Dodoties tuvākā vai tālākā ceļojumā, no tā cenšamies atvest kādu piemiņas lietu, kas atgādinās par pieredzēto un piedzīvoto. Šķiet, ka vieni no vispopulārākajiem suvenīriem ir magnētiņi, jo, pirmkārt, aizņem maz vietas ceļasomās, otrkārt, ir ikvienam pa kabatai, un, treškārt, pielikti pie
ledusskapja, tie ik dienu atgādinās par ceļojumiem.

Arī tūristi, kuri apmeklē Cēsis, visbiežāk sev līdzi aizved tieši magnētiņus ar pilsētas ainavām. Cēsu Tūrisma informācijas centrā nopērkami dažādi magnētiņi, tostarp pastkartes lielumā, taču tūrisma speciāliste stāsta, ka ejošākie esot bankas kartes izmēra magnētiņi, jo tos var ielikt kaut vai naudas makā. Tūristi labprāt iegādājoties arī pastkartes, ko bieži tepat Cēsīs nosūta saviem radiem vai draugiem, vai arī paši uz savu adresi. Jāteic, ka pastkaršu sūtīšana ir populāra, arī latvieši, braucot uz citām valstīm, savējiem labprāt nosūta kādu pastkarti ar vietējām ainavām.

Tūristi bieži iegriežas arī Cēsu Sv. Jāņa baznīcā, kas gan tagad nedaudz apslēpta sastatnēm. Arī tur vispieprasītākie ir magnētiņi, pastkartes ar baznīcas attēliem, igauņi īpaši iecienījuši pastkartes ar altārgleznu. Kā zināms, tās autors ir Igaunijas profesionālās glezniecības pamatlicējs Johans Kēlers.

Vecpilsētā ir arī vairāki veikaliņi, kur tūristi var nopirkt vietējo meistaru darinājumus, Latvijai raksturīgas lietas. Veikaliņa “Pie Karlīnes” īpašniece Sigeta Briede stāsta, ka tūristi iegriežas labprāt, visbiežāk izvēlas koka un linu izstrādājumus: “Tūristu izvēle liek secināt, ka tieši ar to viņiem vairāk asociējas Latvija. Viņi reti jautā, kas ir mūsu valstij raksturīgais, viņi jau zina, kas jāpērk. Vist­i­camāk, pirms braukšanas ir painteresējušies, jo arī mēs, braucot uz kādu valsti, taču painteresējamies, ko nopirkt, atvest.”

Iecienītāko pirkumu sarakstā arī jau minētie magnētiņi, dažādi ādas izstrādājumi, Latvijas tējas un daudz kas cits. Pārsvarā iegriežas ārzemnieki, bet netrūkst arī iebraucēju no citām Latvijas pilsētām, kuri apceļo dzimto zemi. Pēdējā laikā esot jūtams igauņu tūristu pieplūdums, un arī viņi labprāt pērkot linu izstrādājumus.

Tūristu plūsma vislielākā esot no maija līdz vēlam rudenim, pērn līdz pat oktobrim, tad viņi veikala durvis verot jūtami retāk. S. Briede stāsta, ka laika apstākļi ārzemju tūristu skaitu neietekmē: “Latvieši, redzot, ka diena solās būt lietaina, nebrauc, bet ārzemniekiem ceļojuma grafiki saplānoti savlaicīgi, viņi mainīt neko nevar, ir jāpieņem, kā ir, un pilsēta jābauda arī lietainās dienās.”

Vakardiena tam bija labs apliecinājums, jo ne pārāk labvēlīgajos laika apstākļos vecpilsētā bija sastopami dažādās valodās runājoši ceļotāji, skanēja angļu, itāļu, krievu un citas valodas.

Veikala “Cēsu pils suvenīri” īpašniece Oksana Jarohoviča – Zariņa, kura šajā biznesā ir jau desmit gadus, stāsta, ka nemitīgi jāseko līdzi pieprasījumam, jācenšas domāt, ko vēl piedāvāt, jāmeklē ražotāji. Teiksim, šogad bijis liels pieprasījums pēc auto uzlīmēm: “Tie, kuri ceļo ar kemperiem, arī velotūristi meklēja uzlīmes, ko uzlīmēt mašīnām, velosipēdiem. Tāpēc radījām īpašu uzlīmi ar uzrakstu “Cēsis”, Latvijas karogu, un noiets liels. Pēdējās nedēļās jūtami audzis pieprasījums pēc vietējiem alkoholiskajiem dzērieniem, cilvēki īpaši interesējas par vīniem. Mums pārsvarā ir Latvijai raksturīgie ogu vīni, bet tūristi prasa, vai nav vīnogu vīni, kas ražoti Latvijā. Nācās aktīvi meklēt, kur Latvijā ražo, atradām, un tagad ir piedāvājumā.”

Pieprasītas esot arī cepures, T-krekli ar uzrakstu “Cēsis”, bet lielākais noiets ir nelielām lietām – pastkartēm, magnētiņiem, šokolādēm, pildspalvām ar vietējo simboliku, arī latvju koka zīmes joprojām tiek pirktas. Savulaik bija asociācija, ka ārzemniekiem liela interese par dzintara rotām, bet O. Jarohoviča – Zariņa stāsta, ka dzintars interesējot tikai Ķīnas tūristus, kuriem tas joprojām ir Latvijas simbols.

“Ņemot vērā, ka Latvija nav liela, meklējam pa visu valsti, kurš ko interesantu ražo, piedāvā. Atradām kādu mājražotāju Rē­zeknē, kurš audzē kaņepes un ražo veselības batoniņus. Tūristi, īpaši gados jaunāki, redz kaņepes simbolu, kas ir uz šī batoniņa, un labprāt nopērk. Nemitīgi sekojam līdzi tendencēm, pieprasījumam, papildinām piedāvājumu, lai tūristi neaizietu prom tukšā, bet atrastu ko Latvijai raksturīgu,” saka O. Jarohoviča – Zariņa.

Vecpiebalgas novada Tūrisma informācijas centra vadītājs Gun­tis Davidovs stāsta, ka viņu pusē iecienīti esot Piebalgas porcelāna fabrikas darinājumi, ko rotā ratiņš, kas ir Vecpiebalgas ģerbonī, vai ūdensroze: “Šobrīd gan Tūrisma informācijas centrā suvenīrus netirgojam, tos var nopirkt veikalā “Nodus” Vecpiebalgas centrā, arī citviet, tāpēc grūti runāt par kopējām iegādes tendencēm, bet starp pieprasītākajām lietām ir arī magnētiņi ar Piebalgas attēliem, pildspalvas. Ja tūrists ienāk Tū­risma informācijas centrā, viņam izstāstīsim, kur ko var iegādāties.”