Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un ministrijas eksperti, Daibes atkritumu poligonā tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, īpašu uzmanību veltīja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. līdz 2028. gadam projektā paredzētajiem nozares izaicinājumiem.

“Izaicinājumu, lai atkritumu apsaimniekošanā sasniegtu mērķus, ir daudz. Svarīgi apzināties, ka atkritumi ir resurss. Plānota arī visaptverošu aprites ekonomikas priekšnosacījumu ieviešana,” uzsvēra ministrs. Paredzēts Lat­vijā desmit poligonu vietā atstāt piecus, mērķtiecīgi investējot reģionālu atkritumu apsaimniekošanas centru attīstībā. Kuri poligoni paliks, būs zināms septembrī. Vidzemes pašvaldību vadītāji atzina – grūti iedomāties, ka Daibes poligons varētu būt starp tiem, kuru slēdz.

“Latvija ir izvirzījusi mērķi līdz 2035.gadam panākt, ka tikai desmit procenti atkritumu tiek noglabāti poligonā. Tas Latvijai ir izaicinājums, papildus jāinvestē sistēmā. Patlaban poligonos noglabā 43 procentus atkritumu, šis samazinājums tika sasniegts vairāk nekā desmit gados,” stāstīja J.Pūce. No 2023. gada katrā paš­valdībā jānodrošina šķiroto atkritumu savākšana, pērn to nodrošināja 30 procentos pašvaldību.
Atkritumu apsaimniekošanas organizācijām jāgatavojas bioloģiski noārdāmo atkritumu vākšanai un pārstrādei. Patlaban jaudas nav pietiekamas. Jau tagad ir problēmas realizēt tehnisko kompostu, jo tā cena nav maza. Ministrs bilda, ka notikušas sarunas ar Satiksmes ministriju, ka to varētu izmantot ceļmalām.

Problēmas rada iepakojums, ko neizmanto pārstrādei. “Eiropā tiek izstrādāti iepakojumi, kas dabā noārdās, ko var izmantot vairākkārt. Taču arī patērētājiem jāpadomā, kā rīkoties,” uzsvēra J.Pūce un minēja piemēru: “Veikalā pērkam desu, lūdzam, lai sagriež, tad to uzliek uz šālītes, aptin ar pārtikas plēvi. Taču arī pirms tam desa bija iepakojumā. Tā ražojam atkritumus.“

Ministrs arī pastāstīja, ka pastāv iepakojuma materiālu aizliegumi, kā arī notiek alternatīvu materiālu izstrāde. Dabas resursu nodokļa paaugstināšana ir viens no veidiem, kā ierobežot videi nedraudzīga iepakojuma ražošanu un izmantošanu.
Jaunajā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā paredzēta iepakojuma rašanās novēršanas programma. Taču puse atkritumu, kas nonāk poligonā, ir bioloģiski noārdāmie, lielākoties izmestā pārtika.

“Atkritumu apsaimniekošanas politikas mērķis nav samazināt maksu par atkritumu savākšanu, veicināt šķirošanu, bet gan, lai cilvēki rada mazāk atkritumu. Poligonu infrastruktūrai nepieciešami ieguldījumi. Līdz šim attīstībai izmantots Eiropas Savienības (ES) grants. Par atkritumiem jāmaksā atkritumu ražotājiem, ne valstij vai ES, un ieguldījumiem jābūt iekļautiem tarifā. Mums jāpārorientējas – ne ES, ne valsts nefinansēs atkritumu saimniecību, tas jādara patērētājiem,” skaidroja ministrs un piebilda – ja kādreiz maksāt divus latus par atkritumu izvešanu šķita daudz, tagad, maksājot četrus eiro, tā nešķiet.

Ministrs arī uzsvēra, ka Latvijā neiztiksim bez atkritumu dedzināšanas, tas ir pilnīgi skaidrs. Lietuvā un Igaunijā dedzinātavas veiksmīgi darbojas, tām, saprotams, jābūt pie pilsētām, kur ir siltuma patērētājs.

Ministrs norādīja, ka arī sabiedrības informēšanu un izglītošanu par videi draudzīgu rīcību plānots īstenot stratēģiski, strukturējot atbildības līmeņus un veicamos uzdevumus. “Izglītošana ir būtiska,” uzsvēra J.Pūce.

Sarunā ar pašvaldību vadītājiem tika pārrunāti arī citi ar atkritumu apsaimniekošanu saistīti jautājumi. Ministrs devās iepazīšanās ekskursijā pa Daibes poligona teritoriju.

“ZAAO attīstības virzienu un darbību noteiks plānā izvirzītie mērķi un to sasniegšanai definētie uzdevumi. Kad būs apstiprināts valsts plāns, taps reģionālais at­kri­tumu apsaimniekošanas plāns,” uzsvēra SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Ku­kainis. Uzņēmumā patlaban uzmanības centrā ir bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana. Tiek pētīta ārvalstu pieredze, izstrādāts projekta pieteikums bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas izveidei, meklēti risinājumi tekstila šķirošanai un nodošanai pārstrādei.