Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst izlaušanās spēles, kurās dalībniekiem, noteiktā laikā sadarbojoties, izmantojot atjautību, zināšanas, risinot mīklas, pamanot sakarības, atrodot telpās paslēptus priekšmetus, jācenšas izkļūt no telpas.

Šādas spēles ienāk arī mūsu pusē, un jaunākais piedāvājums ir Cēsu Centrālajā bibliotēkā, kur kopš oktobra iespējams piedalīties aizraujošā izlaušanās spēlē “Dzejas detektīvs”, kas risinās bibliotēkas pagrabā. Spēles fabula vēsta, ka “zaglis Gar­naDzejs no dzejas pasaules ieplānojis izskaust dzejoļus, kas pauž prieku. Šis nelāgais noziegums aizsākts, nolaupot leģendārā dzejnieka Eduarda Veiden­bauma dzejoli, kas, neraksturīgi šim dzejniekam, ir līksms un pacilājošs. Sērijveida dzejas laupīšana tiks pārstāta un dzejas pasaule glābta, kolīdz spēles dalībnieki, soli pa solim veicot uzdevumus, atradīs izkaisītās dzejas rindas un pazudušo dzejoli sveiku un veselu uzsūtīs virszemē”.

Spēles dalībnieku uzdevums, pārvietojoties no telpas uz telpu, meklēt norādes un atrast šīs dzejas rindas. Bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Annija Lauberga stāsta, lai piedalītos spēlē, nav nepieciešamas zināšanas par dzeju, dzejniekiem un literatūru. Uzdevumi atrisināmi, liekot lietā atjautību un loģiku.

“Sākumā bija doma spēli piedāvāt divus mēnešus, bet tagad esam nolēmuši, ka nenoteiksim gala termiņu,” saka K. Lauberga. “Šajā laikā publiskus pasākumus rīkot nevar, bet šajā spēlē var piedalīties viena ģimene. Pēc pirmā mēneša var teikt, ka interese ir pietiekama, tiesa, novembrī cilvēki kļuvuši nedaudz piesardzīgāki, dažas komandas pat atsaka dalību.”

Šobrīd spēli izmantojuši galvenokārt cēsnieki un arī valmierieši. Uz jautājumu, vai spēle sarežģīta, cilvēki sakot – kā kurā brīdī.
“Spēle radās pēc mūsu iniciatīvas,” stāsta K. Lauberga. “Pati piedalījos izlaušanās spēlē Valmierā. Domājot, ko šajā laikā, kad publiskus pasākumus rīkot nevar, mēs bibliotēkā varam piedāvāt, sapratām, ka spēle ir labs risinājums. Mums ir piemērota telpa – pagrabs, kas netraucē ikdienas procesam. Caur šo spēli kaut nedaudz vēlamies piesaistīt uzmanību novadpētniecībai, tāpēc arī galvenais varonis ir Eduards Veidenbaums un viņa dzeja. Dalībniekiem ir iespēja apskatīties pagrabu, kur glabājas grāmatas, tā teikt, ieskatīties mūsu darba aizkulisēs.”

Vasarā, svinot Cēsu kauju 101.gadadienu, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicināja ļauties piedzīvojumam – izlaušanās spēlei “Cēsu kauju leģendas” -, kurā dalībniekiem stundas laikā jāizkļūst no ienaidnieka ģenerāļa kabineta.

Muzejpedagoģe Evita Mu­ceniece stāsta, ka šī spēle joprojām ir piedāvājumā. Aktīvākie mēneši bijuši jūnijs, jūlijs, tagad vīruss mazliet samazinājis aktivitāti. Viņa stāsta, ka lielākā daļa dalībnieku sekmīgi veikuši uzdevumu un izkļuvuši no telpas: “Dažkārt pierādījumu atrašana nav viegla, bet dalībnieki ir priecīgi par spēles laikā iegūto informāciju par Cēsu kaujām, tā laika vēsturiski – politisko stāvokli Latvijā. Ir patīkami konstatēt, ka cilvēki ir arī zinoši par vēstures tēmām, apbalvojumiem. Vēstu­res zināšanas palīdz, bet tas nav pats galvenais, tās var iegūt uz vietas, svarīgākais ir sadarbība un loģiskā domāšana.”

E.Muceniece atzīst, ka izlaušanās spēle bagātina piedāvājumu, ar to muzejā ienāk jauna auditorija, arī šādu izlaušanās istabu fani, kuri brauc pa Latviju, piedaloties spēlēs.

Pērn biedrības “Nītaureņi” telpās Nītaures kultūras namā tika piedāvāta izlaušanās spēle “Latvija”, ko biedrība realizēja Valsts Kultūrkapitālā fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” ietvaros. Spēles dalībniekiem bija iespēja iepazīt Latviju caur vēstures faktiem, Latvijas vērtībām, iepazīstot kultūru, notikumus, personības.

Biedrības vadītājs, Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins stāsta: “Interese par spēli bija liela, patīkami, ka apmēram puse dalībnieku, kas ieradās, bija no citiem novadiem. Tā viņi uzzināja, kur ir Nītaure, daļa tur viesojās pirmo reizi. Tālākie apmeklētāji bija no Rēzeknes, Apes, daudz rīdzinieku, bet vairums no Cēsīm, Valmieras. Apmeklētāji atzinīgi novērtēja spēles kvalitāti.”

Spēles radītāji un veidotāji bijuši paši “Nītaureņi”, pārveidojot tās vajadzībām arī telpu kultūras namā. Lai arī pilnā apjomā spēle vairs netiek piedāvāta, M. Šteins stāsta, ka atsevišķus elementus viņi joprojām turpina izmantot, dodoties izbraukumos: “Redzam, ka popularitāti gūst izlaušanās spēles, kas ir galda spēles formātā, iespējams, mēs savu piedāvājumu varētu pārveidot jaunā versijā. Negribam to pilnībā nolikt malā, jo atribūti, aksesuāri sagādāti, kāpēc tos neizmantot.”