Saulainais un karstais laiks aicina iziet no telpām, mudina meklēt veldzi. Pie ezeriem, upēm, mežā var sastapt aizvien vairāk cilvēku. Daža ezera krastā peldvietā var satikt vairāk pazīstamu nekā kādā kultūras pasākumā.

Kur daudz cilvēku, tur arī paliek viņu atstātais kultūrslānis. Ne katrs saprot, ka kampaņas “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes” sauklis ir svarīgs nepārtraukti un visur. Un par atpūtas vietu trūkumu sūdzēties nevar, to ir pietiekami daudz.

“Katra pirmdiena sākas ar atkritumu izvešanu no atpūtas vietām, jo pa brīvdienām tās ir pārpildītas,” stāsta Vecpiebalgas paš­valdības izpilddirektore Lelde Burdaja un piebilst, ka vismaz nekādus postījumus ne daba, ne cilvēki atpūtas vietu infrastruktūrai nav nodarījuši. Vislielākās galvassāpes sagādā Brežģa kalns un labiekārtotā pludmale pie Ineša ezera. Pie Brežģa kalna atkritumu konteineri atrodas stāvlaukumā, tos izmanto, lai izmestu ne tikai to, kas palicis lieks no atpūtas brīža kalnā. Daudzi iztīra mašīnas, citi konteinerā izmet no mājas atvestos atkritumus. “Konteineri nav pašvaldības, bet ceļu uzturētāja. Diemžēl nevaram gaidīt, kad viņi izvedīs, jo Brežģa kalns ir mūsu vizītkarte, nevaram pieļaut, ka pakājē stāv pārpildīti konteineri, tiem arī apkārt atkritumi,” skaidro izpilddirektore un atzīst, ka par atkritumu izvešanu tiek tērētas lielas summas. Pie Alauksta ezera pašvaldības pludmalē nav daudz atpūtnieku, tur arī nav problēmu ar atkritumiem. Toties gan vietējie, gan viesi iemanās arī pārpildīt konteinerus ar atkritumiem no savas mājas, tos atstājot birzītē – Vecpiebalgas Viesistabā.

Daudz atpūtas vietu pie Gaujas ierīkojusi un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts atzīst, ka cilvēki nav kļuvuši apzinīgāki, kulturālāki. Reizi nedēļā tiek apsekotas visas atpūtas vietas. “No Gaujmalas pie Jāņarāmja divas trīs reizes nedēļā izvedam atkritumus. Otra vieta, kur to daudz, ir Cēsīs pie Gaujas tilta. Pie Gaujas tiek rīkoti arī korporatīvie pasākumi. Pēc tiem skats ir ļoti nepievilcīgs. Tā kā atpūtnieku skaits palielinās, tie, kuri meklē klusāku vietu, apmetas tur, kur citu nav. Ja jau viņi vietu sakoptu, viss būtu kārtībā, bet diemžēl ne vienmēr tā notiek,” pārdomās dalās M.Zīverts un piebilst, ka piemēslotas tiek arī privātās teritorijas, ja īpašnieki nesakopj, tad tādas nepievilcīgas tās var redzēt laivotāji pa Gauju.

Raiskumietis Druvis Gredzens dzīvo netālu no Gaujas. Līdz upei gan neliels gabaliņš, īpašums nav līdz Gaujai. “Kad apmetne, kur Rauna ietek Gaujā, ir aizņemta, laivotāji piestāj labajā krastā un ierīko atpūtas vietu valsts meža malā. Ejot peldēties, mājās bieži nākam ar atkritumu maisiņiem,” pastāsta “Veckrīpēnu” saimnieks un vērtē, ka vismaz puse laivotāju ir cilvēki, kuriem pret dabu un vietu ir saudzīga attieksme. “Melleņu lasīšana arī ir atpūta. Kad tā sākas, tad mājas iebraucamā ceļa grāvjos var atrast visu ko. Cilvēki nekautrējas mēslot cita zemi. Arī tie, kuri ar riteņiem brauc no Cēsīm uz Valmieru, būtu jāaudzina,” saka D.Gredzens.

Lielākā daļa Niniera ezera, kas atrodas pie Cēsīm, pieder Priekuļu pašvaldībai. Ezers ir ļoti populāra peldvieta cēsniekiem . Ir iekārtots stāvlaukums, kurā ir tu­alete un atkritumu konteiners, pieejama ģērbtuve. Nelieli konteineri ir daudzviet krastmalā. “Viens darbinieks regulāri apseko apkārtni, sakopj. Atkritumu tiek savākts ļoti daudz. Svētdienās konteineri ir pārpildīti. Tiek piemēslota arī meža zona. Un visapbēdinošākais, ka ir cilvēki, kuri uz konteineriem ezermalā ved atkritumus no mājas,” stāsta Priekuļu pašvaldības labiekārtošanas darbu vadītājs, ainavu tehniķis Jānis Sirlaks un piebilst, ka diemžēl pie Niniera ik palaikam kaut kas tiek izdemolēts.

Divas reizes nodedzinātas vienas ģērbtuves, pēc pirmā incidenta tās atjaunoja, otrā vairs ne. Regulāri tiek izdemolētas ierīkotās ugunskura vietas.

“Pret ezermalu, kas ir privāt­īpašums, šķiet, tomēr attieksme ir citāda, ja īpašnieks dzīvo turpat. Ja ne, tad ir, kā ir,” bilst J.Sirlaks un pastāsta, ka talkās pie Niniera vienmēr ir daudz darāmā.

Pašvaldībai nav problēmu atpūtas vietās pie Startu ezera Mārsnēnu pagastā, Veselavas muižas parkā. Gadās, ka kāds kaut ko salauž pie Lielās Ellītes vai Mežavota Priekuļos. “Salauzto atjaunojam ne vienu reizi vien, cerot, ka vandaļiem zudīs interese. Arī pašvaldības policija strādā, vairākkārt vainīgie ir atrasti,” pastāsta J.Sirlaks.

“Visvairāk atkritumu, par kuru izvešanu maksā pašvaldība, savācam pie Staburaga,” stāsta Raunas pašvaldības daiļdārzniece Solvita Auziņa. Stāvlaukumā ir konteiners, tur samet arī no mājas atvestus maisiņus ar atkritumiem. Pie Staburaga konteineri tik ātri nepildās. “Dzirnavu gravā, Tanīsa kalnā, dabas takās, pilsdrupās, parkā konteineri regulāri ir pilni. Turklāt sētnieki sestdienās arī apstaigā apkārtni un salasa ne jau mazums atkritumu,” stāsta S. Auziņa un atklāj, ka sētniekiem nākas arī līst zem Raunas upes tilta, jo tur regulāri tiek atstātas izdzertās pudeles. Arī ceļmalās, iebraucot Raunā, redzami pa automašīnu logu izmesti maisiņi ar atkritumiem, saldējuma iepakojums, plastmasas pudeles.