrupu un sukādes. “Ir pastāvīgie klienti, katru gadu parādās jauni. Kāds vēlas nopirkt vairāk nekā dažus desmitus kilogramu. Gan jau pāri nepaliks,” saka S.Lielā un piebilst, ka krūmcidoniju audzēšana ir ģimenes aizraušanās, ne bizness. Raža tiek vākta talkā, un visi zina, cik uzmanīgi ar augļiem jārīkojas, lai cik cieti tie arī izskatītos. Krūmcidonijas S.Lielā iestādīja pirms vairāk nekā 30 gadiem. Bija laiks, kad augļus vāca tikai pašu vajadzībām, bet, kad radās pieprasījums, stādījumi tika sakopti. “Vienreiz vasarā rindstarpas jāizpļauj, mēslotas netiek. Galvenais darbs ir novākšana,” uzsver taureniete un pastāsta, ka ir arī hektārs jaunu stādījumu. “Gan jau laiki mainīsies. Kāds tāpat kā pirms gadiem izars, jo būs vīlies, ka nav peļņas. Šogad pārprodukcija nenozīmē, ka nākamajā rudenī nebūs labs noiets,” pārdomās dalās S.Lielā.

Sarīko talku, un raža novākta

Straupes pagasta mājražotāju zīmolu “Minnāgas” daudzi jau pazīst. Starp dažādām ogām, ogu un augļu produktiem ir arī cidoniju sula, sīrups. Krūmcidonijas Maija un Ritvars Ekerti audzē nepilnu trīs hektāru platībā. Aizvadītajās brīvdienās saimnieki rīkoja cidoniju vākšanas talku.

“Novākta pirmā lielā raža,” ar gandarījumu saka Ritvars un piebilst, ka pēdējos trijos gados stādījumi mērķtiecīgi paplašināti un ap divas tonnas augļu nolasītas vecākajiem krūmiem. Arī jaunākajos krūmos, kas ražu dos nākamgad, jau bija pa kādam auglim. Dārzā tiek audzētas hidrīdšķirnes krūmcidoniju šķirne, kas radīta, krustojot trīs Latvijā pazīstamas šķirnes. Tā ir salizturīgāka.

“Raža laba, novācām četras reizes vairāk, nekā bijām domājuši,” stāsta Maija, bet Ritvars piebilst, ka augļu šoruden daudz, tie ir mazāki, bet netrūkst arī lielu. Varenākais izaudzis 137 gramus smags.
“Par realizāciju uztraukuma nav – ir pieprasījums augļiem, gatavojam sulu, sīrupu. To tirgojam mazumtirdzniecībā, tirdziņos. Pagaidām apjomi nav tik lieli, lai piedāvātu vairumtirgotājiem,” pa­­s­tāsta Maija un uzsver, ka ir iegādātas aukstuma kameras, saldētavas un cidonijas var uzglabāt ­lī­­­­­­­dz pārstrādei.

Maija un Ritvars vērtē, ka bijis vērts stādīt krūmcidonijas. “Iestā­dījām, bija jāravē, jāizpļauj rindstarpas, mēslojumu neizmantojām. Pagājušajā vasarā gan bija jālaista, bet tie nav lieli ieguldījumi,” pārdomās dalās Ritvars.

Viņš atklāj, ka plānots vēl iestādīt pushektāru krūmcidoniju. “Cidoniju lasīšanas talka arī varētu kļūt par tradīciju,” uzsver Maija. Pāris stundās ap 40 draugu un radu ģimenes nolasīja teju divas tonnas augļu. “Talku tradīcijas saimniecībās izzūd, bet tās piederas dzīvei laukos,” pārliecināta Maija.

Jāzina, kāpēc dari

Māris nopirka Nītaures pagasta “Dzirkaļus”. Īpašumā bija arī aiz­audzis krūmcidoniju dārzs. Tas tika sakopts, izzāģēti krūmi, šoruden tiek vākta pirmā lielā raža. Saimnieks uzskata, ka ilggadīgos dārzos var iegūt tādu pašu ražu kā jaunos. Nav liela nozīme arī šķirnei.

“Nevar teikt, ka augļus nav, kur likt. Spiežu sulai, gatavojam sīrupu, kāds pircējs atbrauc no Igau­nijas,” atklāj nītaurietis un uz­sver, ka pārdot pārstrādātājiem neatmaksājas. Dažs gatavs maksāt tikai 35 centus par kilogramu. “Nemaz nerunājot par dārza kopšanu, augļu vākšana ir roku darbs, un par dažiem centiem neatmaksājas ražu vākt,” saka Māris.

Krūmcidoniju audzētājs atzīst, ka Nītaures pusē jārēķinās ar īso sezonu. Pērn jau 27.septembrī uznāca sals, pavasara salnas īpaši ražu neietekmē, jo krūmi zied pamazām. “Saulaināka vai lietaināka vasara ietekmē vien ražas nogatavošanās laiku. Šogad jau ap 20. septembri varēja sākt lasīt augļus. Ir vēlākas šķirnes, kuras varbūt arī nenogatavosies, jo viss atkarīgs no laikapstākļiem.
Nepiekrītu, ka krūmcidonijas, kas ieaugušas zālē, ir nekopts ­dārzs. Zāle rudenī pasargā no sala. Pērn tieši zāle pasargāja ražu,” pieredzē dalās nītaurietis.

Tiek uzskatīts, ka cidoniju augļus nevar uzglabāt ilgāk par decembri, bet, ja tie novākti nogatavojušies un tiek pareizi uzglabāti, svaigi saglabājas krietni ilgāk, pārliecinājies Māris. “Augļiem izveidojas vaska kārtiņa, ir stingra miza. Protams, novācot nedrīkst būt pat vismazākais bojājums,” uzsver Māris un atgādina, ka stāsti par ekoloģiski audzētām cidonijām ir tikai mārketings, jo krūmcidonijām nav tādu kaitēkļu un slimību, lai stādījumus vajadzētu miglot. Jaunās lapiņas pavasarī vienīgi var apgrauzt stirnas.

“Kad kaut ko dari, jāsaprot, kāpēc to dari,” uzsver nītaurietis un atklāj, ka pagaidām nav nodoma krūmcidoniju stādījumus paplašināt.

FAKTI

Krūmcidoniju stādījumi

• 2014. gads – 116 ha
• 2015. gads – 200 ha
• 2016. gads – 275 ha
• 2017. gads – 326 ha
• 2018.gads – 468 ha

Centrālā statistikas pārvalde