Ziņas

Sabiedrība

Atvērts informācijas centrs Ukrainas bēgļiem

Informācija svarīga. Informācijas centrā Ukrainas kara bēgļi var piereģistrēties, kā arī saņemt visu nepieciešamo informāciju par uzturēšanās un atbalsta iespējām. Foto: Jānis Gabrāns

Cēsīs, Jāņa Poruka ielā 8, uzņēmuma “CATA” ēkā kopš 14. marta darbojas informācijas centrs, kurā Ukrainas kara bēgļi var uzzināt par dažāda veida palīdzību, ko var saņemt no valsts, pašvaldības, privātpersonām un uzņēmumiem.

Centra atvēršanas brīdī tur pulcējās apmēram desmit ukraiņu ģimenes, lai piereģistrētos, kā arī, tiekoties ar dažādu jomu speci­ālistiem no pašvaldības, uzzinātu informāciju par savu šī brīža mājvietu – Cēsīm un Cēsu novadu. Jautājumu daudz, sākot ar to, kā kursē sabiedriskais transports, līdz darba un izglītības iespējām.

“Druvas” uzrunātie ukraiņi ik pa laikam centās valdīt asaras, īpaši atceroties savējos, kuri palikuši Ukrainā.

Skolotāja Ludmila, kura dzīvoja pilsētā Kamjanske, Dnipro­pet­rovskas apgabalā, kopā ar diviem dēliem Cēsīs ieradusies marta sākumā. Vispirms uzturējušies kādā viesu namā, kur saimniece laipni atvēlējusi vietu, tagad pārcēlušies uz dienesta viesnīcu, kur nodrošināti labi dzīves apstākļi. Viņa saka, ir pat bezvadu internets, kas bērniem īpaši patīk: “Bija patīkami uzzināt par šāda centra atvēršanu, te varēs rast atbildes uz daudziem jautājumiem, kādi šajā situācijā neizbēgami rodas.”

Stāstot, kāpēc par galamērķi izvēlētas Cēsis, viņa norādīja, ka vīrs strādā par tālbraucēju šoferi kādā Cēsu uzņēmumā, darba devējs palīdzējis nokļūt šurp.

“Ļoti ceru, ka mans pedagoga amats te noderēs, iespējams,  es varētu palīdzēt tieši ukraiņu bērniem. Saprotu, ka ir jāatrod darbs, jo bērni jābaro, un ir vēlme pašai pelnīt. Negribas nevienam sēdēt uz kakla, gribas pašiem organizēt savu dzīvi. Protams,    ir grūti, jo nezinu valodu.”

No ciemata Harkivas tuvumā ieradusies Olga, kura asarām acīs stāsta, ka viņu ciemats atradies tieši ugunslīnijā, 11 dienas nācies dzīvot pagrabā: “Krievijas karavīri uz Harkivas pusi mūs nelaida, ceļš bija atvērts tikai uz Krieviju, beidzot nolēmām izmantot to iespēju, jo ilgāk tas nebija izturams. Man ir daudz draugu Krievijā, viņi mūs uzņēma.  Jau pirmajā vakarā pie mums ieradās no Krievijas federālā drošības dienesta, pārbaudīja telefonus, turpināja tos noklausīties līdz brīdim, kad šķērsojām robežu.

Pa ceļam uz Latvijas robežu mūs vēl uz dažām stundām aizturēja robežsargi, tad gan bijām pamatīgi nobijušies, jo, ja ar mums kaut kas tur notiktu, neviens nezinātu, kur meklēt, kur esam palikuši. Centāmies tikt iespējami ātrāk prom, jo redzējām, kā tur cilvēkus zombē, televizoros stāsta tikai par zvērībām, ko Ukrainā veic vietējie neofašisti, ka paši ukraiņi met bumbas uz savām pilsētām. Šausmas!”

Olga ieradusies kopā ar kaimiņiem, ar kuriem kopā slēpušies pagrabā. Vīrs palicis Ukrainā, lai sargātu māju no Krievijas karavīriem, kuri uzvedoties kā īsti marodieri – laupot, demolējot. Arī dēli palikuši Ukrainā. Meita ar mazdēlu ir Vācijā, un šobrīd esot neziņa, vai viņi brauks šurp, vai Olga – pie viņiem.

“Esam Cēsīs tikai dažas dienas, man te ļoti patīk, maza, klusa pilsētiņa,” saka Olga. “Bet, lai cik te mierīgi un jauki, ļoti gribas mājās. Paldies, ka mūs uzņemat, bet ļoti ceru, ka šis bezjēdzīgais karš samērā drīz beigsies un varēšu atgriezties mājās.”

Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šteins, stāstot par centra izveidi, uzsver, ka tieši informācija patlaban ir vissvarīgākā: “Ne tikai tiem, kuri    ierodas no Ukrainas, bet arī vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlas sniegt palīdzību, izmitinot bēgļus, piedāvājot darba vietas, citādi palīdzot. Šī ir vieta, kur abas puses var savest kopā.”

Pēc viņa teiktā,  Cēsīs ieradušies aptuveni 40 cilvēki no Ukrainas, bet viņu skaits dienu no dienas palielinoties. Jau rakstījām, ka pašvaldība var uzņemt līdz 300 cilvēku, vēl talkā nāk privātais sektors,    tiek lēsts, ka kopumā novadā varētu izmitināt līdz 500 bēgļu.

“Pašvaldības piedāvājumā ir vietas dienesta viesnīcās, skolu internātos. Ir piedāvājumi arī no attālākiem pagastiem, bet vispirms ukraiņus izmitināsim Cēsīs, pilsētas tuvumā, tad skatīsimies kaut ko tālāk. Uzrunājam uzņēmējus, kuri var piedāvāt darbu, jo pirmās sarunas liecina, ka Ukrainas cilvēki ir gatavi strādāt, pelnīt, lai paši nodrošinātu savu dzīvi,” saka A. Šteins, piebilstot, ka pagājušajā nedēļā Cēsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par virkni atbalsta pasākumiem kara bēgļiem no Ukrainas. Tāpat paredzēts atbalsts Cēsu novada iedzīvotājiem, kuri uzņem ukraiņus sev piederošā īpašumā.

Bēgļiem no Ukrainas svarīga ne tikai mājvieta, darba iespējas, bet arī izglītības iespējas bērniem. Pašvaldības Izglītības pārvaldes pirmsskolas izglītības satura un kvalitātes vadītāja Dzintra Kozaka stāsta, ka ar vietām pirmsskolas iestādēs un skolās problēmu nav : “Vietas piecgadīgiem, sešgadīgiem pirmsskolas izglītības iestādēs pilsētā varam nodrošināt, problēmas radīsies pusotru, divus gadus veciem bērniem, jo šo vietu trūkst pašu cēsnieku bērniem. Iespējams, nāksies risināt jautājumu par transporta nodrošināšanu, lai nogādātu bērnus uz kādu bērnudārzu ārpus pilsētas. Arī skolas gatavas uzņemt Ukrainas bērnus, to izteikusi Cēsu 2.pamatskola, Cēsu Pilsētas vidusskola. Vecāki interesējas arī par ārpusskolas aktivitātēm, viens bērns vēlas turpināt mācības mūzikas skolā.”

Zināmas grūtības var radīt valodas barjera. Dz. Kozaka atzīst, ka te situācijas būs dažādas, bet skolās ir pedagogi, kuri prot krievu, angļu valodu, bērni savā starpā, iespējams, komunicēs angliski. No vecākiem dzirdēts, ka tiek nodrošinātas attālinātas mācības,  bērni varēs turpināt mācības  arī Ukrainā.