Ziņas

Sabiedrība

Attīstības plāni – par un ap zvaigznēm

Sagaida novadu idejas. Pašreizējā Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis cenšas pārliecināt apkaimes tūrisma uzņēmējus par visu novadu ieinteresētību sadarboties ceļā uz konkursu par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā.Foto: Līga Salnite

Pandēmijas sagurums, kosmiski plāni un augsnes apstrāde jau iesētajām ideju sēklām – tā īsumā varētu raksturot redzēto un dzirdēto tradicionālajā tūrisma uzņēmēju pieredzes apmaiņas pasākumā, ko kā informatīvu tikšanos un tematiski praktiskas mācības rīko Cēsu novada pašvaldība.

Ceturtdienas, 8.oktobra, rītā Vaives Tautas namā, “Kaķu­krogā”, bija sabraukuši teju 30 tūrisma jomas pārstāvji, kas pēc pasākuma rīkotāju teiktā ir stabils dalībnieku skaits šajā ikgadējā tematiskajā notikumā. Tie­sa, Cēsu Kultūras un Tūrisma centra vadītāja Andra Magone pasākuma ievadā atgādināja, ka ierasti šādas tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā: pavasarī pirms sezona atklāšanas un rudenī, kad parasti vairāk pievēršas jaunu ideju un prasmju apgūšanai. Šoreiz pasauli pārņēmušās pandēmijas iespaidā nācies koncentrētā formā visu iespēt vienā dienā. Dalībnieku lokā aptuveni trešā daļa bija uzņēmēji, kuru saim­nieciskā darbība norit ārpus pašreizējā Cēsu novada, acīmredzot tādēļ saistībā ar nākamgad gaidāmajām administratīvi teritoriālajām pārmaiņām diskusijas par plānoto sadarbību nedaudz saasinājās.

Tādu kā situācijas diagnostiku valstī savā prezentācijā iezīmēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava gan ar statistiskajiem rādītājiem par aizvadīto sezonu un starptautiskos pētījumos secināto par mājsaimniecību budžeta izdevumu prognozēm, gan apstiprinot jau nojausto – ilūzijas par ātru krīzes noslēgumu nav, ko lolot, un ir jādomā par iesāktā darba pielāgošanu vai pārprofilēšanu atbilstoši apstākļiem. Patlaban aģentūrai kā tuvākā gada prioritāte izvirzīta – turpināt stimulēt iekšējo tirgu. I.Šīrava atzina, ka potenciāls šajā ziņā ir. Jau sākts darbs, lai tūrisma operatoriem sniegtu plašāku priekšstatu par mazāk apzinātajiem tūrisma objektiem ārpus Rīgas un Siguldas. Turklāt jau gana lielai sabiedrības daļai Latvijā ceļošana kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, pat ieradumu, taču izaicinājums šajā uzdevumā ir panākt, ka Latvijas iedzīvotājs to pašu naudu, ko iepriekš atdevis ārzemju ceļojumā, būtu gatavs atdot arī vietējam uzņēmējam. Kā vēl viens no komplicētajiem jautājumiem šajā jomā – kā vietējā tūrismā panākt nakšņošanas pieprasījumu. Nenoliedzami, Latvijas kompaktums ļauj apceļot saistošas vietas bez šī pakalpojuma, tādēļ tiek strādāts pie idejām, kā iedvesmot vietējos tūristus ilgākiem ceļojumiem.

Ar krāšņu un vizuāli, kā arī provizoriskos aprēķinos iespaidīgu prezentāciju kolēģiem uzstājās iecerētā Kosmosa izziņas centra veidotājs Pauls Irbins, prognozējot, ka novatoriskā formāta izklaidējoši izglītojošais projekts pēc tā pabeigšanas 2023.gada otrajā pusē varētu nākotnē piesaistīt ap 200 tūkstoš apmeklētāju gadā. Uz jautājumu par Cēsu novada iespējām uzņemt tādu skaitu nakšņotāju un izsalkušo, P.Irbins atbild lakoniski: “Tieši tādēļ tagad par to stāstu.” Īsiem vārdiem vēstījums vietējiem uzņēmējiem bija – šaubu vairs nav nekādu, Kosmosa centram jābūt, tātad atliek tikai pāris gadu, lai tūrismā iesaistītie radītu jaunus pakalpojumus, ar ko pelnīt uz šī tūrisma magnēta rēķina.

Savukārt Cēsu novada paš­valdības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis tūrisma pārstāvjus informēja par sagatavošanos konkursam uz Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursu, informējot, ka kultūras pasākumu ideju konkurss tiks izsludināts jau nākamnedēļ, un uzsverot tieši kaimiņnovadu potenciālu iesaistīties ar idejām, kam sekotu kopīga pieteikuma sagatavošana un iespējama arī esošās infrastruktūras pilnveidošana. Pirmā tikšanās gaidāma Amatas novadā, pēcāk – arī pārējos apkaimes novados. A.Egliņš-Eglītis arī pastāstīja, ka nupat izvēlēta kopīgā grafiskā identitāte pieteikuma konceptam – zvaigzne, ar to saprotot Cēsis un tā apkaimi kā zvaigzni ar savu gravitāciju, kura vēl nav iezīmēta kopējā kultūras zvaigžņu kartē, kā arī uztverot katru cilvēku kā zvaigzni. Jau sagaidāmi – šeit arī sākās nelieli zvaigžņu kari. Uzņēmēji ārpus pašreizējā Cēsu novada neslēpa skeptisku attieksmi pret Cēsu novada pašvaldības virzītā plāna iespējamo pozitīvo ietekmi uz viņu saimniecisko darbību. Tomēr jācer, ka realizēsies pašreizējo konkursa pieteikuma izstrādātāju iecere caur saņemtajām pirmajām kultūras notikumu idejām radīt bagātīgu un visaptverošu programmu, kas spēs piesaistīt gan tūrismu, gan investoru uzmanību visam topošajam Cēsu novadam.