Sestdien Dzērbenē valdīja rosība. Katram interesentam bija iespēja iesaistīties vairākos pasākumos.

Dzērbeniešiem, protams, svarīgākais notikums bija pils torņa atklāšana. “Kad sāku strādāt pilī pirms vairāk nekā 20 gadiem, tornim īsti nebija pat grīdas, kāpnes izdrupušas, ūdens tecēja. Kad uzkāpa augšā, tas vienmēr bija brīnumains skats,” atcerējās Dzēr­benes tautas nama vadītāja Daina Šmite.

Dainis Siliņš atminas, ka 1986. gadā pietrūka naudas, lai pilī izdarītu visu iecerēto. “Skats palika tāds, it kā celtnieki aizgājuši pusdienās un nav atgriezušies. Pils gals, kurā atrodas tornis, līdz galam nekad nav bijis izremontēts. Gadu gaitā kāpnēm apmetums bija nobiris. Lietus laikā pašvaldības darbinieki steidzās torņa stāvos likt bļodas, jo ūdens sūcās ēkā. Taču ekskursanti gribēja skatīt Dzērbeni no augšas. Pēdējos gados tornī kāpt oficiāli bija liegts.”

“Tornim bija atslēgts siltums, radiatori sasala, jumts tecēja. Pirms desmit gadiem radiatorus nomainīja, sāka torni apsildīt. Vairākus gadus soli pa solim tika darīts iespējamais, lai torni saremontētu. Visu uzreiz izdarīt nevar, bet pamazām, mērķtiecīgi darot, kaut ko var sasniegt,” sacīja pagasta saimniecības vadītājs, Vec­piebalgas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Melbārdis.

2012.gadā izstrādāja pirmo tāmi, projektu konkursos vienmēr kāda punkta pietrūka, lai saņemtu finansējumu. Šogad paš­valdība torņa remontam atvēlēja naudu no budžeta, atjaunošana izmaksāja ap 18 tūkstošiem eiro.

Pils tornī 22 metru augstumā plīvo valsts karogs. V.Melbārdis uzsver, ka svarīgākais, lai torņa jumts netek. Barons Ļaudons 19.gadsimta beigās izdomāja, ka viņam pie pils vajag torni. Citās pilīs tajā laikā izmantoja neogotikas elementus, Ļaudons uzcēla šī stila torni. Kopsaimniecības vadītājs Jānis Kinna pili atjaunoja. Dzērbenieši vērtē – ja to nebūtu izdarījis, pils, visticamāk, nebūtu.

Pils torņa starpstāvu telpās mākslinieki Aigars Lenkevičs un Ērika Māldere iekārtojuši ekspozīciju, kurā redzamas Paula Eversa arhīva fotogrāfiju reprodukcijas. Tās parāda Dzērbeni pirms simts gadiem.

“Vēl jau, ko darīt, daudz,” teic V.Melbārdis. Ziemā plānots sakārtot pili, tā saucamo spoku kambari, tūristi varēs pilī ienākt no otras puses, lai nokļūtu tornī, nebūs jāmēro ceļš cauri visai ēkai. Decembrī pilī tiks atvērta ekspozīcija “Laika upe”- ceļojums Dzērbenes vēsturē.

Ainavu dizainere Vineta Radziņa pils parkam izstrādā Mīlestības saliņas projektu. Līdz 2025.gadam zirgu stallim jāveic konservācija. Tam nepieciešams ap 80 tūkstošiem eiro.

Blakus pilij atrodas kalpu māja “Tauriņi 2” un pārvaldnieka mājas “Tauriņi”. Kalpu mājā bija iecere ierīkot sociālo māju, bet tas būtu ļoti dārgi, kaut klāt ir siltumtrase, ūdensapgāde. Abām ēkām, kas ir pašvaldības īpašums, vispirms jāmaina jumts.
Iespēju uzkāpt izremontētajā tornī izmantoja ne vien dzērbenieši, bet arī jauniešu draugu grupa, kuri bija ieradušies pagastā. “Esam draugu grupa, kas dodas pa Latviju, lai kādā vietā kaut ko labu izdarītu un šo vietu iepazītu. Esam pabijuši Jaunpiebalgā, Vabolē, Nākotnē,” pastāsta draugu grupas pārstāve Ausma Cī­rulniece, bet Krišjānis Kucins atklāj, ka pati ideja radusies vasarā tieši Dzēr­benē. Te Krišjānis no Madonas un Ausma no Rankas sarunāja satikties pie draugiem, sarunās radās ideja – strādājot iepazīt Latviju.

Pēc torņa atklāšanas pie Dzērbenes pils notika talka. Tika ne tikai sakopta apkārtne, bet arī stādīts.
Latvijas Pašvaldību savienības “Meža dienu” ietvaros pie pils tika iestādīti ceriņi, baltegle, grimoņi, arī pelēkais riekstkoks, sudraba kļava. “ Dzērbenes parks ir bagāts ar dendroloģiskiem retumiem. Šoruden to papildināsim ar augiem, kas auga muižu parkos, kaut mums nav precīzu ziņu, vai bija iestādīts tieši Dzērbenes muižas parkā,” pastāstīja ainavu arhitekte – dizainere Vineta Ra­dziņa.

Arī pie ev. lut. Dzērbenes baznīcas notika rudens sakopšanas un stādīšanas talka. Savukārt radošajā mājā “Memberi” interesenti mācījās liet papīru un izgatavot lampu abažūrus.

“Saliekot kopā vairāku projektu īstenošanu, visas dienas garumā Dzērbenē bija liela rosība,” gandarīta Daina Šmite.