Cēsu novada pašvaldība pakāpeniski pārceļas uz ēku Raunas ielā 4. Var teikt, notiek atgriešanās vietā, kur pašvaldība atradās reģionālās reformas laikā.

Līdz ar otrā līmeņa pašvaldību – rajonu padomju – likvidēšanu rajona padomes ēka Cēsīs, Bērzaines ielā 5, nonāca Cēsu novada pašvaldības īpašumā, tika nolemts pārcelties uz šo namu. Tas bija labā stāvoklī, nevajadzēja remontus, varēja pārcelties un strādāt. Tā kopš 2010.gada aprīļa Cēsu novada pašvaldība atradās Bērzaines ielā 5.

Par atgriešanos tika runāts jau kādu laiku, šogad process arī sākās. Komunikācijas un klientu servisa pārvaldes vadītājs Kārlis Pots informē, ka izvēli par labu Raunas ielai noteikuši vairāki iemesli: “Pirmkārt, šī ēka ir pilsētas centrā, pašvaldība būs vieglāk pieejama gan cēsniekiem, gan pilsētas viesiem. Tur ir plašas auto stāvvietu iespējas, netālu arī autoosta – dzelzceļa stacija.

Par šīs izvēles pareizību pilnībā pārliecināja atgriezeniskā saite, ko saņēmām no klientiem jaunatvērtajā vienotajā klientu apkalpošanas centrā. Visi atzina, ka Raunas ielas ēka atrodas labi pieejamā vietā. Ja līdz tam tomēr nedaudz bažījāmies, vai šis būs pareizs solis, tagad skaidrs, ka paš­valdībai jābūt šeit.”

Turklāt klientu vajadzību izpēte norādīja, ka Bērzaines ielas nams cilvēkiem nav tā izdevīgākā vieta, kur saņemt pakalpojumus. Tad radās iespēja piesaistīt valsts finansējumu 50 000 eiro Valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei, un, norāda K. Pots, kad bija jāizšķiras, kur ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, nelikās atbildīgi investēt līdzekļus telpās Bērzaines ielā: “Izvēle bija par labu Raunas ielas ēkai, kur par valsts piešķirto finansējumu izremontēja un iekārtoja klientu apkalpošanas centru, labiekārtots arī pirmā stāva foajē, ieejas mezgls. Tas bija signāls, ka pārcelšanās sākusies. Jāuzsver, ka stāsts nav tikai par pārvākšanos, bet primāri par klientu servisu. Pašvaldība pārplānojusi telpas tā, lai vairums klientiem nepieciešamo funkciju būtu pieejamas pirmajā stāvā, lai izvairītos no situācijas, kad klients tiek sūtīts no kabineta uz kabinetu, no speciālista pie speciālista.”

Patlaban ēkas pirmajā stāvā atrodas Vienotais valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrs, Būvvalde, Īpašumu apsaimniekošanas pārvalde, tur atradīsies arī Attīstības un būvniecības pārvalde, kas uz jaunajām telpām pārcelsies vēl šajā gadā.

Līdztekus pārcelšanās darbiem notiek remonti, lai pārceltos arī citas pārvaldes un administrācija. Pabeigti remonti pirmajā stāvā, šobrīd tie notiek otrajā stāvā, pēc tam sāksies trešajā. K. Pots stāsta, ka nav stingri noteikta termiņa, līdz kuram jāpārceļas: “Ceram, ka pašvaldības administrācija pārcelsies jau janvārī, bet pilnībā tiks īstenota līdz aprīlim. Pārcelšanās darbu neietekmē, jo modernās tehnoloģijas ļauj strādāt no jebkuras vietas, kur pieejams internets, arī dokumentu aprite notiek digitāli.”

Valsts finansējums ir tikai neliela daļa no remonta izmaksām Raunas ielas ēkai. Pašvaldības pārstāvis skaidro, ka remonta izdevumi, ieskaitot valsts dotāciju, ēkas trim stāviem un pagrabstāvam tiek lēsti aptuveni 170 eiro kvadrātmetrā: “Ņemot vērā, ka daudzos kabinetos, telpās remonts nav bijis vairākus gadu desmitus, tā ir cena, ko esam ar mieru maksāt, lai nodrošinātu mūsdienām piedienīgus apstākļus ne vien klientiem, bet arī pašvaldības darbiniekiem.”

Reizē tiek piesaistīti īrnieki telpām Bērzaines ielā 5. Turp jau pārcēlies Valsts meža dienests, interesi izrāda vēl vairākas iestādes, pavasarī pārcelsies arī pašvaldības policija, iegūstot modernākas un ērtākas telpas, plašāku stāvlaukumu operatīvajam transportam.

Līdz šim Raunas ielā 4 darbojās arī dažādas sabiedriskās organizācijas, biedrības, kas tagad radušas kopīgu mājvietu Rīgas ielā 7, kur novembra beigās tika atklāts biedrību nams.

“Domes priekšsēdētāja uzstādījums bija tāds, ka neveiksim nekādas pārmaiņas, pirms nebūs atrasta mājvieta visām organizācijām. Tas īstenots, un ieguvēji ir visi, gan organizācijas un biedrības, kas tikušas pie atsevišķas, mūsdienīgi ierīkotas mājas, gan pašvaldība un tās klienti,” norāda K. Pots.

Pie Raunas nama satiktie cēsnieki pozitīvi vērtēja pārmaiņas. Liela daļa gan atzina, ka viņiem nav svarīgi, kur pašvaldība atrodas, jo nav bijusi vajadzība turp doties. Uldis Tomass norādīja, ka par pārcelšanos nav zinājis, taču viņa ikdienā tas neko nemainīšot: “Līdz šim nav bijis nepieciešams iet uz pašvaldību, jo nekustamā īpašuma maksājumus veicu internetā, arī citu informāciju tur uzzinu, bet katrā ziņā ir labāk, ja dome ir pilsētas centrā. Patiesībā sarunu valodā šo ēku taču joprojām saucam par pašvaldības māju.”