Pavasaris tāds mānīgs. Vienu dienu silda saulīte, termometra stabiņš pakāpjas, nākamajā rītā jau zeme balta un stindzinošs vējš kutina vaigus. Sniegpulkstenītēm un pūpoliem ilgā ziedēšana, arī kļavu sulas ar nelieliem pārtraukumiem tecēja pat visu ziemu. Saulē pamodušās bites un viļas, ka lazdas jau sen ziedos. Pļavās zied zeltstarītes, dobēs pie mājām hiacintes, krokusi.

Vienas no pavasara vēstnesēm ir atraitnītes. Tās ne viens vien jau iestādījis pie mājas, atraitnītes ar saviem neviltotajiem smaidiem priecē pilsētu apstādījumos. Arī Cēsu tirgū puķu audzētāji aizvien vairāk sāk piedāvāt atraitnītes. “Pērn sākām tirgot aprīļa sākumā, tagad divas nedēļas agrāk,” pastāsta puķu tirgotāja Līga Skudere un uzsver, ka, tiklīdz laiks siltāks, tā pircēji sarosās. “Atraitnītes ir tās izturīgās. Sevišķi sīkziedu. Ja lielākas ziedlapas, tās vējš izpluinī,” saka Līga.

Atraitnīšu krāsu un ziedu daudzveidība liela. Katram jau patīk kas cits. “Pērk arī narcises, zemās tulpes, muskares. Dau­dziem patīk krokusi, īpaši dzeltenie,” atklāj Līga un piebilst, ka pie pašas mājas ziedēšanai gatavojas hiacintes. Tikai aukstais laiks licis pagaidīt.

Ramona Priekule no Pārgaujas novada priecājas par ziedu krāsu bagātību. “Skaistums piestāv pavasarim,” viņa saka smaidot un pastāsta, ka dārziņā pie mājas daudz kas uzziedējis, bet tirgū ieraudzījusi narcises, kādu viņai nav. “Pavasaris ir agrāks. Tas nekas, ka uznāk sniegs un visu piebremzē, saulītē viss atkal notiek. Sīpolpuķes pamodās agri. Zalkte­nes, kas parasti neuzzied agrāk par februāra vidu un zied līdz aprīlim, uzziedēja novembrī,” pastāsta Ramona.

Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija, šī gada marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,9 grādi jeb 3,1 grāds virs klimatiskās normas. Marts šogad izrādījies mazliet vēsāks nekā janvāris – gada pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedza +3,1 grādu. Taču aizvadītais marts kļuvis par sesto siltāko kopš 1924.gada. Vissiltākajā martā – 2007.gadā – mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +4,4 grādus. Zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija -10,3 grādi 23.martā Daugavpilī un Zosēnos. Martā – galvenokārt mēneša sākumā – tika pārspēti 14 siltuma rekordi.

Bet vēsture liecina, ka 1931. gada 16.-20. martā Gaiziņkalnā bijusi līdz šim visbiezākā sniega sega Vidzemē – 130 cm . 2010. gada 4.-6. martā 77-79 cm bieza sniega sega klāja Siguldu.

Kopumā martā visbiezākā sniega sega Latviju klāja 1940. gadā (vidēji 45 cm), otrais ar sniegu visbagātākais marts bija 1996. gadā (vidēji 40 cm). 2010. gada marts bija astotais ar sniegu visbagātākais, tajā sniega segas vidējais biezums bija 23 cm. Turpretī 1989. gada martā sniegs Latvijā bija tikai retumis un biezumā nepārsniedza 5 cm.

Tāds, lūk, mainīgs un mānīgs pavasaris. Marts pārsteidza. Kāds būs aprīlis?