Ziņas

Sabiedrība

Attīsta savu saimniecību

Ar sirdi lauksaimniecībā. Veselavietis Valdis Zilveris ir viens no tiem jauniešiemFoto: Ilze Fedotova

Valdis Zilveris pirms nepilniem trim gadiem dibinājis savu zemnieku saimniecību – “Vidus Birzītes”. Viņš nodarbojas ar telīšu uzpirkšanu, kuras audzē un vēlāk pārdod grūsnas govis. “Iepērku divu mēnešu vecas telītes, jo tās jau būs atradinājušās no dzirdīšanas ar pienu. Var sākt barot ar rupjo lopbarību. Šādu modeli noskatījos Vācijā, kur pirms vairākiem gadiem devos pieredzes apmaiņas braucienā,” stāsta jaunietis.

Šobrīd viņa ganāmpulkā ir ap 90 lopu vecumā no diviem mēnešiem līdz diviem gadiem, tostarp arī daži bullīši, kurus nodod gaļas pārstrādei. Jaunajam zemniekam apsaimniekošanā ir 60 hektāru nomas zemes.

Par lielu ieguvumu Valdis min izsolē iegūto fermu. Tā bijusi labā stāvoklī, vienīgais, ko nācies darīt, bija nobetonēt grīdu novietnē. Lai saimniecību varētu attīstīt, Valdis savulaik iesniedzis projektu, lai pretendētu uz Eiropas Savienības atbalstu

lauku saimniecību modernizācijai, to saņēmis un varējis iegādāties traktoru, kukurūzas pļāvēju un ruļļu ietinēju, taču ar projekta prasību izpildi nav klājies viegli. Vienu brīdi viņam šķitis, ka atbalstam piešķirtos līdzekļus nāksies atmaksāt. “Pēc projekta administratoru viedokļa sadarbība ar radinieku saimniecību uzskatāma par lielu noziegumu. Redz, laikā, kad kontrolētāji ieradās saimniecībā, kukurūzas pļāvējs nebija uz vietas, tas atradās tēva saimniecībā. Tāpat atrada citas lietas, par kurām aizrādīt. Tad atnāca vēstule ar vairākiem punktiem, ka nauda jāatmaksā mēneša laikā. Domāju, ka tā arī mana saimniekošana beigsies. Neviens jau neskatās reālo situāciju, tikai darbojas pēc principa – kas rakstīts uz papīra. Lēmumu, protams, apstrīdējām, un jāsaka liels paldies grāmatvedei Birutai Mežalei, kura palīdzēja tikt ar šo situāciju galā, līdz ar to mums izdevās panākt savu taisnību. Man arī neesot bijis definēts, ko tad īsti es ražoju, ka tā īsti neesot lauksaimniecības produkcija. Kopā ar grāmatvedi atradām formulējumu, ka dzīvsvara pieaugums kilogramos arī ir lauksaimniecības produkts,” skaidro lopkopis un saka, ka pat projekta pieteikumā minējis – saimnieciskās darbības uzsākšanai viņš plānojot sadarboties ar blakus esošajām saimniecībām. Tas tika apstiprināts, taču praksē pēc tam var izrādīties, ka tas ir pārkāpums.

Valdis par palīdzību un atbalstu ir ļoti pateicīgs vecākiem. Bez viņu līdzdalības jaunietim nebūtu bijusi iespēja izveidot savu saimniecību. “Protams, arī tagad viens otram palīdzam. Bez savstarpējas sadarbības būtu grūti. Piemēram, lielākā daļa jauno telīšu nāk no tēva saimniecības “Caunītēm”,” viņš saka.

Jaunietis pabeidzis studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē, iegūstot zināšanas lauksaimniecības tehnikas specialitātē, līdz ar to tehniskās lietas viņam labi padodas, un, domājot par maijā paredzamo traktortehnikas skati, nekādu bažu viņam neesot.

Valdis arī uzsver, ka savu dzīvi pilsētā nekad nav varējis iedomāties, tāpēc uzskata, ka ne vienmēr ir svarīgi tiekties pēc tūlītēja rezultāta un ienākumiem. “Kāpēc jaunieši bēg prom no laukiem? Tāpēc, ka viņiem trūkst pacietības, daudzi grib redzēt ātru, tūlītēju rezultātu, taču lauksaimniecībā tādu sagaidīt nevar. Vispirms jāiegulda liels darbs, jārēķina līdzi, jācer uz visādā ziņā labvēlīgiem apstākļiem, tikai tad var cerēt, ka tas viss atmaksāsies,” spriež veselavietis.

Ilze Fedotova