Ziņas

Sabiedrība

Ātrums joprojām aizrauj

Kārtējais. Uz Vidzemes šosejas, kur ātruma kontroles maratona laikā patrulēja arī netrafarētā policijas automašīna, tika aizturēti vairāki ātrumu mīlošie braucēji. Vislielākais fiksētais ātrums - 128 km/h. Foto: Jānis Gabrāns

Aizvadīts Eiropas ceļu policijas tīkla rīkotais 24 stundu ātruma kontroles maratons, kurā Latvija piedalījās jau ceturto gadu. Informācija vēsta, ka valstī kopumā šogad aizturēts vairāk ātruma pārkāpēju nekā pērn.

Ja 2017.gadā šī diennakti ilgušā reida laikā uz valsts ceļiem aizturēja 430 ātruma pārkāpējus, šogad – 544. Valsts policijā to skaidro ar faktu, ka kontrolē šogad iesaistījās krietni vairāk netrafarēto automašīnu.

Ātruma kontroles maratons notika no pulksten sešiem trešdienas rītā līdz ceturtdienas rītam. Viens no akcijas mērķiem – veikt preventīva rakstura pasākumus, lai atturētu transportlīdzekļa vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas un liktu aizdomāties, vai tās pāris minūtes, kuras tiks iegūtas, pārkāpjot atļauto braukšanas ātrumu, attaisno radīto risku ceļu satiksmes drošībai?

Arī “Druva” uz brīdi pievienojās policijas ekipāžai, Satiksmes uzraudzības rotas jaunākajiem inspektoriem Marekam Pugace­vi­čam un Lindai Jakovelei, kas veica satiksmes uzraudzību ar netrafarēto automašīnu, un šajā īsajā laikā uz Vidzemes šosejas tika apturēti divi autovadītāji, kuri ievērojami pārsniedza atļauto braukšanas ātrumu.

Policisti pastāstīja, ka jau dienas pirmajā pusē novērots, ka vairums šoferu ir informēti par notiekošo maratonu, tāpēc brauc apzinīgāk nekā ikdienā, arī vidējais braukšanas ātrums samazinājies. Taču netrūkst to, kuri piemirsa.

“Bija gadījums, kad apturējām automašīnu, kas pārsniedza ātrumu, un vadītājs atzina, ka pirms mirkļa ar līdzbraucējiem tieši runājuši, ka šajā dienā notiek ātruma uzraudzības maratons, vajadzētu būt uzmanīgiem, bet laikam sarunas gaitā gāzes pedālis nospiedies stiprāk, un tā nonākuši tieši kontrolētāju rokās,” stāstīja M. Pugacevičs.

Policijas vērojums liecina, ka autovadītāji pieraduši pie netrafarētajām automašīnām un vairs nav pārsteigti, kad pēkšņi tiek šādi apturēti. No daža šofera esot pat dzirdēts, ka viņš samazinot ātrumu, pamanot ikvienu melnu automašīnu, jo pa Cēsu puses ceļiem uzraudzība notiek ar melnas krāsas auto.

Vispirms uz Vidzemes šosejas apturēts kāds alūksnietis, kurš brauca ar ātrumu 113 km/h, tādējādi pārkāpjot atļauto ātrumu par vairāk nekā 20 km/h, un par to viņam nāksies šķirties no 40 eiro. Pēc brīža radars parādīja braucēju no kaimiņvalsts Krie­vijas, kurš traucās ar ātrumu 125 km/h, par to nāksies maksāt 80 eiro.

M. Pugacevičs norāda, ka uz šosejas A2 jeb Vidzemes šosejas tiek fiksēts daudz ātruma pārkāpēju no Krievijas: “No visiem apturētajiem viņi sastāda apmēram pusi. Pārējie ir no Latvijas tālākām pilsētām – Alūksnes, Bal­viem -, kuri acīmredzot grib ātrāk nokļūt Rīgā vai atpakaļ mājā. Viņi gan piemirst, ka, ātrāk skrienot, daudz neiegūst, varbūt pārdesmit minūtes, kuras var pazaudēt, ja aizturēs policija un nāksies gaidīt, kamēr uzraksta protokolu.”

Statistika rādot, ka uz šosejas A3, Inčukalns – Valmiera – Valka, par ātruma pārsniegšanu visvairāk tiek aizturēti Igaunijas braucēji, kuri izskrienas Latvijā, jo te sodi krietni mazāki nekā Igaunijā.

Valsts policijas izplatītā informācija vēsta, ka ātruma kontroles maratona laikā Vidzemes reģionā apturēta automašīna, kas pie atļautajiem 70 kilometriem stundā braukusi ar 90 kilometru stundā lielu ātrumu, un, lai automašīnas vadītājam netiktu noformēts protokols, pasažieris piedāvājis 2000 Krievijas rubļu (26 eiro) kukuli. Policija kukuļdevēju aizturēja, un ir sākts kriminālprocess.

Cēsu iecirkņa priekšnieks “Dru­vai” pastāstīja, ka šis gadījums nav noticis viņu teritorijā, bet kaimiņu iecirknī. Cēsnieki maratona laikā fiksējuši 37 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, no tiem par ātruma pārsniegšanu – 24. Lielākais ātrums – 128 km/h – fiksēts uz Vidzemes šosejas, bet lielākais pārkāpums reģistrēts Cēsīs, kur uz Rīgas ielas jau pilsētas teritorijā, kur atļauts 50 km/h, kāds brauca divreiz ātrāk – 100 km/h.
No minētajiem 24 pārkāpumiem 14 gadījumos piemēroti naudas sodi, deviņi brīdinājumi, viens pārkāpums vēl tiks izskatīts.

“Protams, bija zvans no kāda sodītā, kāpēc uzreiz jāliek naudas sods, vai nav iespējams pirmajā reizē piedot, un tamlīdzīgi. Kad pajautāju, cik pārkāpis, izrādījās, ka braucis par 18 kilometriem ātrāk, nekā atļauts. Jāsaprot, ka ātruma ierobežojumi nav noteikti vienkārši tāpat, bet ar nolūku, lai nepieciešamības gadījumā autovadītājs spētu reaģēt un nenotiktu negadījums. Nereti vīrieši gados cenšas apelēt, ka viņi ir profesi­onāli, tik daudz gadus braukuši, ir liela pieredze, kāpēc uzreiz jāsoda. Bet dzīvē viss notiek pirmo rei­zi, un arī no sodiem neviens nav pasargāts,” norāda A. Pāže.

Ikviens sodītais desmit dienu laikā var izmantot savas tiesības un pārsūdzēt, ja liekas, ka nepatiesi sodīts. L. Jakovele norāda, ka pārsūdzības par ātrumu tikpat kā nenotiek: “Pārsvarā uz vietas izpauž savas negācijas pret mums, un ar to viss beidzas. Kādreiz gribētos, lai cilvēki aizdomātos, kāpēc ir sodīti, vai tiešām policisti vainīgi, vai paši tomēr pārkāpuši noteikumus. Bez pamatojuma neviens netiek sodīts.”