Ziņas

Sabiedrība

Atlidoja un noēda tīrumu melnu

Zosis pavasara sējumā. Ne desmiti vai simti, dažviet pat tūkstoši vairākas dienas barojās zemnieku laukos. Foto: Sarmīte Feldmane

Lielie zosu bari pēdējās dienās vairs bija redzami tikai dažos tīrumos. Zemnieki cerībā nopūšas, ka varbūt tomēr šie gājputni aizlidojuši, taču papostījuši daudzus laukus.

Priekuļu pagasta “Bajāru” saimniece Dzintra Bajāre pastāsta, ka kopš aizvadītās sestdienas zosis nav redzētas. “To bija tūkstošiem. Barojās ne tikai sējumos, arī pļavā, kur ilggadīgais zālājs. Kad cēlās gaisā, troksnis bija milzīgs, lopi sabijās, skrēja pa ganībām. Tāds trakums nebija redzēts,” vienas dienas piedzīvoto pastāsta zemniece.

Dz.Bajāre šopavasar nopriecājās, ka izdevies agri, jau 7.aprīlī, iesēt zirņauzas, arī 11 hektārus lielais ziemas kviešu lauks skaisti zaļoja. Viss beidzās dažās dienās. “No zirņauzām palikušas tikai auzas, zirņi pat nepaguva sadīgt. Kviešu lauku paguvu nomēslot, bet pēc zosīm tikai malās bija palicis kāds zaļums, pārējais lauks tukšs. Nodiskoju, sēšu zirņauzas, bet auzu laukā iesēju zālāju. Pavasarī par sēklu samaksāju divus tūkstošus eiro, nācās pirkt un sēt atkal,” lauksaimnieku likstas atklāj Dz.Bajāre un piebilst, ka par zosu postījumiem dzirdējusi ne no viena vien zemnieka.

Saimnieki mēģinājuši putnus aizbaidīt, bet tas līdzējis tikai uz neilgu brīdi, tie atgriezušies vai tikai pārlidojuši uz tīruma otru galu. Dzintra stāsta, ka arī iepriekšējos pavasaros zosis labprāt nosēdušās baroties “Bajāru” laukos. Taču postījumi nebija tik lieli, arī sējas laiks iegadījās vēlāk. Viņa, pieredzējusi agronome, atceras, ka pirms vairākiem gadiem putnu postījumi lauksaimniekiem bijis kas nepieredzēts. “Pirms dažiem gadiem mežacūkas sējumus izraka, tagad putni noēd. Bija aizvainojoši televīzijā dzirdēt, ka par postījumiem zemniekiem nekas nepienākas, jo viņi taču saņem subsīdijas. Vai tās pienākas putniem vai zemniekiem par saim­nie­košanu,” pārdomās dalās Dz. Bajāre un piebilst, ka tagad no rītiem tīrumos ir klusums un gan jau otrreiz sētais sazaļos. Tikai žēl ieguldītā darba un līdzekļu.

Liepas pagasta “Mētru” saimniece Sarmīte Orehova ir priecīga, jo šopavasar no zosu postījumiem ir pasargāta. “Nesēju ne pupas, ne zirņauzas. Pērn gan, tikko iesēju pupas, zosis bija klāt. Kaut ko jau rudenī novācu, tādu simbolisku ražu. Zosis regulāri tika baidītas, lauka malā ir mājas, tajās suns, bet ar baidīšanu putnus no sējuma neatturēt,” pastāsta zemniece un piebilst, ka praksē pārliecinājusies, ka, iesējot pupas vai zirņauzas lauka malās, virspusē nedrīkst palikt neviena pupa, zirnis vai auza. Citādi putni tūlīt ir klāt. Kad tīrumi sazaļojuši, tad nekas nepalīdzēs.
Ornitologs Rolands Lebuss vērtē, ka diezin vai šopavasar zosu būtu vairāk. Arī citus gadus tās aizlido tālāk apmēram maija vidū. “Zosu pārlidojuma maršruts ir pāri visai Latvijai. Ja viens bars redz, ka kādā laukā jau ir citi putni, nolaižas pārbaudīt, vai ir kas ēdams. Ir vietas, kur zosu ir daudz un pastāvīgi. Ir, kur ne simti, pat vairāki tūkstoši,” stāsta ornitologs. Viņš arī atgādina, ka zosīm pa ceļam uz ligzdošanas vietām kaut kur jāatpūšas un jāpaēd. “Lauk­saimniecības zemes tiek intensīvi apsaimniekotas, pārējās aizaugušas ar krūmiem. Zosīm vairs nav teritorijas. Kādreiz Latvijā bija zāļu purvi, to praktiski nav. Zosis, ja jāizvēlas, ēst pavasara zālīti vai pupu dīgstus, protams, izvēlēsies pupas, kas ir enerģētiski vērtīgākas, vai sulīgos ziemājus,” skaidro ornitologs un uzsver, ka pēdējos gados zosis kļuvušas mobilākas. Ja tās no viena lauka aizbaida, nolaižas citā. Ja atkal aizdzen, lido uz trešo.

“Ja neviens netraucē, putni paēd un lido tālāk. Atbaidīšana veicina pārlidošanu,” saka R.Lebuss un atgādina, ka ne jau tikai mūsu zemniekiem nepatīk zosis, arī citu Ei­ropas valstu lauksaimniekiem, kuru sējumus posta vēl lielāki zosu bari, un ne tikai pavasarī un rudenī pārlidojot. Zosu postījumi lauksaimniecībā ir problēma, kas jārisina ne jau zemniekiem, bet valstu institūcijām. Katrā ziņā kompensācijas nav risinājums.

Ornitologs vērtē, ka ar šaušanu zosis atbaidīt nevar. “Ir viedoklis, ka nošaujot būs labāks rezultāts, nekā plīkšķinot ar tukšām patronām. Taču, ka putnus ar šaušanu atbaidīt nevar, pārliecinājuši dīķu saimnieki. Bet veiksmīgi var izmantot lāzeru kopā ar tukšiem šāvieniem. Protams, viss atkarīgs no tīruma lieluma. Pietiekami jaudīgi lāzeri nebūt nav dārgi. Putnus var atbaidīt, to liecina lidostu pieredze. Rīgas Tehniskajā universitātē ir radīta putnu atbaidīšanas ierīce,” viedokli pauž R.Lebuss un atgādina, ka savulaik izmēģināts zosis šaut nakšņošanas vietās, bet tās iemanījās nolaisties un arī aizlidot tumsā.

Dabas draugi, kad tiek runāts par to, kādus zaudējumus lauksaimniekiem rada meža dzīvnieki vai putni, parasti atgādina par dalīšanos. Taču dalīšanās nav tad, ja otrs paņem visu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *